Publicēta: 17:56 09.09.2008.

Rīga, 9.sept., LETA. Saistībā ar tiesneses slimību Administratīvajā apgabaltiesā šodien netika sastādīts spriedums pirmajā no līdz šim Latvijas tiesās iesniegtajām prasībām, kurās apstrīdēts Dzimtsarakstu nodaļas atteikums izsniegt jaunu dzimšanas apliecību personai, kas veikusi dzimuma maiņas operāciju.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, patlaban nav zināms datums, kad tiesnese būs izveseļojusies, līdz ar to nav prognozējama arī sprieduma pieejamības diena.

LETA jau ziņoja, ka šā gada 14.janvārī iepriekšējās instances tiesas spriedumu šajā lietā daļēji atcēla Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments.

Senāts atzina par pamatotu un atstāja spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 11.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru noteikts pienākums Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas mainīt ierakstu dzimšanas reģistrā.

Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts lūgums atlīdzināt morālo kaitējumu, un licis par to atkārtoti lemt Administratīvajai apgabaltiesai.

Kā izriet no aģentūras LETA rīcībā esošā sprieduma teksta, Senāts secinājis, ka Administratīvā apgabaltiesa nav izvērtējusi apstākļus, kas varētu būt būtiski jautājumā par 7000 latu morālā kaitējuma konstatēšanu un atlīdzināšanu, tāpēc šajā daļa spriedums atcelts.

Kompensācija lūgta saistībā ar to, ka, neskatoties uz iesniegtajām izziņām par divām operācijām, kas veiktas nolūkā mainīt dzimumu, šos dokumentus Dzimtsarakstu nodaļa nosūtījusi dažādām institūcijām izvērtēšanai, kas pazemo pieteikuma iesniedzēju.

Senāts spriedumā norāda, ka nepiekrīt apgabaltiesas atzinumam par to, ka Administratīvā procesa likuma 59.pants, kas paredz iestādes pienākumu noskaidrot lietas apstākļus, ir pietiekams pamats, lai iestāde jebkuru ar personu saistītu informāciju nosūtītu citai iestādei vai privātpersonai. Jautājums par personas dzimuma maiņu ir īpaši sensitīvi personas dati.

Šādu datu sniegšana ir ierobežojama gan attiecībā uz privātpersonām, gan arī valsts pārvaldes iekšienē. Tā ir pieļaujama ar datu subjekta rakstveida piekrišanu vai attaisnojama tikai nepieciešamības robežās, konstatējis Senāts.

Pēc Senāta domām, morālas ciešanas varētu nodarīt ne tikai neiespējamība vispār panākt savu tiesību īstenošanu valsts institūcijās, bet personas saskarsme vispār gan ar apkārtējo sabiedrību, gan ar valsts institūcijām apstākļos, kad tai nākas darīt zināmus savus personas datus atbilstoši personas dokumentiem, tātad darīt zināmu gan neatbilstību starp faktiski uztveramo un juridiski atzīto dzimumu, kā arī, iespējams, skaidrot šādas situācijas iemeslus.

Tāpat apgabaltiesa nav vērtējusi, vai, cenšoties izvairīties no nepieciešamības atklāt par sevi šādas ziņas, persona nav bijusi spiesta pati ierobežot gan sociālos kontaktus, gan savu tiesību brīvu īstenošanu, gan arī mazināt jauniegūtā dzimuma izpausmes tikai tā iemesla dēļ, lai izvairītos no situācijām, kad varētu būt apgrūtināta identifikācija atbilstoši personas dokumentos ierakstītajam vārdam un dzimumam.

Senāts atzinis par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka papildu fiziskajām jeb bioloģiskajām izmaiņām ir novērtējama personas pašas identificēšanās ar konkrētu dzimumu, kas cita starpā atspoguļojas arī transseksuālisma diagnozē.

Tāpat jāņem vērā, ka cilvēks ir ne tikai bioloģiska būtne, bet savu dzimuma lomu īsteno sabiedrībā, tātad vērtējama arī viņa sociālā uzvedība un tas, kā viņu uztver sabiedrība, spriedumā konstatējis Senāts.

Turklāt īpaši jāņem vērā, ka tiesiskās noteiktības interesēs, kā pamatā ir tas sabiedrības interešu apsvērums, kas liek valstij rūpīgi pārbaudīt dzimuma maiņas faktu, ir jāvērtē ne tikai bioloģiskā atbilstība mainītajam dzimumam, bet arī personas pārliecinoša vēlme un iespēja visu turpmāko dzīvi būt mainītajā dzimumā.

