Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Darba likumā”. Otrreizēja caurlūkošana.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6346. Sakarā ar to, ka likums ir atdots otrreizējai caurlūkošanai, ir izskatāmi tikai tie panti, pret kuriem ir celti iebildumi.

1.priekšlikums ir deputātes Ūdres kundzes priekšlikums par 7.panta otro daļu. Ir priekšlikums izteikt to piedāvātajā redakcijā. Diemžēl komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu izklāstīt sava priekšlikuma būtību.

Likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

Mana priekšlikuma būtība ir šāda. Priekšlikums nosaka: „Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas.” Liekas, ka šis priekšlikums aptver visus iespējamos diskriminācijas veidus. Mēs nevaram likumā paredzēt visus iespējamos gadījumus, kuros varētu cilvēkus diskriminēt, un es nedomāju, ka arguments, ka Eiropas Savienība tāpēc mūs nosodīs, būtu pamatots, jo mana priekšlikuma būtība ir tā, ka tas neierobežo - neuzskaita kaut kādus konkrētus diskriminācijas veidus, bet nosaka vispārīgu normu, kura aptver visus tiešas vai netiešas diskriminācijas veidus.

Tieši tāpēc es domāju, ka būtu jāatbalsta mans priekšlikums, un aicinu to darīt arī savu frakciju, neskatoties uz to, ka Labklājības ministrija ir iesniegusi pavisam citu priekšlikumu, kas, man liekas, neatbilst vispārīgajām cilvēktiesību normām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Stalidzāne. Jā. Komisijā par šo jautājumu, par šo priekšlikumu tika tiešām ļoti daudz debatēts, un tiešām balsojums komisijā nebija tāds, ka visi būtu „pret”. Bet, kopumā balsis saskaitot, diemžēl tā nu tas ir.

Es aicinu arī Latvijas Pirmās partijas frakciju atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 34, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

Es aicinu komisijas vadītāju runāt komisijas vārdā. Ja jūs gribat piedalīties debatēs, tad, lūdzu, piesakieties debatēs.

Paldies.

J.Stalidzāne. Paldies.

2.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas un Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Likuma „Grozījumi Darba likumā” 1.panta pirmās daļas un 5.panta otrās daļas otrreizējās caurlūkošanas argumentācija mani, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu, it nemaz nav pārliecinājusi. Jo Darba likuma 7.pantā „Vienlīdzīgu tiesību princips” viss ir ļoti labi un skaidri pateikts. Šā panta pirmajā daļā ir rakstīts: „Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.” Un panta otrajā daļā rakstīts: „Paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas.” Tātad viss ir skaidri pateikts: nedrīkst būt jebkāda diskriminācija attiecībā uz jebkādu orientāciju.

Man, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātam, nav pieņemams un atbalstāms 2.priekšlikums, ko ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Lūka, kura šajā likumā grib īpaši izcelt un uzsvērt seksuālo orientāciju.

Kolēģi deputāti! Pēdējā laikā līdz riebumam ir runāts un rakstīts par homoseksuāļiem. Vienreiz ir jāpieliek punkts! Beigsim par katru cenu iestiprināt likumā šo juridiski nedefinēto terminu „seksuālā orientācija”! Es personīgi nevienā likumā neesmu atradis skaidrojumu vai definējumu terminam „seksuālā orientācija”.

Līdz ar to šis priekšlikums nav apspriežams un ir noraidāms. Mēs, likumdevēji, nedrīkstam iestrādāt likumā juridiski neskaidrus terminus. Ir jāsaprot, ka Darba likums jebkādam indivīdam vai jebkādā virzienā orientētai indivīdu grupai vai kopai ir viens. Viens likums, viena taisnība visiem! Darba likuma 7.pants nav domāts un nedrīkst būt visu orientāciju uzskaitījums, jo orientācijas būtu skaitāmas tūkstošos.

Kolēģi deputāti! Juridiski nedefinētais termins „seksuālā orientācija” sabiedrībā tiek uzskatīts un saprasts ļoti negatīvi, tas lielā mērā ir cieši saistīts ar homoseksuālu, sabiedrībai nepieņemamu dzīvesveidu.

Manā mīļajā Latgalē, kur Dieva vārdam cilvēki tic, ir ļoti negatīvi noskaņoti pret seksuālās orientācijas daudzināšanu un atklāti ir pateikuši: „Ja likumdevējs - Saeima - nav spējīgs vai negrib sakārtot likumus tā, kā to mēs, tauta, prasām, tad to mēs izdarīsim ar referendumu. Neļausim homoseksuāļiem valsts un tautas pamatvērtību - ģimeni - graut!”

Tagad ir laiks, kad tautai savas tikumiskās vērtības aktīvi jāaizstāv pret homoseksuālisma ievazāšanu, jo pretdabīgu prostitūciju grib juridiski pielīdzināt normālai ģimenei. Ir pienācis laiks, kad stingri un noteikti jāiestājas pret to netīro straumi, kas mudina nīcināt Dieva svētītās ģimenes vērtības un met izaicinājumu mūsu tautas, mūsu valsts veselīgai attīstībai nākotnē.

Tautas partija un kolēģi no „Jaunā laika”, iegaumējiet - un to nenoliegsiet -, ka tautas balss ir Dieva balss! Dievs nekad nesvētīs grēku. Ja mēs, kuri stāvam priekšgalā, nenostāsimies „pret”, bet atbalstīsim grēku, agrāk vai vēlāk Dieva svētība tiks zaudēta, un tas mūsu zemi ietekmēs gan sociālā, gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā.

Deputāti, apzinieties lielo atbildību! Neatbalstīsim šo it kā nevainīgo, bet grēcīgo priekšlikumu! Balsosim „pret”!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien būtībā ir ļoti liela atbildība, pieņemot šādas izmaiņas Darba likumā.

