Ja godīgi, tad jūtos ļoti nogurusi. Neko daudz rakstīt negribas. Darbā darbs, darbs, darbs. Ņemot vērā to, ka nedēļu biju projām, uz mana galda daudz kas ir sagūlis. Šobrīd laikam esmu vienkārši visa ir nedaudz par daudz, turklāt tā dzimšanas diena ar visām domām.. Vienkārši kaut kā jāpārdzīvo šis mirklis.
Vakarā tomēr aizvilkos uz Prāta spēlēm. Atkal bija jautājumi, uz kuriem zinājām atbildes un jautājumi, par kuriem atliek vien raustīt plecus un bolīt acis. Nesaprotu, kāpēc esmu pazaudējusi prieku un vairs tā negribas iet uz spēlēm. It kā joprojām ir tā, ka pa šīm dažām stundām smadzeņpods tiek pamatīgi iztīrīts no sakrātajiem sārņiem un problēmām. Bet no otras puses - tik ļoti gribas ātrāk atnākt mājās, ierināties dīvānā un kaut ko palasīt, paskatīties..