Čika diena. Četras stundas darbā pagāja mīcoties uz vietas - sakārtoju papīrus, saliekot mapēs vai izmetot makulatūrā. Minūtes 40 norunājām ar bosu un Jolantu par viskautko. Galīgi neražīga diena. Bet, ņemot vērā to, ka visu nedēļu esmu daudz strādājusi, šodien liela vainas sajūta nebija par šādu mīcīšanos uz vietas
Un atkal viens garāks loks.

Gāju pakaļ maizei un tad tālāk ļāvos sajūtām. Sajūtas šoreiz veda cauri Teikai līdz Biķernieku slimnīcai, Pļavnieku gabaliņš, Maskačka. :) Tā kā gāju garām bibliotēkai atcerējos, ka šeit taču mīt Marika! Piezvanīju un teicu, lai nāk ārā! :) Riktīgi forši izpļāpājāmies, viņa nedaudz parādīja savu darba vietu. Šķiet, ka pārsteigums izdevās! :) Un man par to ir prieks. ;)
Pastaiga šoreiz arī bija interesanta, jo pa šiem ceļiem esmu maz braukusi, līdz ar to varēja vērot apkārtni. :) Izskatās, ka kādu daļu no šī maršruta atkal iekļaušu savos garākos pārgājienos. Vispār, par pārgājieniem runājot, šomēnes nedaudz vairāk par 300 km nosoļots. Diezgan daudz, jo īpaši ņemot vērā to, ka pa dienu tomēr sēžu ofisā un visas pastaigas ir vai nu pēc darba, vai nu brīvdienās. Sāksies dārzu laiks, tad atkal kritīsies nostaigājot kilometru daudzums. Bet īpaši par to nepārdzīvoju.
Mājās atnācu nogurusi un izbadējusies. Labi, ka no rīta bija izņemtas sēnes, līdz ar to ātri uztapa sēņu mērce, salāti, uzvārīti griķi. ;) Mīļotais gan bija sapircis pusdienām un vakariņām daudz dažādu labumu, tāpēc riktīga izēšanās sanāca abiem. :D Bet reizēm taču var. :D