Es neteicu jāslēpj. Es teicu - tas nedrīkst nomākt apkārtējos. Tieši tāpat, kā tā trūkums. Un tur ir milzīga atšķirība. Iespējams, tev nav iznācis sastapties ar tiešām nomācošu intelektu. (note: uzvars uz 'nomācošu'. Lai intelekts kļūtu nomācošs, tā pārpilnībai un daudzumam nav izšķirošas nozīmes). | |
Tas ir oxymorons. Intelekts nivar būt nomācošs. Tas, kas var būt nomācoššss (saistībā ar intelektu), nimazarnav pats intelekts, ja? | |
Varbūt par kontroles iedibināšanas mēģinājumiem. Vai kaut ko, kas tā tiek uztverts - jo nospiedošs paredz, ka ir kāds, kuru kaut kas nospiež. Nu un nospiedošais jau taču laikam rosās viņa paša galvā. | |
Var jau būt. Vienkārši, no konteksta: Iespējams, tev nav iznācis sastapties ar tiešām nomācošu intelektu. (note: uzvars uz 'nomācošu'. Lai intelekts kļūtu nomācošs, tā pārpilnībai un daudzumam nav izšķirošas nozīmes). man sanāk tā: Vārdam "nomācošs", ir jēga tikai tad, ja ir kāds, ko kaut kas nomāc. "Nomācošs" ir birka, ko cilvēks pieliek kaut kam (kas viņam droši vien nepatīk). Līdz ar to par nomācošu intelektu runājot, mans pirmais meklējums būtu nevis tamā, kas piemīt ar nomācošo intelektu apveltītajam, bet sevī. | |
Um, manā gadījumā tā nomācošā īpašība ir manējā. Negribētu meklēt vainu visos tajos, kam tā traucē. | |
Man šķiet, ka empātija tev piemīt. Bet es gan to neuzskatu par "sievišķīgu", drīzāk par "cilvēcīgu" īpašību. Par intelektu nez. Faktiski jau drīzāk nepieciešama spēja izvēlēties draugus, kuram tavs intelekts/tā trūkums nešķiet nomācošs. T.i., ja tavi draugi nejūtas sūdīgi tāpēc, ka tu esi ahujenna gudrāka, ja tu nejūties sūdīgi tāpēc, ka esi ahujenna stulbāka, tad nekur tas intelekts nav nepieciešams. Bet, no otras puses, tās stulbās birkas sūkā kā tādas. Es, piemēram, arī neesmu pārliecināta par savu sievišķīgumu un arī par to, vai tas ir kompliments vai lamuvārds, ne. | |
Man šķiet, ka empātija tev piemīt. Bet es gan to neuzskatu par "sievišķīgu", drīzāk par "cilvēcīgu" īpašību. Par empātiju: ir sievišķīgas īpašības un ir īpašības, kas ir daļa no sievišķības. Tas nav viens un tas pats. Cilvēcīga, bet sievišķīgumam obligāti nepieciešama īpašība. Un nē, man nepiemīt. Ja pacenšos, es varu imitēt kaut ko līdzīgu, bet tas arī viss – vismaz attiecībā uz to empātiju, kas nepieciešama saskarsmei ar cilvēkiem. Par intelekta nepieciešamību – es nemaz neapgalvoju pretējo. Sievišķīgums jau arī nav obligāti nepieciešams, tā pat nav viennozīmīgi pozitīva īpašība , tas var būt gan kompliments, gan lamuvārds. Un par tevi un sievišķīgumu... man nav ne jausmas. | |
Atsaucoties uz iepriekšējo - acīmredzot, mums ir atšķirīga izpratne par sievišķīgumu, mana izpratne un uztvere ir pozitīvāka. | |