Būtībā mūsu senā Eiropa dzīvo pēc ļoti nopietniem utilitārisma principiem - par pašu galveno sabiedrība uzskata savu iegribu un tātad virzās uz savu morāles principu pazemināšanu. Faktiski vecā Eiropa kalpo baudām, untumiem un iegribām.

Tas nav pat racionāls priekšlikums. Tas ir vienīgi utilitārs. Bez lielām pūlēm var paredzēt, ka nākamais utilitārais priekšlikums varētu būt - tieši tāpat, kā tas Rietumeiropā jau ir, - dzimumattiecību atļaušana bērniem no 12 gadu vecuma. Tāpat, kā tas ir jau Spānijā un Portugālē, kur ir pedofilu partijas un daudz kas cits.

Brīvība, kuru esam ieguvuši, nav domāta tam, lai mēs to varētu izniekot. Brīvība - tas ir pats galvenais, kāpēc esam nonākuši pie šādas neatkarīgas valsts. Šodien notiek manipulēšana ar lielām cilvēku masām, un viens no šādas manipulācijas veidiem ir tas, ka piedāvā arī šo baudu. Manipulētāji nav nekas vairāk kā šīs baudas vergi.

Un daži no tiem ir zināmi. Viņi, dabiski, dod priekšroku anonimitātei. Baudu vergi manipulē ar baudu vergiem, un neviens no viņiem nav brīvs, nav pats sev saimnieks. Un kārtējo reizi tas apliecina, ka tas ir utilitārisms.

Ņemiet vērā arī šo praktisko lietu: cilvēks, kurš stājas darbā, vispirms, kā jau darba ņēmējs, nāk un runā ar darba devēju. Kā tad darba devējs varēs atpazīt to, ka cilvēkam ir kaut kāda cita orientācija?

Būtībā šādā veidā cilvēks sevi liek augstāk par to, kas ir… tas ir, par ģimeni. Būtībā, pieņemot šādu grozījumu, ģimenes tiesības tiek daudzējādā ziņā pazemotas. Dabiski, ka ģimenes tēvs vai māte, kuri līdzvērtīgi varētu iet pie darba devēja, var palikt zaudētājos, jo homoseksuāli orientēta persona, kura var pat arī sameloties tajā brīdī, var vinnēt. Un tad mēs nonāksim pie tā, ka darba devēji vairs nebūs darba devēji: priekšrocības un privilēģijas tiks dotas dažādi homoseksuāli orientētām personām. Un tad kā darba devēji būs tiesneši, jo nepārtraukti var risināties šie konflikti un tieši tiesneši būs tie, kas kārtos darbā pieņemšanas jautājumus.

Būtībā tā ir ļoti diskriminējoša norma, tā ir vērsta pret katru Latvijas iedzīvotāju, kuram ir ģimene. Tiešām, - mēs esam atguvuši neatkarību un brīvību ne jau tādēļ, lai pakļautos šiem untumiem, pakļautos šim utilitārismam. Daudzi no mums ir apmeklējuši Eiropas valstis, un mēs labi redzam, ka ne katra lieta, ne katrs dzīves piemērs, kas tur ir, mums ir jāpārņem. Diemžēl arī šodien daudzas ģimenes Eiropā ir diskriminējošā situācijā, jo viņas attiecīgā likuma dēļ nevar būt pirmajā vietā. Un tāpēc mums šodien dzimstība, kas ir valsts lieta, ir ļoti zema.

Ja pieņemsim šāda veida likumus, kas ir nostājušies pret savienību starp vīrieti un sievieti, pret ģimeni, tas ļoti stipri ietekmēs mūsu brīvību, mūsu tradicionālo ģimeni, mūsu tikumību un tiesības, tāpēc aicinu šajā gadījumā tiešām balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Arvīd, pasaki riktīgi!”)

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man ir ļoti skumji, ka Sociālo un darba lietu komisijai, kurai ir par pavisam citu sfēru jārūpējas, jāraugās vairāk no sociālā aspekta, nu jau veselu gadu jāizskata priekšlikums par šo seksuālo orientāciju.

Un vēl skumjāk ir, ka Valsts prezidente tā vietā, lai tieši uz kādiem sociāliem uzlabojumiem vērstu uzmanību Sociālo un darba lietu komisijā, mums atkal liek atgriezties atpakaļ - atkal! - pie šā jautājuma par seksuālo orientāciju.

Ja būtu deputāti nobalsojuši par deputātes Ūdres priekšlikumu, tad faktiski šīs diskusijas nebūtu - Eiropa, kā saka, mūs te neiznīdētu no zemes virsas un mēs patiešām būtu problēmu atrisinājuši gan no Valsts prezidentes puses, gan no Eiropas puses.

Diemžēl šajā situācijā man jums, kuri nebijāt klāt Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, tomēr ir jāsaka, ka šajās sēdēs piedalījās arī visu vadošo konfesiju vadītāji.

Es domāju, atgriezīsimies nedaudz pie vēstures. Kā tad veidojās šī situācija, sākās šī ažiotāža ap seksuālajām orientācijām? Latvija ir viena no tādām valstīm, kura, es domāju, bija ļoti toleranta, te nebija nekādu seksuālo minoritāšu vajāšanas un tā tālāk… Visa šī ažiotāža sākās tikai pēc tiem praidiem un, ja mums šis likums būtu bijis jāpieņem pirms šo praidu gājiena un šajā dokumentā jāieliek jebkādi šādi teikumi, tad mēs to visu tajā arī ieliktu un nebūtu nekādu uztraukumu.

