ieraugot Letaa shaadu virsrakstu, nezin kaadeelj iedomaajos, ka tas jau nav LV... khe.. kljuudiijos...


Publicēta: 08:42 02.05.2007.

Rīga, 2.maijs, LETA. Kaspars Petrovs, kuram piespriests mūža ieslodzījums par 13 sirmgalvju noslepkavošanu, kļuvis par cietuma izpratnē turīgu cilvēku - savu baiso dzīvesstāstu viņš pārdevis Krievijas televīzijai RTR, turklāt ienākumi vēl gaidāmi no grāmatas, ko par viņu raksta advokāts Antons Drēbnieks.

Kā šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā", dzīvodams Daugavpils "Baltajā gulbī", Petrovs savam advokātam sūta garas un literāri korektas vēstules gluži vai kaligrāfiskā rokrakstā. Brīžam tajās pavīd arī filozofiski domugraudi.

Taujājot, kāpēc neatbildētas palikušas iepriekšējās divas vēstules, viņš raksta: "Jums nav laika. Vienalga, kā tur būtu, - visam savs laiks. Šodien ir šodiena. Staigāju pa kameru un domāju, ko šodien tādu sadarīt."

Drēbnieks atgādina, ka viņa aizstāvamais nācis no intelektuālas ģimenes, vecāki ir mediķi, brāļi un māsas, lai arī kopskaitā deviņi, varot kalpot par veiksmīgu dzīvesstāstu paraugiem. Kāpēc Kaspars izaudzis citāds, advokāts vēl neriskē minēt, taču pilnīgi noteikti šim jautājumam būs atvēlēta nozīmīga vieta viņa topošajā grāmatā.

Slepkava savam aizstāvim piešķīris ekskluzīvas tiesības veikt viņa dzīves gājuma analīzi un publicēt pētījumu, nemainot centrālā personāža vārdu un iekļaujot grāmatā arī fotogrāfijas.

Drēbnieks patlaban ir faktiski vienīgā pieejas atslēga Petrovam, un ļoti daudzu mediju pārstāvji līdz šim saņēmuši "kurvīšus", raksta "Neatkarīgā".

Izņēmums ir Krievijas televīzijas RTR producentu grupa, kas par tiesībām uzņemt dokumentālo filmu Petrovam noskaitīja 1000 latu. Tas bija advokāta padoms - prasīt naudu un arī neizniekot to par cietumā nopērkamiem labumiem. Tā būšot nepieciešama, ja kādreiz Petrovs tomēr tiks atbrīvots.

Ieslodzījumu vietu pārvalde apstiprina, ka pēc 21 gada viņam, tāpat kā ikvienam citam uz mūžu ieslodzītajam, būs tiesības lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu. Savukārt jau pēc 16 gadiem - Valsts prezidentam apžēlošanu.

Par to, kāda varētu būt atbilde, pašlaik ir grūti spriest, jo pieredzes šādu lēmumu pieņemšanā īsti nav. Kā stāsta Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka, Latvijā nāvessods ar mūža ieslodzījumu aizstāts tikai 1995.gadā, un pirmais apžēlošanas lūgums no mūžinieka varētu tikt saņemts 2013.gadā - no slepkavas Ulda Lujāna.

Savukārt Petrovs tiesības uzrunāt prezidentu iegūs 2023.gadā, kad viņam būs 47 gadi. Līdz tam viņa dzīvē nekas daudz nevarētu mainīties un vienīgā izklaide būs sarakste ar advokātu - savu vienīgo uzticības personu.

Arī pats Drēbnieks atzīst, ka šo gadu laikā viņam ar klientu izveidojusies savdabīga saite, kas atklājas arī sarakstē: "Vēstulē aizsūtīšu atkal dažas krustvārdu mīklas. Uzvedies priekšzīmīgi! Tavs advokāts A.Drēbnieks."

Kā ziņo Ieslodzījumu vietu pārvalde, ieslodzītais padomu ņemot vērā. Tikai, vai viņš cietumā kā īpaši labojas, advokāts šaubās. Latvijas cietumi drīzāk esot nevis labošanas darbu iestādes, bet gan koncentrācijas nometnes, kas to iemītniekus morāli un fiziski kropļo. Tomēr aizstāvamā teiktajam, ka viņš nožēlojot pastrādāto, Drēbnieks ticot.

Petrovs sākumā neesot varējis naktīs gulēt, jo mirušās sievietes sapņos nākušas pie viņa. Tāpēc arī pats izstāstījis par slepkavībām, kaut gan policija viņu aizturēja par nieka laupīšanu. Tagad, kad, pēc paša Petrova teiktā, viņš saņēmis taisnīgu sodu, rēgi atkāpušies. Varbūt tie devušies mocīt tiesībsargājošo iestāžu darbinieku sirdsapziņu.

Petrovs atzinās vairākos desmitos slepkavību, taču policistu un mediķu paviršā darba dēļ tiesa par pierādītām neatzina pat pusi. Faktiski 23 slepkavību veicējs joprojām nav zināms, taču vainīgo personu vai personas neviens nemeklē.

Aksenoka atzīst, ka šī nepiedodamā situācija raksturo Latvijas kriminālizmeklēšanas kvalitāti kopumā. Petrovam tikpat labi varējis būt sabiedrotais.

Kāds noziedznieks, ar ko viņš atradies ieslodzījumā tiesas laikā, prezidentei atrakstījis, ka kameras biedrs, iespējams, uzņēmies atbildību par slepkavībām, ko nemaz nav pastrādājis. Drēbnieks neizslēdz iespēju, ka būtiski lietas aspekti patiešām vēl var kādreiz atklāties. Pēc notiesāšanas advokāts aizstāvamajam taujājis, vai vēl ir kas tāds, ko viņš gribētu pastāstīt. Atbilde bijusi daudznozīmīga: "Pašreiz vēl ne."

Kā atgādina laikraksts, Petrovs slepkavoja Rīgā no 2002.gada oktobra līdz 2003.gada februārim. Viņam inkriminēja 38 slepkavības, no tām pierādītas tikai 13. Slepkavību nolūks bija laupīšana, biežāk lietotā metode - nožņaugšana.

Notiesātais apgalvo, ka upurus vēlējies tikai uz brīdi "neitralizēt", nevis nogalināt.

Vidēji vienā reizē guvums svārstījās no 20 līdz 400 latiem. Nauda tērēta galvenokārt uzdzīvei - tajā skaitā regulārai prostitūtu pirkšanai.