ir lietas un sajuutas, kas taa iisti nemaz nepaariet. vienkaarshi varbuut taas vairs nav tik asas, spilgtas, bet atminjaas jau vinjas dziivo. un laikam pats trakaakais ir tas, ka - jo vairaak iet laiks, jo vairaak visaadas detaljas uzpeld. un patiesiibaa daudzas lietas taa pieliip, ka pat neapzinaati to jau dari un tas shkjiet pashsaprotami. shodien pat, gaidot zaljo pie krustojuma, vienaa mirklii balss klusi pie auss nedaudz pamaacoshi iechuksteeja - siikais, kaa staavi!? protams, momentaa apstaajos gliishi - kaa ir pareizi. taapat arii, ejot, ik pa briidim atkal taa pamaacoshaa balss atgaadina par muguru:) kaadreiz par shiim pamaaciibaam dumpojos un pukojos (tiesa, vairaak pie sevis). bet patiesiibaa, jau toreiz zinaaju, un arii tagad zinu, ka viss jau bija pareizi un vajadzeeja jau mani par to dzenaat :)