Tagad padomāsim un atgriezīsimies pie vēstures, kad sākās saasinājumi saistībā ar šiem jautājumiem. Šajā lietā, kā zināms, iesaistījās gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, arī kardināls Pujats un citu reliģisko konfesiju pārstāvji. Tad nu padomāsim, kāda situācija ir valstī, kurā apvienojās visu šo konfesiju pārstāvji, lai izteiktu savu konkrēto viedokli. Vai tie ir tādi vienkārši, tādi ikdienišķi kaut kādi punktiņi vai vārdiņi, ko te ieliek? Acīmredzot šo konfesiju pārstāvju atbildība, viņu pieredze un viņu zināšanas ir tās, kas viņiem lika sanākt kopā un brīdināt sabiedrību, tajā skaitā arī mūs, par to, ka šis nav tāds vienkāršs gadījums: „Nu ieliksim vienu vārdiņu! Nu kas tur liels? Nekas jau nebūs. Sak, arī Eiropai paglaudīsim pa spalvai…”

Taču acīmredzot pēc visiem šiem praida gājieniem, ja jūs paanalizēsiet situāciju Latvijā, tad jūs sapratīsiet, ka tas viss nav tik vienkārši - šādi gājieni vai arī atsaukšanās uz cilvēka tiesībām. Tā ir viena noteikta straume, kura patiešām plūst un gāžas virsū arvien nopietnāk un nopietnāk. Un tieši tas ir šis iemesls, kāpēc šo vadošo, lielo reliģisko konfesiju pārstāvji tomēr te izteica bažas un ieradās arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, lai vēl un vēlreiz argumentētu, kāpēc tas tā ir.

Nobeigumā es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim - tam, ka faktiski mūsu dzīves kvalitāti nenodrošina vis kāda Eiropas nauda vai mūsu pašu manta, vai ekoloģiski tīra pārtika, vai ūdens, bet mūsu dzīves kvalitāti nodrošina svētība. Un līdzīgi tas ir arī ar tautu. Mēs faktiski ignorējam šos garīgos pamatus, un mēs tos ignorējam vienkārši tāpēc, ka mums liekas, ka esam tie visgudrākie. Taču tas patiešām var izvērsties par neatgriezenisku procesu.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un patiešām padomāt par morāles pamatiem.

Sēdes vadītāja. Deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu Prezidente, nosūtot Darba likumu otrreizējai caurlūkošanai, raksta: „Likumu pielietošana dzīvē sākas darba devēja un darba ņēmēja attiecību līmenī, kuriem ne vienmēr ir atbilstoša juridiskā izglītība un informācija par starptautisko tiesu praksi diskriminācijas lietās. Uzskatu, ka ir būtiski skaidri un nepārprotami pārņemt direktīvas prasības.”

Valsts cilvēktiesību biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Līga Biksiniece intervijā laikrakstam saka: „Jāņem vērā, ka darba devēji un darba ņēmēji pārsvarā neorientējas likuma niansēs, tādēļ skaidri un gaiši jāieraksta atruna par seksuālo orientāciju, lai pirmajiem būtu skaidras viņu tiesības, bet otrajiem - pienākumi.”

Tāpēc es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ierakstot šo jauno pazīmi, saskaņā ar kuru nedrīkst diskriminēt cilvēku, pieņemot viņu darbā, mēs darba devējam uzliekam ļoti nopietnu pienākumu. Kad Sociālo un darba lietu komisijas sēdē es Labklājības ministrijas pārstāvjiem jautāju, lai viņi dod definīciju, kas tad ir seksuālā orientācija, šīs ministrijas pārstāvji, kuri gadiem strādā ar šo jautājumu, vispār pat nespēja dot atbildi.

Kā mēs, likumdevēji, varam uzlikt par pienākumu darba devējam nediskriminēt cilvēku pēc šīs pazīmes, ja mēs neesam devuši precīzu definīciju, kā to var identificēt. Kā tad darba devējs šo pazīmi izpratīs, sapratīs, ieraudzīs, lai nepārkāptu šo likuma normu? Mēs taču nevaram uzlikt par pienākumu darba devējam lasīt medicīnisko literatūru vai presi, kur kāds paziņos par savu seksuālo orientāciju.

Ir taču dažādi seksuālās orientācijas veidi, arī krimināli sodāmi, tāpēc mēs nevaram ierakstīt likumā jēdzienu, kuram nav dota šī definīcija. Šķiet, mēs uzliekam darba devējam pildīt pienākumu apmēram tā: „Aizej tur - nezin kur, atnes to - nezin ko!” Likums nav tā vieta, kur būtu jāieraksta kaut kādi pieņēmumi, viedokļi, uzskati vai tendences. Ja reiz Eiropas Savienības direktīva prasa to skaidri, gaiši un precīzi pārņemt, tad es arī vēlētos, lai šie Eiropas Savienības ierēdņi skaidri un precīzi noformulē definīciju, kas ir seksuālā orientācija, lai darba devējs to varētu identificēt un nepieļautu diskrimināciju. Jo definīcija, ko nākamajā komisijas sēdē deva Labklājības ministrija, skanēja šādi: „Seksuālā orientācija ir personas emocionālā, romantiskā un seksuālā tieksme uz kādu no dzimumiem.”

Es domāju, ka tas neiztur nekādu kritiku, jo darba devējs nav ne ārsts, ne psihologs, ne psihoterapeits, ne arī seksopatologs, kas spētu precīzi noteikt šīs pazīmes vai izpausmes. Arī tiesā neviens nerunās par emocijām, romantiku vai seksuālajām tieksmēm, bet gan runās par faktiem un pierādījumiem. Galu galā, vai emocionālās un romantiskās tieksmes ir tikai seksuālās orientācijas pazīmes? Tad jau darba devējam būtu jāuzliek par pienākumu beigt kādus speciālus kursus, lai viņš to visu varētu izprast.

Emocijas, romantika, seksuālās tieksmes ir cilvēka personīgās dzīves daļa, par kuru darba devējam tik tiešām nav nekādas vajadzības interesēties. Un tas būtu tikai loģiski, ja mēs likumā ierakstītu, ka darbavietā ir aizliegts demonstrēt, izpaust vai realizēt savu seksuālo orientāciju, lai darba devēju nepakļautu riskam pārkāpt šo likumu.

