vakar vakaraa aizgaaju uz teaatri - Latvieshu staasti - 1.,2.,3. staasts.
beidzot arii es sanjeemos shim pasaakumam - visu Latvieshu staastu noskatiishanos.
Laikam pilniigi noteikti varu piekrist tam, kas rakstiits www.jrt.lv par sho izraadi - "Jebkura cilvēka dzīves stāsts ir daudz jaudīgāka drāma nekā visas Šekspīra lugas kopā ņemtas. Un katra cilvēka drāma būtu pelnījusi būt par teātra izrādes iemeslu daudz lielākā mērā nekā jebkura fantāzija."
Jaunietis no Aluuksnes, kura staasts ir tik labi paziistams - arii mans viens klasesbiedrs pamociijies visaados darbos, noleema, ka jeedziigaak ir atdoties armijai un doties uz Iraaku.
Sieviete, kura sava viira naavi var atkal un atkal noskatiities kaazu video ierakstaa. un tajaa pat laikaa vinja nav pazaudeejusi dziives garshu un gadiijumi un negadiijumi no vinjas taksometra vadiitajas dziives ir vienkaarshi anakdotiski.
Jaunietis no beernu nama, kas apseests ar teaatri.
Tie visi esam mees pashi. Mees smejamies par to, ka vinji ir taadi vai citaadi (bet patiesiibaa, taadi pashi kaa mees), mees smejamies, kad vinji staasta savus dziives staastus, kuros liidzdarbojamies arii mees pashi...
naak praataa vecais labais teksts no vienas labas izraades - par ko gan juus, kungi, smejaties? par sevi pashi smejaties....

bet jebkuraa gadiijumaa - veerteejums vakardienas pasaakumam - bija labi!