Un atkal pirmdiena. Drūmu sajūtu radīja tas, ka zinu, ka rīt sāks līt un atkal vairākas dienas būs pelēks, nemīlīgs laiks. Lai gan.. arī šodien saulīte bija riktīgi ar zobiem. Pirmā diena, kad neskatoties uz saulīti, vējene bija jāvelk ciet. Vējš dikti auksts. Sāku apsvērt arī domu par cimdu izvilkšanu no skapja. Rudens ir klāt.
Forši, ka darbā un mājās jau ir silti. Kamēr nav iestājies riktīgi aukstais laiks, darbā var staigāt ar īsām piedurknēm. Kā man tas patīk! Ziemā tā tuntuļošanās, sildītāja slēgšana iekšā, reizēm pat puscimdiņu uzvilkšana (jo no logiem tomēr velk) ir kaitinoša. Bet šobrīd viss ir ideāli! :) Un mājās arī ir labi, ka var veļu izžāvēt un nav jātuntuļojas, un nav jāklepo.
Jāatzīst, ka šī diena ir parasta darba diena. Rosījos ap visādām vēstulēm. Pirms atvaļinājuma jāpagūst visi gali savilkt. Vēl astoņas darba dienas un...atvaļinājums! :))) Un pēc atvaļinājuma jau Līga būs atpakaļ un būs visiem vieglāk. Nezinu, vai īstenosies bosa ideja par to, ka mēs vairāk ar lielo mākslu nodarbosimies, bet meitenēm ikdienas darbi būs jādara. Būtu jau labi. Turklāt varbūt beidzot varēsim pāriet uz periodisku teledarbu. Bet to jau redzēs.



Runājot par Līgu, šodien sanāca nedaudz pačatot. Viss sākās nevainīgi ar sms par paroles atgādināšanu, bet pēc tam jau riktīgi sākām iesmiet. :) Gaidu viņu atpakaļ. Ne tikai tāpēc, ka būs vieglāk ar darbiem. Būs foršāk. ;)
Vēl šodien līdz vakaram sāku just roku. Ja vakar un šorīt neko nejutu, tad vakarā roka un plecs nedaudz sāpēja - divas trešdaļas malkas kravas sanesām nepilnu divu stundu laikā. Tiesa, mamma teica, ka viņi šodien ar tēti abi ir beigti pēc vakardienas malkas. Bet no otras puses, labi ka to malku atveda vakar, jo bija labs laiks, es biju uz vietas un viņiem vieglāk bija. Ja malku atvestu šodien, tad es nezinu, kā viņi divatā būtu tikuši galā. Nezinu, vai vienas dienas laikā visu aiznestu uz pagrabu. Turklāt prognozē lietu, tātad, ja nesanestu šodien visu, malka būtu jāstiepj pa lietu. Labi, ka viss notika tā, kā notika. Atlikām kapu sakopšanu, bet sakrāmējām malku. Šodien mamma ar tēti aizbrauca uz kapiem - sakopot pirms svecīšu vakara. Atkal viss bija aizaudzis, bet labi, ka visi dzīvības kociņi saņēmušies un čīkstenes ir riktīgi smukas. Kā mamma teica - tagad mūsu kapiņi ir paši smukākie. Pārējie vēl laikam nav ķērušies klāt sakopšanai.
Vēl darbā secinājām, ka daudziem ir rijīgais piemeties - visu laiku gribas kaut ko mutē bāzt iekšā. Ziema tuvojas, kāmjiem vajag aiz vaiga bāzt kaut ko.
Runājot par kāmjiem un vaigiem, šodien sarunāju dzērvenes. Nedēļas nogalē atvedīšot. Piesolīju vienai mammai, otrai mammai pa kādam litram, un pašiem arī jāsagatavo dzērveņu-medus-ķiploku dzira imunitātes stiprināšanai. :)
Rudens ir klāt.