Kamēr skatos "ōpi" iekš tv sarunā ar Rēderu, uzrakstīšu ka es pāris apskatus.
Pat nezinu, ar ko sākt..
Varbūt ar filmu! Svētdien vakarā aizgājām uz ķinīti, skatīties The Hobbit: The Desolation of Smaug (2013) . Ja godīgi, jā, protams, vizuāli līdzinās visiem iepriekšējiem darbiem. Vislabāk laikam patika tie kadri ar bitīti ;))). Bet citādi...hmmz.. Nu, kādos mirkļos kļuva skaidrāk, kāpēc Gredzenu pavēlnieka triloģijā tika rādītas konkrētās lietas, notikumi, teikti konkrētie teksti. Tā teikt Hobits palīdz skatīties nākotnē Gredzenu pavēlnieku :). Ja godīgi, kādā brīdī, tuvojoties beigām, tomēr nedaudz mani sāka garlaikot, jo kļuva skaidrs, ka... risinājums būs nākamajā šīs filmas turpinājumā. Nosmējāmies, ka ir sajūta, ka atņēmuši iespēju skatīties nākamo sēriju. Un jāatzīst, ka pēc pirmā Hobita turpinājumu gaidīju krietni vairāk nekā pēc šī.. Bet..gan jau, ka tad, kad būs nākamā filma, iesim atkal skatīties.

Tālāk apskats būs no ēst/dzert sērijas :)
Sākumā par "dzert":)
Turpinām dzert saņemtos Whittard labumus. Pagaršojām kanēļa kakao.

Īsto bildi neatradu, tāpēc būs šāda, lai neaizmirstās, par ko ir runa! :)) Bet, atgriežoties pie apraksta. Protams, pēc čilī kanēlis šķiet pārāk maigs.. ;)Bet, ja sāk ar kanēli, tad to čili vairs nemaz negribas. Man pašai tas kanēļa kakao garšo, bet viens otrs gan norūca, ka čilī ir labāks! :) Tā nu mēs tagad vai nu katrs savu dzeram, vai arī es pievienojos dzert čilī kakao. :) Ja salīdzina Whittard kanēļa kakao ar no Briseles vestajiem kakao ar kanēli, tad atzīšu, ka lielu atšķirību neredzu. Principā ir ok, gan vieni, gan šis.
Vēl darbā meitenes sacienāju un mājās gana regulāri no Whittard iedzeram saldo tējas dzērienu:

Meitenes teica, ka atgādinot mežrozīšu saldināto dzērienu. Jā, ja tā padomā, tā laikam arī ir. Uzmanīgi jādomā ar devu, jo, ja būs piesātināta garša, var sanākt pārāk salds dzēriens, ja grib mazāk saldu, tad var būt nedaudz pliekanāka garša, tomēr..tomēr garšoja gan man, gan arī meitenēm.

Un no "ēst" sērijas varu uzrakstīt par vienu ēdamvietu Vecrīgā.
Šovakar ar Rūtu aizstaigājām uz restorānu Monhe Negro. Neliela, gana mīlīga vieta, kur paslēpties no pelēkā un lietainā laika. Neliels kompliments iesākumā - saldais šokolādes gardums ar mērcīti bija jauks pārsteigums. Es pasūtīju paelju, bet Rūta fajitas ar lasi. Porcijas gana lielas, man pat nedaudz par lielu. Tiesa, jārēķinās ar to, ka ēdienu var nākties gaidīt krietnu brīdi, bet.. vai tad uz restorānu nāk steigas māktie cilvēki? :) Ja runāju par paelju, man gan šķiet, ka tā bija nedaudz par daudz iecepināta, bet.. man jau tas tīri labi patīk, tāpēc nekādas panikas! Varbūt nedaudz par sāļu bija tā paelja, tomēr - man lielākoties viss publiskās ēdināšanas vietās ir nedaudz par sāļu.:) Saldais..Nu, ar saldo sanāca smieklīgi. Gaidījā, gaidījām, kad atnesīs, bet.. puisis, kā izrādās, bija vienkārši aizmirsis par manu saldo ēdienu - krēmu :)). Kad atgādinājām, tad atvainojās, gatavs bija atnest vēlreiz komplimentu :). Turklāt, kad es teicu, ka gribu arī kafiju, teicās, ka kafija ir uz viņa rēķina (vārdu tiešām turēja un par savu balto kafiju varēju nemaksāt:) ). Saldais ēdien - krēms, bija gards! Man tiešām patika! Jo īpaši pirmās karotes pārsteigums - pirmajā mirklī bija tāda garšas eksplozija, tik daudz garšas nianšu uzreiz! Tiešām garšoja!
Bet tāds kopsavilkums par vietu - vieta ar ne ārkārtīgi milzīgu ēdienu izvēli ēdienkartē, tomēr var atrast ko tādu, kas uzrunā. Patīkama, nesteidzīga atmosfēra. Ir gana mājīgi. Gatavošana notiek turpat uz vietas, aiz letes, līdz ar to kādas ēdiena gatavošanas smaržas var kādā brīdī uzvēdīt, tomēr tas nešķiet traucējoši.
Ar Rūtu nospriedām, ka tā ir vieta, kur tomēr laikam atgriezīsimies.

Un vēl viens atklājums no "ēst" sērijas ir Liepkalnu piparkūku trio.

Viss bildē ir acīmredzams. Plāksnītes vairāk piparkūkīgas, podziņas - cepumiņi ar asumiņiem un visātrāk mājās pazuda bezē ar garšvielām. Tiešām jauks atradums! Šobrīd secinu, ka labi vien bija, ka ļāvos šim impulsīvajam pirkumam. Skaidrs, ka būs vēl jānopērk..Vai arī vienkārši jānopērk garšvielainie bezē cepumiņi! :)