Tā.. beidzot mājās. Diena bija diezgan gara un intensīva.
Lausanne – Montreux – Chillon.
Ļoti labi, ka spīdēja saulīte ;) – ieguvu sarkanu krāsu :D
Bet par braucienu. Ja pagājušajā reizē, kad braucu uz Chamonix, mēs tomēr bijām lielā mērā atstāti sava vaļā, tad šoreiz pagadījās jauka kundzīte – gide, kas tiešām visādas lietas interesanti stāstīja, un regulāri centās mūs ar kādu joku izklaidēt. Šoreiz arī cilvēku bija krietni vairāk. Bet, tā kā braucām kopā ar Rūtu, tad ļaužu pētīšana šoreiz izpalika ;(. Lai gan piefiksēju 4 amerikānietes (meitēni vecumā ap 20), jo viena no viņām bija, manuprāt, nepiedienīgi saģērbusies tādam braucienam. Pareizāk sakot, nepareizus apavus uzģērbusi (augstpapēdenes). Izstaigājoties pa Lozannas kalniem, Montro viņa nopirka iešļūcenes – tāpēc visa viņas daile bija sabojāta ;) Un vēl piefiksēju divus krieviski runājošos jauniešus. Meitēns nepārtraukti bīdīja un bakstīja jaunieti;).
Lozanna. Radās sajūta, ka tā ir tāda nedaudz samudžināta pilsēta. Tā kā pilsēta atrodas kalnā, tad ielas iet vairākos līmeņos. Varbūt vienkārši par maz staigāts pa pilsētu, tādēļ man tā likās nesaprotama. Ja būtu nedaudz vairāk laiks, tad varētu kārtīgāk izpētīt. Bet to jau es varēšu izdarīt nākamreiz. Tomēr iepatikās vecpilsēta. Ārkārtīgi smuka bija gotiskā katedrāle, kas vispirms bija katoļu, bet vēlāk tajā iemitinājās protestanti. Tās vitrāžas baznīcā likās kā patiess brīnums – ārkārtīgi greznas. Protams, visādas ar olimpisko kustību saistītas vietas un lietas ir raksturīgas Lozannai. Iepatikās arī Lozannas pie-ezera rajons Ouchy. Skats uz ezeru un kalniem tur vienkārši dievīgs.














Montro. Šveices Rivjēra. Lieliska vieta, kur pavadīt kādu daļu no atvaļinājuma ;) It īpaši laikā, kad tur notiek džeza festivāls ;) Tiesa, jaunās paaudzes arhitektūra lielo spičk-kastīšu veidā bojāja romantisko noskaņu. Bet laikam jau pieprasījums pēc iespējām apmesties tur ir gana liels. Bet jebkurā gadījumā – emocijas tomēr tur rodas visnotaļ pozitīvas. Nedaudz mulsināja tas, ka palmas mijas ar priedēm ;) Tāds nepierasts skats. Bet bija forši.






Tālāk – kuģis līdz Chateau de Chillon. Viduslaiku pils – cietoksnis. Vieta, protams, ārkārtīgi skaista. Bet tajā pat laikā, ja tur būtu ilgstoši jādzīvo, tad laikam būtu arī nedaudz nomācoša. Tas, ko lielākoties redzi pa logiem – ezers un kalni. Tāda aina, protams, tādā saulainā un skaistā dienā kā šodien vairāk raisīja priecīgas emocijas. Sajūsmu. Bet, nezinu, kā būtu, piemēram, vējainā un lietainā rudens dienā. Jebkurā gadījumā abas ar Rūtu nosmējāmies, ka būt par princesēm tādā pilī abas negribētu :D.












Vārdu sakot, esmu ļoti apmierināta ar braucienu. Tik daudz pozitīvu emociju! ;) Un galvenais ir tas, ka saulītē izdevās pabūt ;) Khe, mums šodien bija +29 pie Chateau de Chillon, bet te jau ir tā, ka šādu temperatūru īpaši nejūt. Rīgā pie šādiem grādiem vienkārši mirtu nost. ;)
Nu, tā. Vēl viena sestdiena ir šeit pagājusi. Rīt ir doma aizdoties ar kuģīti uz ezera franču krastu. Redzēs, kāds būs laiks. Jācer, ka nebūs lietains un varēs atkal smaidīt, redzot ezera dzidro zilganzaļo ūdeni, skaistos kalnus, ciematiņu un pilsētiņu jumtu brūngansarkanīgo jumtu apaļīgās un ne tik apaļīgās formas, milzīgos vīna dārzus, brūni baltās govis un melnās un baltās aitas ;)