Šodien iedvesma te atnāca, te aizgāja. Paknibinājos ar ātri izdarāmajām lietām, pārskatīju dažas mapes, kuras sen prasījās tikt pārskatītas. Daļa papīru tika ielikta iznīcināšanai, daļa makulatūras kastē, ko pēc kāda laika aizvedīs prom.
Beidzot izdomāju, kā atprečot kolēģu dāvanu karti. Nopirku biļeti uz pēdējo izrādi "Raiņa sapņi". Jā, pretrunīgus vērtējumus dzirdēju, bet gribu iegūt savu viedokli. Otro dāvanu kartes daļu iztērēju, nopērkot biļeti uz tautas deju koncertu. Marika jau novembrī par to stāstīja, un it kā man gribējās..bet tā biļešu cena... Šodien sapratu, ka tad, ja ļoti gribas, ja pašai no savas kabatas nav nekas jāmaksā, tad kāpēc lai neļautos kārdinājumam. ;) Un tas ir arī dienas lielākais prieks. ;) Man patīk apmeklēt dažādus pasākumus, un patīk pirkt biļetes uz pasākumiem, jo tad ir iespēja, gaidot, just patīkamu satraukumu. ;)

Ar mammu šodien atkal parunājām par viņas meklējumiem. Tas, ko mamma piefiksējusi, ka mūsējie daudzi vīrieši dienējuši. Kad atgriezušies no dienesta cara armijā, 40-41 gada vecumā ņēmuši jaunas sievas un dzīvojuši mierīgi. Daži mūsējie ir atgriezušies no dienesta arī kā oficieri. Vēl mamma pamanīja, ka 1855.gadā ir arī tādi ieraksti, ka kāds ir zemnieks, bet kāds jau ir atzīmēts kā brīvs jaunietis.Atceroties, ka dzimbūšanas atcelšana bija 1861.gadā, nav nekāds pārsteigums..
Un šobrīd mamma sāka meklēt Staņislava un Rozālijas kāzu ierakstu, jo tad varēs arī vairāk par viņu abu vecākiem uzzināt.
Vēl uz Ziemassvētkiem mēs tik daudz nezinājām par mammas tēva radiem, bet šobrīd jau atklājies tik daudz! Par to ir arī neizsakāms prieks. Paldies mammai, ka viņa to dara!