Tā kā zinu, ka piektdiena atkal braukšu uz laukiem, tad šoreiz daudz ko neņēmu un nevedu. No otras puses - atvedu atkal daudz - i jau sagatavoto sulu, i kompotus, i tomātus savā sulā. Tiešām tā bija pareiza domā pārcelt konservēšanu no Rīgas uz laukiem. Nav jāved tie augļi un dārzeņi uz Rīgu, jānes uz mājām, tad atkal lielie atkritumi jānes ārā, jāmokās ar mazajiem katliem. Smējos mammai un tētim vakar, ka tos 40+ litrus bumbieru-ābolu sulas Rīgā vienā dienā tiešām nebūtu pagatavojusi.
Jā, nogurums pēc šīs 'izklaides' ir visiem - i tētim, kas lasīja, mazgāja un tīrīja bumbierus un ābolus, i mammai, kas caur zeķi mazināja biezumu daļu sulā, i man, kas spieda sulu, mazgāja burkas, vārīja sulu un lēja pa burkām. Bet ir gandarījuma sajūta, ka tas viss ir izdarīts! Un esam atņēmuši rudenim daudzus grozus bumbieru un ābolu.