Publicēta: 12:04 01.09.2009.

Londona, 1.sept., LETA. Kad jūlijā ceļā Somijas uz Alžīriju mīklainos apstākļos pazuda kravas kuģis "Arctic Sea", uz kura atradās krievu apkalpe un kokmateriālu krava, sāka izplatīties runas par pirmo pirātisma gadījumu Eiropas ūdeņos kopš viduslaiku jūras laupītāju slavas laikmeta. Taču eksperti izsaka savas teorijas - kuģis tika nolaupīts komerciāla rakstura strīdā; tas tika izmantots narkotiku transportēšanai; tas veda kaut ko vērtīgāku vai bīstamāku par kokmateriāliem, raksta ASV nedēļas žurnāls "Time".
Kopš tā laika Krievijas kara flote kuģi ir atradusi un aizturējusi iespējamos nolaupītājus, kuri uzkāpa uz tā 24.jūlijā. Viņiem izvirzītas apsūdzības nolaupīšanā un pirātismā. Aizturēts arī kuģa kapteinis, viņa apkalpe un krava, ko tas veda. Sākotnējā kuģa tilpņu pārmeklēšanā nekas aizdomīgs netika atrasts, un tagad Krievijas oficiālais notikušā skaidrojums acīmredzot kļūs par galīgo - tā bija kuģa nolaupīšana, ko bez neviena šāviena izjauca karakuģi. Taču ir arī neizskaidrotas mulsinošas detaļas, kuras liek ekspertiem apgalvot, ka patiesība ir daudz draudīgāka. Pēc viņu teiktā, "Arctic Sea" pārtvēra Izraēla, jo tas veda slepenu ieroču kravu uz Tuvajiem Austrumiem.
Augstākā amatpersona, kas izvirzījusi šādu notikumu versiju, ir Eiropas Savienības (ES) ziņotājs par pirātismu un bijušais Igaunijas bruņoto spēku komandieris Tarmo Koutss. Intervijā žurnālam "Time" viņš saka, ka vienīgi raķešu krava var izskaidrot Krievijas dīvaino izturēšanos visā šajā mēnesi ilgajā sāgā. "Ir ideja, ka uz kuģa atradās raķetes, un šo situāciju citādi nav iespējams izskaidrot," viņš saka. "Kā jūrnieks ar ilggadēju pieredzi es varu sacīt, ka oficiālās versijas nav reālas."
Koutsa apgalvojums, ka Izraēla pārtvērusi kravu, ir visiespējamākais skaidrojums. Taču šo teoriju, kuru daži krievu analītiķi izvirzīja dienās pēc "Arctic Sea" izglābšanas un kurai piekrīt Koutss intervijā "Time", kategoriski noliedz Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins, kurš saka, ka Koutsam jābeidz "klabināt muti".
Maskavas oficiālais skaidrojums ir pietiekami vienkāršs: "Arctic Sea" ar krievu apkalpi 22.jūlijā izgāja jūrā no Somijas ar Maltas karogu. Tā galamērķis bija Alžīrija, un tas veda nepilnus divus miljonus dolāru vērtu kokmateriālu kravu. Tad 24.jūlijā uz kuģa uzkāpa astoņi nolaupītāji no Krievijas, Igaunijas un Latvijas. Kuģa atrašanās vietas noteikšanas aparatūra tika sabojāta jūlija pēdējās dienās, kad tas no Lamanša šauruma izgāja Atlantijas okeānā, un kuģis pazuda. 12.augustā Krievijas kara flote nosūtīja meklēšanas grupu. Nedēļu vēlāk Krievija paziņoja, ka kuģis un tā apkalpe ir izglābti.
Taču, nonākot atklātībā nolaupīšanas detaļām, šis notikums kļuva mīklaināks un Maskavas apgalvojumi to nepadara skaidrāku. Ja ir tik daudz kuģu, kuri ved daudz vērtīgākas kravas, kāpēc nolaupītāji izraudzījās tieši "Arctic Sea" un tā mazo kokmateriālu kravu? Kāpēc kuģis nepārraidīja briesmu signālu? Kāpēc Izraēlas prezidents Šimons Peress pēkšņi ieradās vizītē Krievijā dienu pēc kuģa izglābšanas? Kāpēc Krievija tik ilgi nesūtīja savu karafloti atrast nolaupīto kuģi? Un ko domāja aizdomās turētā nolaupītāja Dmitrija Barteņeva brālis, kad viņš 24.augustā Igaunijas televīzijai teica, ka viņa brālis un pārējie aizdomās turētie pirāti esot "apmuļķoti (...) Viņi devās meklēt darbu un iekļuva politiskā konfliktā. Tagad viņi ir kādas politiskas spēles ķīlnieki". Barteņeva advokāts žurnālam "Time" teica, ka viņa klients esot nokļuvis "nepareizā vietā nepareizā laikā".
Izvirzās jautājumi arī par "Arctic Sea" izglābšanu. Pēc Kremļa pavēles aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs kuģa meklēšanai nosūtīja pilnīgi nesamērīgus spēkus, tostarp eskadras mīnu kuģus un zemūdenes. Tiem bija vajadzīgas piecas dienas, lai atrastu kuģi, teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā, kaut gan Ārlietu ministrija vēlāk paziņoja, ka tā visu laiku zinājusi "Arctic Sea" atrašanās vietas koordinātes. Iespējamo pirātu un apkalpes - kopskaitā 19 vīru - nogādāšanai Maskavā Krievija nosūtīja divas milzīgas militārās kravas lidmašīnas. Pēc viņu ierašanās kuģa apkalpe vairākas dienas tika aizturēta līdz ar iespējamiem nolaupītājiem bez kontaktiem ar ģimenes locekļiem vai medijiem.
