4.novembris. 308.gada diena. Otrdiena.

Nebiju plānojusi, ka tā notiks, bet tā sanāca. Līga sāka pārvākties un tam pieslēdzos arī es. Tā nu mēs beidzot atkal esam savā kabinetā. No vienas puses ir sajūta, ka kaut kas tur ir mainījies, no otras puses - viss jau ir gandrīz vai pa vecam. Tiesa, ir notikušas izmaiņas attiecībā uz sēdēšanu. Atkal sēžam kopā ar Līgu. Iespējams, ka šobrīd tas tā ir arī labāk.

5.novembris. 309.gada diena. Trešdiena.

Naktī pamodos no tā, ka šausmīgi sāp kakls. Katru reizi, kad atkal sāk sāpēt kakls, ir sajūta, ka viss ir pirmo reizi, ka tā nekad nav sāpējis. Turklāt saprotu, ka nesaprotu, kur šoreiz esmu noķērusi šito "zarazu" šoreiz. Lai gan no otras puses - kas noticis, tas noticis, jāsāk cīnīties ar sekām. Tā kā negribas nekādas zāļu zāles, tad šoreiz atkal pieturos pie Silvanola labumiem. Kādreiz, bērnībā, man labāk patika, ka deva propolisu spirtā, nevis eļļā, jo nepatika, kā eļļa saķepina visu muti. Bet tagad pamanīju, ka tomēr tas eļļainas variants man tomēr labāk patīk. ;) Laika gaitā mainās patikšanas. Un sevi pieķēru, ka mamma toreiz, kad es biju maza, teica to pašu, ko es tagad - ka eļļā propoliss ir foršāks. ;)
Eh.. bet visādi citādi - diena kā diena. Darbs, sāpošs kakls...

6.novembris. 310.gadadiena. Ceturtdiena.

Darbs, darbs, darbs.. un sāpošs kakls, tekošs deguns.. Foršs salikums, bet nav jau šobrīd variantu. Turklāt arī temperatūras nav. :>

7.novembris. 311.gada diena. Piektdiena.

Auto sāga turpinās. Un jaunais līgums arī ir klāt. Lai arī kā nebūtu, tomēr nolēmu turpināt sadarbību ar šo kantori. Negribas visu sākt no jauna.
Parunājām mājās un tomēr nolēmām, ka mainīs to signalizāciju apdrošinātāja piedāvātajā kantorī. Protams, ir bažas, bet.. signalizācija ir svarīgāka tomēr.
Un atkal darbs, darbs, darbs.. Un vakarā atnāc kā izžņaugts citrons.

8.novembris. 312.gada diena. Sestdiena.

Beidzot nedēļas nogale, kad nekur nav jādodas, nekas nav jākonservē.. Var mierīgi šo dienu pavadīt. Tāpēc nolēmu piekārtot māju, izmazgāt grīdas un beidzot(!!!) salikt vasaras kurpes kastēs.
Pie sevis nosmēju, ka man šogad gluži kā mammai rudenī - nav laiks māju izberzt. :D Bet nu.. vienu stūrīti paberzu, citu stūrīti.. un māja jau labāk izskatās. Vajadzētu gan lielajai rudens tīrīšanais pieķerties, bet to kādu citu dienu izdarīs! :) Turklāt tas vīruss vai bacilis, kas manī ieperinājies, neļāva pilnvērtīgi tomēr berzt un tīrīt... :>

9.novembris. 313.gadadiena. Svētdiena.

Lai arī klepus un puņķis mocīja, tomēr sapratu, ka negribas visu nedēļas nogali nīkt mājās. Tā kā šodien bija pēdēja diena, kad Rīgas Biržā varēja apskatīt Marjama Alakbarli izstādi Nakts mūzika.
Lai arī dienas bildi izvēlējos citu, tomēr laikam visspilgtākās sajūtas man bija, skatoties šo gleznu:
Baku naktī... Nezinu, kas tā par maģiju biju, bet grūti bija atrauties no šīm krāsām..
Te ieskatam vēl dažas:






Pēc izstādes atkal tāda forša nekā nedarīšana mājās un lēnā gatavošanās kārtējai trakai nedēļai..

10.novembris. 314.gada diena. Pirmdiena.

