Man šķiet, ka empātija tev piemīt. Bet es gan to neuzskatu par "sievišķīgu", drīzāk par "cilvēcīgu" īpašību. Par empātiju: ir sievišķīgas īpašības un ir īpašības, kas ir daļa no sievišķības. Tas nav viens un tas pats. Cilvēcīga, bet sievišķīgumam obligāti nepieciešama īpašība. Un nē, man nepiemīt. Ja pacenšos, es varu imitēt kaut ko līdzīgu, bet tas arī viss – vismaz attiecībā uz to empātiju, kas nepieciešama saskarsmei ar cilvēkiem. Par intelekta nepieciešamību – es nemaz neapgalvoju pretējo. Sievišķīgums jau arī nav obligāti nepieciešams, tā pat nav viennozīmīgi pozitīva īpašība , tas var būt gan kompliments, gan lamuvārds. Un par tevi un sievišķīgumu... man nav ne jausmas. | |
Par intelektu nez. Faktiski jau drīzāk nepieciešama spēja izvēlēties draugus, kuram tavs intelekts/tā trūkums nešķiet nomācošs. T.i., ja tavi draugi nejūtas sūdīgi tāpēc, ka tu esi ahujenna gudrāka, ja tu nejūties sūdīgi tāpēc, ka esi ahujenna stulbāka, tad nekur tas intelekts nav nepieciešams.
Bet, no otras puses, tās stulbās birkas sūkā kā tādas. Es, piemēram, arī neesmu pārliecināta par savu sievišķīgumu un arī par to, vai tas ir kompliments vai lamuvārds, ne.