Lembergs: Valdības lielākā kļūda - plānveida darbības trūkums
Publicēta: 07:48 17.10.2007.

Rīga, 17.okt., LETA. Valdības lielākā kļūda ir plānveida darbības trūkums, sagatavojot lēmumus, pamatojot, pieņemot un izskaidrojot tos. To šodien laikrakstā "Neatkarīgā" publicētajā intervijā pauž mājas arestā esošais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Viņaprāt tieši šajās jomās ir lielas rezerves, kā uzlabot valdības darbu. Lai to izdarītu, būtu jāsāk ar Valsts kancelejas un premjera biroja darba izvērtēšanu. Ja tur nebūs uzlabojumu, valdības kopējais darbs būs ar lielākiem trūkumiem, nekā objektīvie apstākļi to nosaka.
Lembergs norāda, ka gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai vajadzēja ne tikai gatavot likumdošanu, bet bija nepieciešams prognozēt, kādas izmaiņas notiks pēc iestāšanās savienībā. "Diemžēl galvenais darbs, ko veica gan Valsts prezidente, gan valdības, bija pievienošanās fakta sasniegšana, otrajā plānā atstājot nosacījumus, kuri daudzos gadījumos Latvijai bija neizdevīgi un pat nepieņemami. Tolaik pilnīgi novārtā tika atstāta gatavošanās tai ekonomiskajai situācijai, kāda būs pēc iestāšanās ES. Bet šobrīd jau vairs neko nevar labot," saka Ventspils mērs.
Viņaprāt bija iespējams prognozēt, ka aizvien lielākā apjomā Latvijā ienāks ES līdzekļi dažādās tautsaimniecības nozarēs, augs pieprasījumu celtniecībā, augs dažādu preču iepirkums. Savukārt daļēji atvērot ES darba tirgu, darbaspēkam būs iespējas brīvi pārvietoties un darbaspēks dosies tur, kur maksā būtiski vairāk, kur darba apstākļi ir labāki, tur, kur veidojas vide, kas nav sveša - kur ir viens paziņa, otrs paziņa, draugs, rads.
Kā uzskata Lembergs, bija jāprognozē, ka pēc iestāšanas ES nekustamā īpašuma, preču un pakalpojumu cenas izlīdzināsies ar pārējām dalībvalstīm. Arī zemes cenai bija jāizlīdzinās. Bija jāprognozē ļoti straujš pieprasījums nekustamo īpašumu tirgū u.c.
Lai to novērstu Latvijai jāsper pārdomāti soļi, lai tā kļūtu par industriāli attīstītu valsti, uzskata Ventspils mērs. Lai par tādu kļūtu, mūsu apstākļos tautsaimniecībā aizvien vairāk jāpieaug rūpniecības lomai, ko var izdarīt, tikai piesaistot investīcijas, to skaitā ES naudu. Turpretī mums notiek pretējs process - rūpniecība stagnē, pēc iestāšanās ES virkne rūpniecības nozaru pat izčākst. Piemēram, cukura rūpnīcas. Šīs rūpnīcas maksāja nodokļus, bet šobrīd šie nodokļi tiek iekasēti kādā citā valstī. Pērkot cukuru, mēs stimulējam citas valsts rūpniecības attīstību.
"Viens no virzieniem, kur visu vajadzētu ļoti uzmanīgi izvērtēt, ir investīcijas. Galvenais - šeit jāpanāk, lai sekmīgi apgūtu Latvijas industrializācijas un ES fondu naudu. Jēdzienu "industrializācija" es lietoju plašā nozīmē, iekļaujot tajā arī izglītības, tai skaitā profesionālās izglītības un infrastruktūras attīstību, un tamlīdzīgi. Citus projektus, ja tas nav kāds ārkārtējs gadījums, vajadzētu atlikt," skaidro Lembergs.
Viņaprāt, līdzekļus šiem projektiem esot jāuzkrāj atsevišķos mērķa fondos. Šādi varētu rīkoties, piemēram, īstenojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. Šajā gadījumā vajadzētu būt tā, ka šo bibliotēku būvē Rīgas pilsētas pašvaldība, bet valsts to finansē atbilstoši tam, cik lielās platībās tiks veiktas vispārnacionālas funkcijas.
"Tie varētu būt aptuveni 20%. Ja šīs bibliotēkas vērtība bez banku procentiem ir 130 miljoni, tad aptuveni 25 - 30 miljoni latu varētu būt valsts finansējums. Šo naudu varētu uzkrāt attiecīgā fondā. Līdz ar to nenotiktu valsts intervence celtniecības biznesā, kā to mēģina panākt šobrīd. Līdzīgi varētu naudu uzkrāt arī daudziem citiem tāda veida objektiem," saka Lembergs.




Kalvītis: Nav notikusi vienošanās par Cilinska iecelšanu ekonomikas ministra amatā apmaiņā pret Loskutova atstādināšanu
Publicēta: 08:28 17.10.2007.

Rīga, 17.okt., LETA. Nav notikusi vienošanās ar apvienību "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) par Eināra Cilinska virzīšanu apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, apmaiņā per "tēvzemiešu" atbalstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atcelšanai.
To šodien intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Kalvītis kategoriski noliedza, ka šāda vienošanās būtu notikusi.
Premjers joprojām uzskata, ka TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle būtu bijis labāks kandidāts nekā Cilinskis. Taču šajā gadījumā TB/LNNK izvēlējusies labāko iespējamo kandidātu un Kalvītis respektējot koalīcijas partneru izvēli.
Kā ziņots, Kalvītis vakar ar TB/LNNK vienojās par Cilinska virzīšanu apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, bet likvidēts tiks īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās postenis, kuru ieņem "tēvzemietis" Normunds Broks.
Kalvītis norādīja, ka viņš šobrīd kā ekonomikas ministra pienākuma izpildītājs un premjers nevarot vienlaicīgi savienot abus amatus.
Vakar valdība arī nolēma rosināt no amata atbrīvot KNAB priekšnieku Loskutovu.
Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību.
Galīgais lēmums par Loskutova tālāko darbību būs jāpieņem Saeimai.