Izskatās, ka neliela cilvēku grupa, kuru patiesībā neviens neapdraud, ar plašu starptautisku organizāciju un politisko lobiju atbalstu grib īpaši uzsvērt savu seksualitāti un pretdabisko dzīvesveidu. Par to liecina statistika, ka pagājušajā gadā Valsts cilvēktiesību birojs ir saņēmis tikai sešas rakstveida sūdzības, bet nevienu - par diskrimināciju darbavietā, savukārt Valsts darba inspekcija nav saņēmusi nevienu šādu sūdzību. Tāpēc bez skaidras un nepārprotamas seksuālās orientācijas definīcijas, manuprāt, šo likuma normu nevar pieņemt.

Tāpēc es aicinu balsot „pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Par emocionālām lietām mēs esam runājuši, apspriežot šos jautājumus, ļoti daudz. Esam minējuši arī dažādus piemērus darba attiecībās, kādi varētu būt. Taču šodien es gribētu runāt par pragmatiskām lietām - par jautājuma tiesisko pusi.

Daudzi mums cenšas iegalvot, ka mums tiek prognozētas kaut kādas soda naudas par nepievienošanos direktīvām un citas tamlīdzīgas lietas. Jāsaka, ka, manuprāt, šie cilvēki stipri vien maldās. Situācija ir pavisam citāda.

Eiropas Konstitucionālā līguma otrā daļa, kas saucas „Eiropas Pamattiesību harta”, tiešām detalizēti nosaka šīs lietas. Tātad tā ir Eiropas Konstitucionālā līguma otrā daļa - Pamattiesību harta. Taču šis līgums diemžēl ir miris, jo Francija un Nīderlande to nav ratificējusi. Diemžēl vai paldies Dievam, - to šobrīd ir grūti pateikt. No vienas puses - diemžēl, jo tas stiprinātu Eiropas Savienību, bet no otras puses - paldies Dievam, jo tad mums likumos būtu jāliek šādas lietas.

Vispārējais formulējums nav pretrunā ar pašreiz spēkā esošajām Eiropas Savienības normām. Saglabāsim vispārējo formulējumu.

Es aicinu tās dažas labējās partijas, kurām grib pievienoties PCTVL, „Saskaņas Centrs” un „sociālisti”, tomēr neatbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu. Tā ir Labklājības ministrijas interpretācija. Jūs paši redzat, ka Zaļo un zemnieku savienība, kuras ministre vada Labklājības ministriju, ir pret to, ka vajadzētu veikt kaut kādu detalizētu formulējumu. Pilnīgi pietiek ar vispārējo!

Paldies.

Tā ka es aicinu balsot „pret”, bet ļaunākajā gadījumā atturēties, jo arī atturēšanās ir tas pats, kas balsojums „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es ceru, ka jūs visi redzējāt pagājušajā nedēļā notikušo Kolāta kunga vadīto raidījumu „Valsts pirmās personas”, kur bija saruna ar Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja vietas izpildītāju, liekas, Diānu Šmiti. Un jautājums bija tāds: „Vai šajā valstī ir kaut kādas tiesības arī vecākiem? Ja vecāki negrib, piemēram, 1.klasē sūtīt savu bērnu pie homoseksuāli noskaņota skolotāja, vai viņiem ir tiesības nediskriminēt, bet vienkārši pārcelt savu bērnu uz citu klasi pie cita skolotāja?” Uz to Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja vietas izpildītāja teica, ka vecākiem nav nekādu tiesību, jo ar viņiem esot jāstrādā. Viņi esot neapzinīgi, un viņiem esot jāpierāda, ka tas ir labi, ka viņu bērns iet pie šāda skolotāja uz mācībām. Un viņiem nekādā gadījumā nav tiesību izvēlēties citu skolu. Tad Kolāta kungs, vairākas reizes atvainojoties, teica: „Bet, ziniet, es ļoti atvainojos! Un ja nu šim skolotājam ir attiecības ar dzīvniekiem?” (Viņš, protams, ļoti atvainojās.) Taču arī šis jautājums nesamulsināja Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvi, un viņa pēc nelielas pauzes teica: „Ja jau viņš nenodara nekādu ļaunumu citiem - kāpēc ne? Kāpēc tad skolotājs nevarētu uzturēt attiecības arī ar dzīvniekiem?”

Tātad, redziet, skolā vairs nav tāda jēdziena kā audzināšana, skolā vairs nav tāda jēdziena kā morāle. Jācīnās, protams, ir pret ticības mācību un ir jācenšas mācīt kaut kādu mistisku ētiku, kuras pamatā ir skolotāji, kas uztur attiecības ar dzīvniekiem, bet nenodara ļaunumu nevienam cilvēkam. Mēs esam nonākuši tik tālu.

Ja runā par diskrimināciju Eiropas Savienībā, tad lielākā diskriminācija ir atbalsta maksājumi Latvijas zemniekiem, jo Latvijas zemnieki saņem tikai 40 procentus no tā, ko saņem Eiropas Savienības bagāto valstu fermeri. Tad mūsu atbildei šeit, parlamentā, ir jābūt šādai: „Tad, kad Eiropas Savienība izbeigs diskrimināciju pret jaunajām Eiropas Savienības valstīm, tad mēs jebkurā gadījumā ieviesīsim visas šīs direktīvas, varbūt pat simtprocentīgi.”

Otrs. Regulas tulko tiešā nozīmē. Un visas regulas tiek tulkotas tieši latviešu valodā, bet direktīvas ievieš.

