Darba daudz. Bet labi, ka tomēr viss virzās uz priekšu.
Nekādi no galvas neiziet tas teksts par lādzīgumu. Kad redzi, kas notiek īstenībā, tas lādzīgums nu nemaz nav lādzīgs.
Darbā šodien daudz Zaņu un vairāki jubilāri. Trijatā sametāmies un aizstaigājām pie tām, kuras gribējām apsveikt. Ja agrāk man likās, ka kolektīvam ir jābūt vienotam un jādodas sveikt kopā, bet tagad (kopš pagājušā gada) saprotu, ka nav jēga. Ja negrib cilvēks, lai neiet. Ja kāds no jubilāriem jautā, kāpēc ir tā, saku patiesību.
Bet vispār.. ir pamatīgs nogurums.