Institūts šodien uzsauca vakariņas iekš Cafe du Soleil.
Sākumā abas ar Kristini (kiprieti) nezinājām – iet vai neiet. Bet es viņai teicu, ka, kamēr nākšu no BIT līdz viesnīcai, izdomāšu. Un izdomāju, ka jāiet ;)
Patiesībā bija jauki. Fondjū bija gards, vīns bija dzerams, bet deserts bija lielisks – ananāsi ar baziliku...mmmm....garšīīīīīīīīīīīīīgi ;)
Paldies dievam no jordānieša tiku vaļā. Vismaz uz šo vakaru. Šis bija tieši tas iemesls, kāpēc negribējās iet vakariņās. Kaut kā veiksmīgi visi, kas sēdējām blakus, noignorējām viņu un viņš ātri aiztinās prom. Patiesībā vakaru jauki pavadījām ar Margarētu (kas visas organizatoriskās lietas kārto no institūta puses (īrieti)), Kristini, Pradeep (Maurīcijas pārstāvi) un Zareh (armēni). Blakus mums sēdēja 2 nigērieši un 1 nigēriete, 1 ugandietis un 1 Lesoto pārstāve. Jāatzīst tie 5 ne-baltie ļauži dīvaini. Kašķītis vienā brīdī sākās tad, kad viens no nigēriešiem pēkšņi pārdomāja un gribēja mainīt savu pasūtījumu tad, kad teju vai minūtes 15 bija pagājušas no pasūtījuma brīža. Nu, labrīt – tev ir laiks izdomāt, ko tu gribi pasūtīt un ēst. Nevis pasūti, tad pasaki nē. Kā pēc tam stāstīja Pradeep un Margarēta – tas ar šiem ļaužiem ir ierasta lieta - tādas neērtības regulāri nākas piedzīvot. Diemžēl. Viņi vienkārši ir savādāki.
Jocīgi. Nezinu kādēļ zimbabviete šorīt no rīta piespērās klāt un jautāja, vai esmu šveiciete un dzīvoju Ženēvā. Tā es arī nesapratu, kādēļ viņai radās šāds jautājums...
Nu, ko – došos pagulēt. Rīt laikam izmantošu iespēju doties institūta organizētajā ekskursijā pa Ženēvu. Bet kādā citā dienā došos kaut kur iekšā valstī, lai redzētu ko vairāk. Margarēta ieteica aizbraukt uz Berni, Lucernu un Freiburgu. Pati esmu noskatījusi 9,5h garu braucienu uz Chamonix Mont-Blanc (pieejams katru dienu) un 9h garu braucienu Lausanne – Montreux-Chillon (pieejams sestdienās).
Khe, vispār jau kādu dienu būs jāuztaisa arī lielā iepirkšanās ;)).
Usjo..pagaidām pietiek rakstīt.. jāiet gulēt.
Rīt būs atkal jauna diena, jauni notikumi....