Un es tiešām piekrītu tam, ka diskriminācijas nedrīkst būt, bet šeit tomēr vajadzētu paskaidrot, kas tad ir šī seksuālā orientācija. Jo, redziet, ja pat Valsts cilvēktiesību biroja vadība pinās savos paskaidrojumos, tad atsaukšanās uz kaut kādu Amerikas Psihiatru asociācijas lēmumu par to, kas ir labi un kas ir slikti, es domāju, Latvijas likumdevējam nav saistoša.

Es trešajā lasījumā ierakstītu varbūt tā, ka diskriminācija nevar būt pēc ģimenes stāvokļa vai normālas seksuālās orientācijas. Un tad, es domāju, mēs arī būtu izpildījuši šo direktīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

(No zāles dep. A.Klementjevs: „Personīgā pieredze!”)

J.Dobelis (frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es pievēršu jūsu uzmanību nopietnai lietai. Redziet, ja mēs tagad atbalstām šo priekšlikumu, tad kas notiek tālāk? Lai noteiktu attiecīgo orientāciju, pirms pieņemšanas darbā katrā darbavietā būtu jānodibina īpaša kvalifikācijas komisija. Tik un tā būs jāver vaļā likums, ja šodien to arī pieņems, jo kā tad bez komisijas varēs novērtēt attiecīgo orientāciju?

Šeit jau bija uzstāšanās, kurā skaidri bija dzirdams, ka jautājums par orientāciju ir ļoti sarežģīts. Tātad es piedāvāju rūpīgi šo lietu pārdomāt. Ja mēs to neatbalstām, tad ir viena lieta, bet, ja mēs to atbalstām, tad tuvākajā laikā likums būs jāver vaļā no jauna un šajā likumā jāiestrādā tehniskie rādītāji.

Runājot par šādu komisiju, es domāju, ka tai ir jābūt pietiekami plašai. Šajā komisijā pietiekami lielā skaitā ir jābūt pārstāvjiem ar dažādu orientāciju, lai notiktu dažādu viedokļu uzklausīšana un izlemšana.

Taču ļoti būtiska būs tā persona, kura vadīs šādu komisiju. Šī persona nedrīkst būt ne „homo” orientēta, ne arī „hetero” orientēta. Viņai ir jābūt pilnīgi neitrālai, seksuāli absolūti vienaldzīgai. Lūk!

Padomājiet par šo jautājumu! (Starpsaucieni no zāles.)

Es te nerunāju par kastrātiem, es neesmu tik ļauns, bet tomēr neizslēdzu arī šādu variantu…

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 2. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 34, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne. Tātad 3.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Ūdres kundze, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst… (Starpsauciens: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (Zālē liels troksnis. No zāles dep. J.Dobelis: „Par Ūdri!”) Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 34, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas un Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es vēlētos runāt pret šo labojumu.

Vispirms sāksim ar to, ka, runājot par šo labojumu, Eiropas Savienībā nepastāv neviens likums, kurš varētu ietekmēt Saeimas šodienas lēmumu tieši šā labojuma kontekstā.

Es vēlos citēt arī par nodarbinātību atbildīgā Eiropas Komisijas komisāra Vladimira Špidlas preses sekretāri, kura Latvijas medijos sacīja, ka situācija Latvijā ir jārisina ar nacionālo likumdošanu, nevis, teiksim, mums jāskatās uz kaut kādām Eiropas normām, par kurām es runāšu mazliet vēlāk. Tātad mums šī problēma ir jārisina tieši ar nacionālajiem līdzekļiem.

Jau iestāšanās laikā Eiropas Savienībā mūsu ierēdņi pārcentās ar Eiropas normu pārņemšanu, un no tā visvairāk cieta mazie zemnieki, zivsaimniecības pārstrādes uzņēmumi un pārtikas pārstrādes uzņēmumi, kuri vienkārši bankrotēja, jo nevarēja izturēt stingrās prasības. Arī šobrīd mēs dzirdam visādas bažas - par Briseles atbildi, par sankcijām, par Briseles dusmām un tamlīdzīgi. Šajos dokumentos ir teikts, ka direktīvās ir jāievieš nediskriminējoši noteikumi, taču tas, kādas pretdiskriminējošas normas tās ir, - tas jau ir pašas nacionālās likumdošanas ziņā. Un neviens Eiropas Savienības dokuments mums neprasa uzskaitīt, kādas tad ir šīs grupas, kuras drīkst diskriminēt un kuras - nedrīkst.

Tāpēc es aicinu balsot „pret” šo priekšlikumu. Paldies!

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Malacis, Kastēn!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es esmu gandarīts par iespēju no šīs tribīnes ieskatīties jūsu skaidrajās acīs. Es gan pieļauju, ka tās varētu būt arī kautrīgi nolaistas pēc iepriekšējiem balsojumiem… Es gribētu minēt vēl dažus papildargumentus tiem, kurus te minēja kolēģis Kastēns un citi deputāti.

Redziet, mums nevajadzētu bažīties par to, ko domās Eiropa par mūsu viedokli, par mūsu lēmumu. Mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa, un arī mūsu likumdošana varētu būt pozitīvs pienesums Eiropas Savienības likumdošanai.

Būtībā šis formulējums - seksuālā orientācija - ir ārkārtīgi labs un pozitīvs formulējums. Jo iedomājieties: ja tāds formulējums likumā būtu bijis padomju laikā, tad, atsakot man darba tiesības manas politiskās pārliecības dēļ, es varētu argumentēt, ka esmu noraidīts savas heteroseksuālās orientācijas dēļ.

Mūsu problēma ir tā, ka mēs bieži vien privāto dzīvi publiskojam un to ierakstām likumā tajā vietā un tādā likumā, kur faktiski tautas tradīcijas, tautas paražas un sabiedrības attīstības līmenis jau skaidri un gaiši parāda, ka šādas problēmas nepastāv, jo cits likums vienmēr ļauj griezties tiesā, ja šāda diskriminācija būtu notikusi. Mums nav zināms, ka Latvijai šāda diskriminācija būtu raksturīga, tāpēc vienīgais arguments, kāpēc vajadzētu detalizēti kādas lietas ierakstīt likumā, būtu tāds, ka, mūsuprāt, mūsu sabiedrība ir juridiski zemā līmenī. Bieži vien mēs smaidām par dažādiem Amerikas štatu likumiem, tad kāpēc lai arī mēs neierakstītu savos likumos, ka, piemēram, ir aizliegts čurāt pret vēju vai ka ir aizliegts ēst suņus un kaķus, lai gan mēs skaidri zinām, ka mēs to nedarām?

Godājamie kolēģi, man tiešām ir bažas, ka mēs šobrīd esam gatavi atkal atteikties no savas pašcieņas, no savas tautas paradumiem un tradīcijām, no savas juridiskās kompetences, ierakstīdami savā likumā kādu detalizējumu, kas varbūt ir aktuāls Rietumu zemēs, kur samaitātība sit augstu vilni un kur viedokļu daudzveidība ir tradicionāla, nevis šeit - Latvijā.

Godājamie kolēģi, es tiešām gribētu pēc tam, kad mēs būsim nobalsojuši ne tā, kā es jūs šeit aicinu, redzēt, kā mēs skatīsimies acīs savai tautai, saviem līdzpilsoņiem, sabiedrībai, kurai ir grūti pieņemt šādas normas, kuras mūsu sabiedrības lielākā daļa uzskata par neaktuālām vai pat mūsu tradīcijām bīstamiem noteikumiem, bīstamiem formulējumiem vai priekšstatiem.

Es, protams, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir ļoti žēl, ka netika atbalstīti Ūdres kundzes priekšlikumi, jo šie Ūdres kundzes iesniegtie priekšlikumi izteica visu - to, ka ir aizliegta jebkāda tieša vai netieša diskriminācija. Bet nu tāds ir bijis mūsu balsojums.

Taču kas mani uztrauc visvairāk? Tas, ka Labklājības ministrijai jau šodien Eiropas Parlamenta daži deputāti no Dānijas, no Nīderlandes un tā tālāk ir atrakstījuši zināmu draudu vēstuli par to, ka mums būs nepatikšanas, ka mūs sūdzēs tiesā un tā tālāk, ja mēs šo normu neieviesīsim Darba likumā. Man ļoti gribētos, lai šie paši Eiropas deputāti no šīm valstīm atrakstītu mums tādu vēstuli, ka mums daudz vairāk būtu jādomā par mūsu pensijām, par mūsu mazajām algām un par visām citām šīm lietām. Diemžēl par šīm lietām viņi mums neviens neraksta, bet raksta tikai par šo vienu jautājumu.

Arī tad, kad Sociālo un darba lietu komisija tikās ar Špidlas kungu no Eiropas Komisijas (tajā brīdī mēs jau bijām pieņēmuši Satversmē to normu, ka Latvijā valsts aizstāv ģimeni, kuras pamatā ir savienība starp vīrieti un sievieti), - arī tad pacēlās šis jautājums šajās debatēs un Špidlas kungam nebija pilnīgi nekā ko iebilst pret šo mūsu Satversmes normu.

Tā ka es domāju, ka tiešām ir ļoti slikti, ka mēs neesam pieņēmuši Ūdres kundzes iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Eiropas Cilvēktiesību konvencija skaidri aizliedz jebkura veida diskrimināciju, ieskaitot arī tādu, kas balstīta uz seksuālo orientāciju. Latvijas Satversme garantē cilvēka pamattiesības jebkuram Latvijas iedzīvotājam, ja vien tas neapdraud līdzcilvēku un sabiedrības drošību. Labklājības ministrija, kas ir oficiāla valsts institūcija, iesniedza labojumus atbilstoši visas Eiropas likumiem. Sociālo un darba lietu komisija atbalsta šādus grozījumus. Kas notiek augstākajā valsts varas pārstāvniecības orgānā - Saeimā? Diemžēl augstākā likumdevēja - Saeimas - pārstāvji demonstrē komunistiskā režīma vistiešākās idejas: jebkurš, kas ir savādāks, ir jāsoda. Jebkurš. Kādi būs priekšlikumi? Vai ierīkosim atkal koncentrācijas nometnes, gatavosim vagonus izsūtījumiem vai darīsim kaut ko citu? Naida un liekulības slēpšana zem kristīgo vērtību vairoga - tas ir vienkārši nožēlojami.

Katrs Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis valsts aizstāvību, it sevišķi mazākuma uzskatu pārstāvji. Vairākums vienmēr ir pratis sevi aizstāvēt.

Aizstāvot kristīgās vērtības, stabilu daudzbērnu ģimeni, lūdzu balsot par grozījumiem Darba likumā, aizstāvot arī jebkura Latvijas valsts iedzīvotāja tiesības.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es gribu tikai citēt pašreizējo, spēkā esošo likumu. Un, Circenes kundze, man liekas, ka jūsu teiktie vārdi pašreiz ir absolūti nevietā, it sevišķi tāpēc, ka jūs te runājat par kādu komunistisko režīmu un kādu, kas šeit aizstāvētu šādus režīmus.

Tātad - ko likums nosaka pašreiz? Likuma 7.panta otrajā daļā ir teikts: „Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas - neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai arī citiem apstākļiem.” Man liekas, šis formulējums nosaka absolūti visu. Un tiešām man ļoti žēl, ka neatbalstīja manu priekšlikumu, jo tas, man liekas, vēl skaidrāk izteiktu mūsu valsts attieksmi pret tiešu vai netiešu diskrimināciju.

