Sākšu ar pozitīvo. Pēc divām vējainām un diezgan pelēkām dienām atkal saulīte un silti! Super! Saulainais un siltais laiks ārkārtīgi uzlabo manu garastāvokli.
Dārzā šodien novākti ķirbji, cidonijas un gladiolas. Visi ķirbji zem jumta. Divi ķirbji jau arī savādāk sagatavoti ziemai. Viens ķirbis sarīvēts un ielikts saldētavā, bet otrs atkal burkās ar cidonijām sasēdināts. Pašai patiesībā nedaudz ir pārsteigums, ka tieši šogad izdomāju šādi ķirbjus konservēt. Visus gadus tik labi iztikām, bet šogad vajag! :) Tas laikam tādēļ, lai pie rokas būtu kaut kas salds tiem nebaltajiem brīžiem, kad šausmīgi gribas kaut ko saldu. :))
Auto.. aizbraucu, pateica, ka galvas blīve pie vainas, mainot, rīt būšot gatavs. Ok. Atbraucu mājās, rosos, pēc pāris stundām zvans ar tekstu, ka viņi varētu arī siksnas man nomainīt. Es uzreiz pajautāju, kas par vainu? Noskrējiens vēl nav sasniegts (teju 20tk km priekšā) un termiņš arī nav iestājies - līdz 2020.gadam vēl ir kāds brīdis dzīvojams. Sākas teksti, ka viņi negarantējot, ka līdz pavasarim izvilks utt. Ja godīgi, šādi teksti mani padarīja ļoti bažīgu - es viņiem neprasīju siksnas mainīt un te man nāk virsū ar šādu piedāvājumu.. Labi, ka ir Ž.! Sazvanīju viņu, izstāstīju un viņš sazvanīja servisu. Pilnīgi cita runa bija, kad priekšā ir cilvēks, kas kaut ko saprot no tā visa. Ž.teica, ka sākumā arī sākās saruna tieši tādā pašā garā kā ar mani, bet ātri viss pamainījās, kad servisa cilvēks saprata, ka tik vienkārši vis nesanāks. Visu izprašņājis, uzzinājis, Ž.man noziņoja par situāciju. Pie reizes arī mūsu Koļa tika sazvanīts, lai noskaidrotu viņa viedokli. Huh.. galva pilna ar visādu info. Bet vismaz labi, ka šobrīd tomēr skaidri un gaiši servisam ir dota ziņa, ka neko lieku - tikai dzesēšanas sistēmu ir jāsalabo. Un pēc tam, pēc trešā oktobra, kad pie viņa reāli varēs tikt, aizvedīsim manu auto pie Koļas. Vispār šobrīd jūtos bezgala pateicīga, ka mums ir Koļa. Un labi, ka man ir Ž., kurš pat attālināti cenšas man palīdzēt..
Ceru, ka rīt auto būs tiešām gatavs un viss būs kārtībā. Mājās jau norunājām, ka jāizveic garāks testa izbrauciens pirms došanās atpakaļ uz Rīgu, lai saprastu, kā auto uzvedas.
Un vēl šodien sapratu, ka ļoti jau gribas mājās. Neesmu tur bijusi pusotru nedēļu.. Ilgojos.. Labi, ka ar Ž.bieži sazvanāmies. Un vēl viņš mani regulāri izklaidē ar māsiņu bildēm. ;) Šī vakara bilde: Triņ-Triņ jeb Triša. Uzrāpusies uz mana somu pakaramā un tup. Statuete! :D Un nemaz nedomā rāpties nost - viņai tur patīk. Puņ-puņ jeb Puša pati sāk nākt klāt un pieprasīt uzmanību. :) Protams, joprojām mājās notiek cīņas, lai pārbaudītu, kurš ir stiprāks. Ž.jau teica, ka nākamreiz man abas būs jāņem līdzi, jo mājās ir haoss. Es tik pasmeju un saku, ka vairāk ar kaķīšiem jāspēlējas, tad būs miers. :)) Vārdu sakot - mājās viss kā parasti.