Kas ir sievišķīgums...
Tā pirmkārt un galvenokārt ir prasme, vēlme un spēja izmantot savu izskatu kaut kādu mērķu panākšanai – un arī prasme šo izskatu veidot.
Tā ir sievišķīga dzīvesgudrība. Empātija.
Tā ir prasme iebāzt savu intelektu (vai tā trūkumu) gana tālā skapītī, lai tas apkārtējiem nešķistu nomācošs.

Man ir daudz citu gan labu, gan sliktu īpašību – bet šīs nu reiz man nepiemīt.
Gribētu? Negribētu? – Bet kāda tam nozīme? Tā vienkārši neesmu es.


Tad kāpēc vispār pieminu? Vienkārši tādēļ, ka ciba vienkārši jau vārās no šāda tipa rakstiem. Un ja visi apkārt runā par kaut ko, tad gribot negribot sāc to attiecināt uz sevi.


Lai gan, man vispār nevajag daudz, lai lasīto sāktu uz sevi attiecināt. Tāds nedaudz slims egocentrisms.