Bilde būs vēlāk, jo vadu nepaņēmu! :))
Bet, ja nopietni, tad visa diena dārzā pavadīta - ravējot, sējot, stādot, rokot.. ;) Beidzot arī izlīdu no tupelēm un basām kājām staigāju. Neaprakstāmi forša sajūta! Vispār esmu pamanījusi, ka katru gadu tā diena, kad beidzot vairs nebaidos basām kājām staigāt, izraisa lielu prieku un sajūsmu. :)
Redzu, ka mamma un tētis priecājas, ka esmu šeit un palīdzu viņiem. Ko izdaru es, to nevajag darīt viņiem. ;)
Iesmēju, kad mīļotais šodien pasmēja klausulē, ka viņa mamma jau esot viņam šodien zvanījusi un jautājusi, kad es atgriežos. :) Neteica intereses iemeslu, bet mēs nosmējām, ka tas visdrīzāk dārza dēļ ir. Pati biju domājusi svētdien turp aizdoties, apskatīt, kā pa nedēļu viss izaudzis un aizaudzis un varbūt arī pārstādīt tomātus.. Bet tad jau redzēs, kā būs. ;)
Vēl šodien piefiksēju, ka parasti brūna topu jūnijā-jūlijā, bet šogad jau maija pirmajā pusē sāku vairāk atrādīties saulītei, un tagad apbrūnēšanas process turpinās. ;) Protams, zieķēts tiek virsū krēms, bet vienalga, topu brūnāka. Un jāatzīst, ka tomēr laimes sajūta arī ir liela, jo saule silda arī omu! :)
Ir joprojām labi. Un sāku pamazām kalt plānus par nākamo atvaļinājumu... ;)

Redz, arī beidzot bilde: