Uzrakstīju par brūvējumu un sapratu, ka gribas garāk kaut ko par ikdienišķo arī uzrakstīt.
Kopš atsāku strādāt, īsti vairs neko mājās nebiju gatavojusi - vakaros pārāk nogurusi atnācu.. Notika tas, ko mamma parasti sauc par "pagrabināšanos". Kstrs paskatās, kas no tā, kas ir ledusskapī, uzrunā un ko var negatavojot apēst. Man iepriekšējās dienās biju zivju vakariņdienas, jo tās šaušalīgi gribējās. No domas vien par zivīm pilna mute siekalu. :)
Naktī kaut kā draņķīgi gulēju - laikam pilnmēness, mēness aptums, stiprais vējš un mazais stress pie vainas bija. Lai arī īsti neizgulējos, pieslējos no gultas jau astoņos. Bet pārvietojos uz dīvānu un dīkdienīgi gulšņāju līdz krietnai pēcpusdiena. Dīkdienības rezultāts - divas tādas vieglās filmas, ko vienkārši noskaties, pasmaidi un nav vajadzības lieki domāt par ko. The Chef (2012)"Comme un chef" - absolūti viegla filma par pavāriem un ēdienu gatavošanu. Nevar teikt, ka ārkārtīgi smiekīga, drīzāk tāda mīlīga. What to Expect When You're Expecting (2012) . Pat nezinu, ko par šo filmu teikt...Brīžiem lika pasmaidīt, brīžiem aizkaustināja.. Nu, jā..
Pēc filmām beidzot biju gatava kaut ko darīt mājas labā. Nedaudz piekārtoju, drēbes pamazgāju, vakariņas sagatavoju.
Sāku skatīties arī mājas darbu kaudzi, kas iekrājusies angļu valodā. Daļu izpildīju, daļa sāka garlaikot. Laikam tiešām labāk katru dienu mazumiņu izpildīt, lai tā kaudze mazāka top. Šodien-rīt jāizpilda obligātais mājasdarbs uz otrdienas rītu, lai mierīgi var doties komandējumā. Oi, parīt atkal tas agrais rīts..Vienīgais..tā dīvaini no šī rudenīgā laika doties tur, kur ir +17-18..Atkal šīs klimata straujās maiņas..Un atkal jādomā, ko ģērbt, ko aut...:> Lai ir labi, gan šeit, gan tur..