Tāpēc es arī lūdzu neatbalstīt Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Turpināsim debates par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” otrreizējo caurlūkošanu. Debatēsim par 4. - Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs dzirdējām arī iepriekšējās debates. Es kategoriski protestēju pret to, ka mēs šeit gribot ieviest gandrīz vai koncentrācijas nometnes. Pilnīgi nepiekrītu Circenes kundzei.

Gribu atgādināt, ka ir apspiestie un ir labie. PSRS laikos visi homoseksuāļi bija slikti un bija kriminālsodāmi. Tagad homoseksuāļi ir labi. Tagad viņiem ir jābūt privilēģijām - un arī darba tirgū. Abi šie likumi, gan tas, kas bija PSRS laikā, gan arī tas, kas patlaban pastāv Eiropas darba tirgū, būtībā ir vienādi: abi balstās uz pieņēmumiem par homoseksuāļiem, kas neatbilst īstenībai. Īstenība ir tā, ka homoseksuāļi nav nedz labi, nedz slikti. Tie ir vienkārši dažādi, kā katra sabiedrības daļa. Starp homoseksuāļiem ir gan labāki cilvēki, gan gudrāki, gan sliktāki. Un, jo dažādāka ir mūsu sabiedrība, jo tā ir lielāka mūsu bagātība.

Un tāpēc man ir jāteic, ka katrai mūsu sabiedrības daļai piemīt visu šo cilvēcisko īpašību spektrs. Un, ja pasludina kādu sabiedrības daļu par labāku par citu, par mums, heteroseksuāļiem, ģimenes cilvēkiem, tad tā ir tā diskriminācija. Tāda pati, kāda bija Padomju Savienībā! Un tāpēc šeit nevar būt runa par to, ka Padomju Savienība ir darījusi vienu un ka mēs tagad darot līdzīgas lietas.

Tieši otrādi! Šodien, paceļot kādu seksuāli citādi orientētu cilvēku grupu pāri visiem un sakot, ka viņi ir labāki nekā mēs, mēs, tieši otrādi, diskriminējam ģimeni, diskriminējam bērnus, diskriminējam vīriešu un sieviešu attiecības.

Tāpēc es esmu kategoriski pret to iepriekšējo paziņojumu.

Un vispār aicinu balsot pret priekšlikumu par kaut kādām privilēģijām šai cilvēku kategorijai.

Sēdes vadītāja. Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es gribu tikai pateikt, ka Ingrīda Circene nepauda visa „Jaunā laika” viedokli. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tautas ķeizariene! Fui!”) Es nedomāju, ka Latvijā ir naids pret gejiem un lesbietēm. Drīzāk - neizpratne par to, kāpēc seksuālā orientācija ir jādemonstrē. Pie mums geji un lesbietes ir gan valsts pārvaldē (No zāles: „Nosauciet! Nosauciet uzvārdu!”), gan mediju biznesā, gan mākslās. Taču, kā ikvienu, arī šos cilvēkus sabiedrība vērtē pēc viņu darbiem, nevis pēc seksuālās orientācijas.

Un es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

(Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es nebūtu šodien kāpis tribīnē, ja es nedzirdētu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Circenes kundzes melīgos apgalvojumus, ka viņa it kā pārstāvot Kristīgo Baznīcu un kristīgo domu.

Es domāju, ka katrs no jums, deputāti, ir saņēmis šāda veida žurnāliņus, kuru pēdējā lappusē jums ir bijusi iespēja iepazīties ar to, ko Bībele saka par homoseksuālismu. Nolasīšu tiem, kas neprot lasīt. Acīmredzot vienkārši ir nepieciešams atgādināt.

Trešās Mozus grāmatas 20.nodaļa saka: „Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asins paliek uz viņiem.” (Trešā Mozus grāmata.)

„Ar vīru tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievu; tā ir negantība.” (Vēlreiz tā pati Mozus grāmata, 18.nodaļa.)

Un uzklausīsim tagad uzmanīgi, ko saka Pāvila vēstule romiešiem (1.nodaļa): „Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju [..]. Tāpēc Dievs nodevis viņus apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.”

Es gribētu tikai atgādināt jums, visiem tiem, kas runā par to, ka Kristīgā Baznīca atzīstot homoseksualitāti par normālu parādību: tas ir nāves grēks, no kā Baznīca vienmēr ir aicinājusi atgriezties. Un arī gribētu apgalvot to, ka Baznīca nekad nav nevienu homoseksuālistu diskriminējusi, bet gan ir uzsvērusi to, ka šādam cilvēkam vispirms ir jāmēģina atgriezties no saviem maldiem.

Un vēl. Vislielākais apliecinājums tam ir nesen publicētā intervija ar Kenterberijas arhibīskapu. Kā jūs zināt, Episkopālā jeb Anglikāņu Baznīca ir bijusi viena no tām Baznīcām, kas ilgstoši ir bijušas ļoti liberālas savā attieksmē pret homoseksuālismu. Taču Kenterberijas arhibīskaps savā beidzamajā intervijā skaidri un gaiši norāda: homoseksuālisma praktizēšana ir nesavienojama ar Bībeles mācību. To pašu saka visas tradicionālās konfesijas.

Tāpēc es ieteiktu Circenes kundzei varbūt skaidri un gaiši pateikt, ka Māra Santa atklātā homoseksuālistu draudze vai arī kāda cita, es nezinu, sātanistu vai kāda cita draudze, kuru jūs apmeklējat, ir tā, kura apgalvo, ka homoseksuālisms esot normāla parādība.