Senāts norāda, ka attiecībā uz kritērijiem, kādos dzimuma maiņa atzīstama par notikušu likuma izpratnē, kas ir pamats papildinājumam dzimšanas reģistrā, pilnībā ir akceptējamas likumdevēja tiesības šādus kritērijus noteikt.

Vēl vairāk, apstākļos, kad jautājuma izlemšana par dzimuma maiņas juridisku atzīšanu ir piekritīga vienīgi reģistra iestādēm - dzimtsarakstu nodaļām, tas arī būtu no likumdevēja sagaidāms, jo apstākļu noskaidrošana bez vismaz aptuveni noteiktām formālām prasībām reģistra tipa iestādei tās parastās kompetences ietvaros var būt apgrūtinoša un novest pie kļūdainiem lēmumiem.

Taču, tā kā šobrīd konkrētāka tiesiskā regulējuma nav, iestādei un tiesai jēdziens "dzimuma maiņa" ir jāpiepilda ar saturu, pēc iespējas ievērojot cilvēktiesību normas, bet atturoties noteikt tādus vispārīgus nosacījumus, kas varētu būt pretēji likumdevēja gribai, norādījis Senāts.

Senāts spriedumā norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas konstatēto, ka no sabiedrības būtu sagaidāms, ka tā pacieš zināmas neērtības, lai dotu iespēju indivīdam dzīvot ar cieņu saskaņā ar dzimuma identitāti, ko viņš izvēlējies, nesot lielu personīgo upuri.

Tādējādi šādos gadījumos valstij pēc iespējas personu saudzējošā veidā jānosaka, vai un kad ir objektīvs pamats dzimšanas reģistra ierakstu papildināšanai.

Turklāt administratīvā procesa norisē apstākļu noskaidrošanā un lēmuma pieņemšanā par dzimšanas reģistra papildināšanu ir jāievēro Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitajā daļā minētais juridiskās obstrukcijas aizliegums, proti, iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu, norādījis Senāts.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa Senātā apstrīdēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tai bija noteikts pienākums izsniegt personai jaunu dzimšanas apliecību.

Administratīvā rajona tiesa šajā strīdā pieņēma Dzimtsarakstu nodaļai labvēlīgu spriedumu, taču Administratīvās apgabaltiesas spriedums šajā strīdā bija daļēji labvēlīgs privātpersonai.

Šī ir pirmā reize, kad tiesā apstrīdēts Dzimtsarakstu nodaļas atteikums izsniegt jaunu dzimšanas apliecību personai, kas veikusi dzimuma maiņas operāciju.

Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Paņko aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka pēc likuma dzimuma maiņu reģistrē un jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad persona iesniedz ārsta izziņu, kurā apliecināts - dzimuma maiņa veikta pilnībā, nevis bijušas tikai atsevišķas operācijas, tā veikta daļēji vai nav pilnībā pabeigta.

Konkrētajā gadījumā kāda sieviete vēlējusies reģistrēties kā vīrietis, lai arī dzimuma maiņa nav pilnībā veikta un arī ar dokumentiem pretējais neesot apliecināts. Tā kā iekšēji minētā persona sevi izjūtot kā vīrieti, sieviete ir pārliecināta, ka jauna dzimšanas apliecība ir jāizsniedz, lai arī operācija pilnībā nav veikta.

Paņko stāstīja, ka viņa praksē saskārusies ar četriem vai pieciem dzimuma maiņas gadījumiem, kad izdota jauna dzimšanas apliecība. Vienmēr, kad personu iesniegtā dokumentācija par dzimuma maiņu neesot bijusi pilnīga, izskaidrots, kādi dokumenti jāiesniedz un kādos gadījumos izsniedz apliecību. Parasti cilvēki pēc kāda laika visu nokārtojuši.

Šī ir pirmā reize, kad par šo jautājumu iesniegta prasība tiesā, uzsvēra Paņko.

Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka pieteikumā tiesai apstrīdēta Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas faktiskā rīcība, lūgts noteikt pienākumu veikt papildinājumu dzimšanas reģistrā par dzimuma maiņu, kā arī piedzīt 7000 latu kompensāciju par morālo kaitējumu.