Šobrīd ir 17:40. Esmu pagulējusi 4 stundas un noskatījusies 3.sezonas 8.Grejas anatomijas epizodi. Pagaidām vēl neesmu iegādājusi internetam karti –rīt, kad saņemšu dienas naudu, tad arī iegādāšu.
Bet tagad īsumā mēģināšu uzrakstīt par šo dienu.
Šodien Rīgas lidosta bija tik klusa un tukša. Parasti agros rītos tur ir tik daudz ļaužu.. bet ne šodien. Tāda sajūta radās, ka patiesība ir kaut kāda brīvdiena un cilvēki labāk izvēlas palikt mājās, nevis doties prom. Neskatoties uz to, ka centos līdz minimumam ierobežot līdzi ņemamās mantas, koferis bija nedaudz par smagu. Uzlīmēja viņam ļepeni, ka ir „heavy” :).
Laikam pārāk sen neesmu lidojusi caur Kopenhāgenu. Agrāk jau ar zināmām zobusāpēm to lidostu uztvēru. Agrāk lielākoties jau visur varēja aizlidot tikai caur šo lidostu. Tagad viss ir savādāk. Agrāk gribējās redzēt daudz un dažādas lidostas, tāpēc bija sarūgtinājums par to, ka lido tikai caur to vienu. Tagad saproti, ka patiesībā visas lidostas ir līdzīgas – lielākas – mazākas, bet tomēr līdzīgas. Agrāk riebās tā līkumošana virs ūdeņiem pie Kopenhāgenas, bet šoreiz tas sagādāja prieku. Šoreiz tas viss likās tik bezgala mīļš un pazīstams, un skaists.. Un tie mākoņi – krāsa mijās no pelēcīgi ziliem, līdz pat pelēcīgi baltiem... jā, Kopenhāgena sagaidīja ar mainīgiem laika apstākļiem. Man patīk lidot virs jūras tad, kad redzi apakša kuģus. Šoreiz sanāca tāds varen` skaists skats – mēs jau lidojam gana zemu, un iekšā jūrā mērķtiecīgi dodas kuģis; debesis ir tumši pelēkas, tūlīt sāks līt, tikai balta putu sliede paliek pēc kuģa. Burvīgi, burvīgi, burvīgi. Tie laika apstākļi gan bija ārprātīgi mainīgi nolaišanās laikā – ij lietu ar gaisa bedrītēm piedzīvoju, ij saulīti :). Jāatzīst, ka lidosta arī pamainījusies nedaudz ir. Iekāpšana uz Ženēvas reisu laikam jau sanāca jaunajā galā – nedaudz askētiski, bet gana glīti :). Patika :). Noskatīju pāris lasāmās grāmatas lidostas bookshop`ā. Atpakaļ braucot laikam arī nopirkšu tās. Vienā veikalā noskatīju arī smukas virtuves lietas. Iespējams, ka arī tās iepirkšu atpakaļceļā. Vārdu sakot, šoreiz Kopenhāgenas lidosta izraisīja ārkārtīgi pozitīvas sajūtas. Lidojot prom jau izdomāju, ka laikam tomēr būs jāaizlaiž līdz Kopenhāgenai paskatīties to, kāda tad tā pilsēta izskatās ne-no-augšas :).
Laikam pārāk ilgi neesmu lidojusi ar SAS. Nezināju, ka arī šamie ir pārgājuši uz sistēmu – gribi-ēst-pērc-pats. Nepirku, jo neieraudzīju neko tādu, ko patiešām kārotos un kas liktos garšīgs.
Ženēva sagaidīja ar fantastiski zaļganzilu ezera ūdeni, aizmirstu skatu – kalniem un bezgala saulainu laiku ar milzīgiem, baltiem un pūkainiem gubu mākoņiem. Laikam tiešām ir piemeties nedaudz topogrāfiskais idiotisms, bet vietu, kur pietur 10.autobuss, tā arī neatradu, tāpēc atkal braucu ar vilcienu. Vismaz no tā viens labums – savācu vilciena sarakstu grāmatiņu, lai varu izpētīt visus grafikus un nedēļas nogalē aizlaist līdz Lozannai, Bernei vai Bāzelei :). Sasmaidījos atkal par uzrakstu lidostā pie vilcienu saraksta – „Visi vilcieni brauc caur Ženēvas staciju” :)). Man laikam ir slikta karma – atkal Ženēvas stacijā nestrādāja slīdošās trepes, un nācās to smago koferi pa trepēm stiept rokās. Pagājušajā reizē tas tā bija, un šoreiz atkal :). Izejot no stacijas, pavērās jau tik pierasts skats – divas nedēļas pa to stacijas laukumu pagājušajā gadā katru dienu pārvietojos :).
Pa 11 mēnešiem jau biju nedaudz piemirsusi, cik patiesība šeit viss ir tuvu. Nedaudz aizmirsusi biju pilsētas mērogus, tādēļ nokļūšana viesnīcā sanāca ar krietnu līkumu. Bet vismaz izpētīju apkārtni – secināju, ka netālu ir pārtikas veikals, turpat vien blakus ir divi parki (garām ejot likās diezgan smuki) :)), pāris baznīcas, skola - viss, kas vajadzīgs mietpilsonīgai dzīvei :))
Viesnīca tāda diezgan mīlīga. Lobby tāds inčīgs:)) Protams, mana kursa dalībnieki jau tur spietoja biezā slānī :)) Liftā iepazinos jau ar vienu no viņiem – tāds mīlīgs un runātīgs onka ap 45 no Jordānijas. Istaba man ir ar virtuvīti, bet tāda nedaudz bezpersoniska (kā jau tas ir parasti viesnīcās). Trīs nedēļu laikā nāksies piekopt iezemiešu dzīves stilu ar slēģotiem logiem(nu, ne slēģiem gan, bet žalūzijām, bet vienalga).
TV kanālu daudzveidība mani arī pārsteidza. Tiešam tik daudz līdz šim nav bijis nekur. Pārsteidza arī tas, ka viens Krievijas kanāls arī ir – RTR Planeta. Runājot par TV, jāsaka, ka šodien, vērojot iekš euronews to, kas notika šodien Maskavā, pārņēma nedaudz jocīga sajūta.. tā parāde atgādināja bērnībā (padomju laikos) redzētās parādes.. nedaudz biedējoši.
Tā. Laikam īsumā tas ir viss. Jāuztaisa prezentācija par to, kas es esmu un no kurienes nāku, jāsagludina drēbes un tad jau vakars būs klāt.
Ceru, ka rīt jau būs man mājā internets, un tad jau viss būs savādāk ;))
Par notikumu tālāku attīstību ziņošu! :))