Man patīk darba nedēļu sākt ar frizētavu. Jā, sanāk vēlāk ierasties mājās pēc darba, bet tā labsajūta...mmm.. Mīļotais jau nosmēja, ka es par frizētavas apmeklējumu runāju kā par kaut ko ļoti intimu. Bet vispār jau tā arī ir. Esmu piekasīga - ja nepatiks kā frizieris ķemmē matus, vairs varu neatgriezties pie viņa. Bet šobrīd nu jau gadus 3-4 esmu atradusi savu frizieri, kurai uzticos. :) Un tā masāža... oi, labi! :))

11.novembris 315.gada diena. Otrdiena.
To, ka tuvojas 20.-21.novembris, var just. Nervozitāte pieaug. Atkal aizstaigājām līdz muzejam, satikām gidi, izrunājām svarīgās lietas. Tad restorāna apmeklējums, lai pārrunātu organizatoriskās lietas, ēdienkarti utt.
Nezinu, kāpēc, bet pēc šīm divām stundām jutostik nogurusi, ka pārspļaut pāri lūpai nevarēju. Tā līdz dienas beigām arī neattapos. Lai tomēr pavēdinātu galvu, aizgāju līdz krastmalai.Agrāk tā visu svecīšu padarīšana man likās lieka, bet, tagad sāk likties, ka tā ir pareizi. Ir īpaša sajūta tur.. Un iedegtās liesmiņas...Tāda ļoti īpaša kopā būšanas, piederības sajūta. Un pateicība tiem, kas cīnījās...

Ir gan viena nepadarīta darba sajūta. Sāku apsvērt domu, ka nākamgad Lāčplēša dienā vajadzētu aizbraukt uz Brāļu kapiem. Nezinu, kāpēc, bet ir sajūta, ka tā ir jādara.

12.novembris. 316.gada diena. Trešdiena.

Beidzot tas koncerts, kura dēļ esmu dzirdējusi pietiekami pārmetumus, notiek! :D Kongos + OneRepublic. Ja tā pavisam atklāti, tad neesmu nekāds lielais fans ne vienai, ne otrai grupai. Tomēr ļavos idejai aiziet. :) Pati pie sevis smejos, ka labs rādītājs ir tas, vai koncerta laikā un pēc tam man smaidās. Ja smaidu, tātad ir pozitīvās emocijas! Tātad patīk! :) Un šis koncerts man patika. Jā, mulsināja mazo meitenīšu daudzums, bet tas jau netraucē klausīties un skatīties. ;)Tā ka, paldies, minija, par to, ka aizvilināji uz šo koncertu! :)

13.novembris. 317.gada diena. Ceturtdiena.

Ministērijumam 23.dzimšanas diena. Oficiālais pasākums, apsveikumi.. Un arī mūsu pašu talantu un hobiju izstāde. It kā jau man tas viss šķiet nedaudz smieklīgi, bet no otras puses.. no otras puses to kolektīvu jau kaut kā vajag saliedēt..
Vislielākais mīnuss šai dienai bija tas, ka šaušalīgi nāca miegs, jo gulēts bija maz. Un otrstrūkums - pēdējā īstā darba diena līdz 19.novembrim. Visādi e-pasti jānosūta, jāsavāc dokumenti gan komandējumam, gan piektdienas pasākumam. Vārdu sakot, tāda krāmēšanās diena.
Un dienas beigās pārsteidza viens telefona zvans. Ar lūgumu vadīt semināru par likuma grozījumiem banku personāldaļām.. Izbrīnīja, ka tieši šis cilvēks zvana, ka zvana tieši man.. Nē, nu ļoti patīkami arī bija, bet vienalga. Kad teicu, ka man jāvienojas ar vadību, vai drīkstu to darīt, viņš teicās pa vecai pazīšanai piezvanīt mūsu virsvadonei, lai vienotos ar viņu. Vot tagad domāju, vai mūsu virsvadone nebūs nosūtījusi šo cilvēku pie mana priekšnieka..Bet to es gan jau pēc svētkiem uzzināšu.

14.novembris. 318.gada diena. Piektdiena.

Lai arī negribīgi, tomēr piekritu vienam arodbiedrību pasākumam, kur gan atklāšanā jārunā, gan panelī jāpiedalās. No vienas puses man šādi pasākumi nepatīk, jo jāgatavojas, jo jādomā par prezentāciju un ērtiem vai neērtiem jautājumiem, bet no otras puses - tieši šie pasākumi ļauj labāk saprast, kas notiek konkrētajā jomā.
Kopumā ņemot, pasākums bija salīdzinoši labs. Un vērtīgs. Pusdienas un kafijas pauzes - pieklājīgas. Nedaudz papētīju to jauno Astor Hotel. Nedaudz sarežģīta tā konferenču zāļu "ģeogrāfija", bet kopumā - ir ok.
Nu, tā lūk atkal viena trakā nedēļa paskrēja.. Tagad priekšā nedaudz garākas brīvdienas, kad varēs uzgulēties un atpūsties.