Tas ir oxymorons. Intelekts nivar būt nomācošs. Tas, kas var būt nomācoššss (saistībā ar intelektu), nimazarnav pats intelekts, ja? | |
Varbūt par kontroles iedibināšanas mēģinājumiem. Vai kaut ko, kas tā tiek uztverts - jo nospiedošs paredz, ka ir kāds, kuru kaut kas nospiež. Nu un nospiedošais jau taču laikam rosās viņa paša galvā. | |
Var jau būt. Vienkārši, no konteksta: Iespējams, tev nav iznācis sastapties ar tiešām nomācošu intelektu. (note: uzvars uz 'nomācošu'. Lai intelekts kļūtu nomācošs, tā pārpilnībai un daudzumam nav izšķirošas nozīmes). man sanāk tā: Vārdam "nomācošs", ir jēga tikai tad, ja ir kāds, ko kaut kas nomāc. "Nomācošs" ir birka, ko cilvēks pieliek kaut kam (kas viņam droši vien nepatīk). Līdz ar to par nomācošu intelektu runājot, mans pirmais meklējums būtu nevis tamā, kas piemīt ar nomācošo intelektu apveltītajam, bet sevī. | |
Um, manā gadījumā tā nomācošā īpašība ir manējā. Negribētu meklēt vainu visos tajos, kam tā traucē. | |
Un tur ir milzīga atšķirība.
Iespējams, tev nav iznācis sastapties ar tiešām nomācošu intelektu. (note: uzvars uz 'nomācošu'. Lai intelekts kļūtu nomācošs, tā pārpilnībai un daudzumam nav izšķirošas nozīmes).