"Pat no galvenajiem faktiem bez jebkādiem pieņēmumiem kļūst skaidrs, ka tas nebija tikai pirātisms," uzskata Krievijas jūrniecības žurnāla "Sovfracht" redaktors Mihails Voitenko. Šis žurnāls jau gadiem ilgi pēta neparastus incidentus atklātā jūrā. "Es nekad neesmu redzējis kaut ko tamlīdzīgu. Tie ir vieni no visstingrāk kontrolētajiem ūdeņiem pasaulē. Tajos nevar nedēļām ilgi noslēpt kuģi, neiesaistot valdības."
Pēc Voitenko un citu ekspertu domām, divās nedēļās, ko "Arctic Sea" pavadīja remontā Kaļiņingradā īsi pirms došanās uz Somiju pēc kokmateriālu kravas, uz tā varēja paslēpt slepenu kravu. Atšķirībā no pārējās Krievijas Kaļiņingrada ir pazīstama kā krievu kontrabandistu perēklis. "Man personiski raķetes ir vienaldzīgas," žurnālam teica Voitenko. "Man rūp tas, ko viņi dara ar jūrniekiem."
Tomēr ir daudzas valdības, kuras vairāk bažījas par iespējamo raķešu kravu, it īpaši, ja tā paredzēta Tuvajiem Austrumiem. Galvenā no tām ir Izraēla. Pēdējos gados Izraēla pastāvīgi ceļ trauksmi par Krievijas plāniem pārdot Sīrijai iznīcinātājus "MiG-31" un saistībā ar atomelektrostacijas būvi Irānas dienvidrietumos. Sarunas ar Maskavu par šiem jautājumiem risinās grūti un attiecības bieži vien ir bijušas vēsas, kā norādīja Izraēlas prezidents savas 18,augusta vizītes laikā Krievijā, kad sāka risināties ar "Arctic Sea" pazušanu saistītie mīklainie notikumi.
"Visticamākais skaidrojums ir tāds, ka izraēlieši pārtvēra šo kravu, kas bija paredzēta Sīrijai vai Irānai," uzskata pazīstamā politiskā komentētāja un valsts kontrolētajai gāzes monopolfirmai "Gazprom" piederošās radiostacijas "Eho Moskvi" programmu vadītāja Jūlija Latiņina. "Tagad viņi izmantos šo incidentu, lai tirgotos ar Krieviju par ieroču pārdošanu šajā reģionā, vienlaikus atļaujot Krievijai iziet no situācijas un nogādāt mājās tukšu kuģi."
Izraēlas premjerministra kanceleja un slepenais dienests "Mossad" atteicās atbildēt uz žurnāla "Time" jautājumiem.
Taču savā 18.augusta paziņojumā Izraēlas Ārlietu ministrija norādīja, ka šajā dienā četru stundu ilgās sarunās aiz slēgtām durvīm ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu Sočos Peress apspriedis "Krievijas ieroču un militārā aprīkojuma pārdošanu Izraēlai naidīgām valstīm". Kā norādīts paziņojumā, Peress "uzsvēris, ka Izraēlai ir konkrēti pierādījumi, ka Irāna un Sīrija nodod Krievijas ieročus teroristu organizācijām, it īpaši "Hamas" un "Hizbollah"." Izraēlas prezidenta pārstāve atteicās sīkāk runāt par jebkādu saistību ar "Arctic Sea".
Paralēlā paziņojumā Kremlis neminēja ieroču pārdošanu, bet pēc tikšanās norādīja, ka "mēs skaidrāk un precīzāk saprotam viens otra nostājas".
Krievijas galvenais izmeklētājs Aleksandrs Bastrikins oficiālajam valsts laikrakstam "Rossijskaja Gazeta" teica, ka aiz "Arctic Sea" mistērijas slēpjas mūsdienu pirātu banda, iespējams, ar klusu apkalpes piekrišanu. Tomēr viņš piekrita, ka ir jautājumi, uz kuriem jāmeklē atbildes. "Mēs neizslēdzam iespēju, ka kuģis veda kaut ko vairāk nekā tikai kokmateriālus," viņš atzina, nepaskaidrojot sīkāk savus vārdus.
Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins sarunā ar "Time" atbalstīja izmeklētāja paziņojumu: "Krava ir jāpārbauda, lai redzētu, vai tajā nav kaut kas nelikumīgs, kaut kāda kontrabanda." Tomēr viņš atteicās komentēt teoriju, kas apgalvo, ka kravu pārtvērusi Izraēla. "Tas vairs nav jautājums diplomātiem vai militārajam resoram," viņš teica. "Tagad ar to jānodarbojas izmeklētājiem, un viņi dara savu darbu. Arī mēs ļoti vēlamies dzirdēt, ko viņi atraduši."
Uz "Time" jautājumu, ka "Arctic Sea", iespējams, vedis slepenu kravu, Helsinkos bāzētās kompānijas "Oy Solchart Management" vadītāja vietnieks Vladimirs Voronovs atbildēja: "Es neko nezinu par slepenu kravu. Mēs esam vienkārša kuģniecības firma, un, kā mēs saprotam, mūsu kuģis tika nolaupīts."
Pēc izmeklētāja Bastrikina teiktā, turpmākajās nedēļās kuģis pēc ierašanās Krievijas ostā tiks rūpīgi pārmeklēts. Taču novērotāji negaida nekādus atklājumus. "Versija, ko mēs saņemam no Krievijas valdības, neiekļaujas nekādos loģiskos parametros, un es nedomāju, ka tas mainīsies," teica komentētāja Latiņina. "Kad cilvēki melo, viņiem ir tendence melot konsekventi."