Es aicinu visus kristiešus, kas atrodas šeit, Saeimas zālē, apzināties savu atbildību. Ja jūs balsosiet par homoseksuālisma legalizāciju, tad pēc Saeimas sēdes, lūdzu, aizejiet un atklāti dievnamā nožēlojiet to, ko jūs esat izdarījuši, jo to sērgu, ko jūs palaidīsiet mūsu sabiedrībā, pēc tam diemžēl nebūs iespējams apturēt.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, nostāties pret to, balsot „pret”! Un, pats galvenais, mīļie deputāti: apzināsimies to, ko teica jau Kastēna kungs un daudzi citi debatētāji, - mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa! Un padomāsim arī par savu pašcieņu! Ja lielākā daļa Latvijas sabiedrības saka, ka mums nav pieņemama šāda veida prakse, tad paklausīsim savu tautu - savu tautu, kura mūs ir deleģējusi, lai mēs šeit aizstāvētu viņas intereses, - un neklausīsimies, piedodiet, visos šajos Eiropas Savienības ierēdņos, kuri, kā tas izriet no Pāvila vēstules romiešiem 1.nodaļas, paši sen jau vairs nezina, kas ir ļauns un kas ir labs, kas ir pareizs un kas ir nepareizs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šī diskusija ir ļoti lietderīga, jo tā ļoti skaidri demonstrē visus sabiedrībā esošos stereotipus.

Man šķiet, ka faktiski mūsu demokrātiju apdraud divas galvenās briesmas: populisms un klerikālisms. Un šī diskusija ļoti uzskatāmi parāda, ka tas klerikālisms kļūst arvien bīstamāks. Jo Šmita kunga uzstāšanās… es negribētu komentēt, bet, ja tā runā likumdevējs šeit, no Saeimas tribīnes, tad man tas jāinterpretē kā aicinājums noteikt nāves sodu, kā jūs citējāt. Jūs esat likumdevējs, un, ja jūs tā sakāt, tad jums būtu jābūt konsekventam un jāsagatavo attiecīgs likumprojekts. Bet, ja tas ir bla-bla-bla, tad, piedodiet, nu… nevajadzētu sajaukt Saeimas tribīni ar baznīcas kanceli.

Un es gribu vienkārši atgādināt, par ko mēs runājam. Runājam mēs par normu, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu. No juridiskā viedokļa patiešām šīs normas esamība vai neesamība maz ko ietekmē. Tai ir drīzāk simboliska nozīme. Un es absolūti nesaprotu, kāpēc kolēģi runā par kaut kādām privilēģijām, par kaut kādu agresivitāti. Runa ir vienkārši par to, vai homoseksuāli orientētus cilvēkus drīkst diskriminēt vai nedrīkst diskriminēt. Un viss. Tā ka runāsim par lietas būtību!

Es aicinu pārtraukt šīs debates un nobalsot par šo normu saskaņā ar saviem politiskajiem uzskatiem un savu viedokli. Netaisīsim kārtējo priekšvēlēšanu izrādi, nevairosim stereotipus un nevairosim neiecietību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Šmits - otro reizi.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Cileviča kungs! Tie, ko es citēju, bija tieši Vecās Derības vārdi, kuri skaidri un gaiši parāda Dieva tā Kunga attieksmi pret šo grēku. Un, cik es zinu, arī jūs piederat pie šīs tautas, kas tur cieņā Vecajā Derībā rakstīto. Es neesmu aicinājis uz jelkādu agresīvu rīcību, bet gan esmu atgādinājis to, kas ir rakstīts arī jūsu tautas Svētajos Rakstos. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es šeit neredzu nekādu klerikālisma atdzimšanu, nedz arī populismu. Tas, ko jūs teicāt, - patiesībā tieši tas ir populisms. Mēs nevēlamies sabiedrībā nevienu grupu izcelt ar kaut kādām īpašām privilēģijām attiecībā pret citām grupām.

Es gribētu aicināt deputātus vairāk runāt par invalīdiem, par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par visiem tiem, kam ir patiešām grūti, nevis cilāt vienas grupas tiesības, kurai, piedodiet, mūsu sabiedrībā nav problēmu. Parādiet man vienu homoseksuālistu, kurš ir diskriminēts darba attiecībās, un tad mēs varēsim šīs debates turpināt tālāk!

Es aicinu kolēģus neatbalstīt nedz šo priekšlikumu, nedz arī likumu kopumā kā ļoti nekvalitatīvi izstrādātu likumu. Mums, likumdevējiem, būs jānes atbildība savas tautas priekšā par to, ja mēs pieņemsim šādu, piedodiet par izteicienu, kroplu likumu. Ja ir nepieciešams to pārstrādāt, lai Labklājības ministrija, piedodiet, atpelna savus 900 tūkstošus vai to, ko viņa saņem kaut kādu ārvalstu grantu veidā. Mums, likumdevējiem, ir jāuzņemas tā atbildība. Turēsimies pie tā solījuma vai zvēresta, ko esam devuši tautas priekšā, un noraidīsim gan šo priekšlikumu, gan arī likumu kopumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija).

Paldies, Šmita kungs, ka jūs tik spīdoši ilustrējāt manas tēzes. Jūs nevarat argumentēt, neatsaucoties uz jūsu oponenta etnisko piederību vai reliģisko piederību. Šajā gadījumā manai izcelsmei nav nekādas nozīmes. Un, piedodiet, tā ir mana privātā lieta. Kā deputātam man ir citi pienākumi un cita atbildība.

Un par invalīdiem. Es ceru, jūs atceraties, ka tieši es biju tas, kurš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē ierosināja iekļaut arī invaliditāti šajā diskriminācijas aizlieguma pamatu sarakstā. Un tieši jūs nobalsojāt pret to. Tā ka nevajag tagad izlikties, ka jūs aizstāvat invalīdus. Tas ir tīri politisks jautājums.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas vēl sakāms? Ja komisijas vārdā nekas nav sakāms, tad lūdzu deputātus balsot par 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 35, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Nolāpītie pederasti!”)

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav iesniegts. Lūdzu atbalstīt likumu galīgajā lasījumā pēc otrreizējās caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likuma „Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 35, atturas - 3. Likums „Grozījumi Darba likumā” pieņemts.