atnaaca viens meiteens rakstiit testu. seezh uzciitiigi raksta.
man arii gribas nedaudz parakstiit. bet kaut ko pavisam citu.
peedeejaas dienaas daudz visaadas lietas domaajas. par laiku, par cilveekiem, par notikumiem, attieksmeem, kljuudaam un pareizaam riiciibaam un leemumiem. ne tikai par savu dziivi, bet arii par savu draugu un citu tuvo dziivi. taada neliela retrospekcija. par to, kas noticis peedeejo 7-10 gadu laikaa, par to, kas mainiijies, un kas nav. taads nedaudz sauss faktu analizeejums. var jau buut, ka no taa visa nav nekaadas jeegas, bet vienkaarshi shobriid taa gribas. rudenim piedienosha dziives analiize. notraus putekljus veciem plauktiem, sakaarto vecaas lietas nedaudz savaadaakaa kaartiibaa (paskatoties varbuut ar citu aci uz to visu), saliec jaunaakaas lietas savaas vietaas...
viss jau notiekot uz labu, taa parasti saka. un censhos taa arii domaat. lai gan reizeem tas nemaz nav viegli.
lai gan peedeejaa laikaa vaardu salikums "ir taa, kaa ir" kaitina, tomeer shobriid atrast kaadu citu (varbuut veiksmiigaaku) vaardu salikumu neizdodas. shis "ir taa, kaa ir" it kaa nedaudz noraada uz pasivitaati un taadu kaa samierinaashanos. iz seerijas - nu, jaa - ir taa, kaa ir, un taa arii jaadziivo. nu, nez. tad jau labaak lietot veco labo mantru - viss buus labi. buus! ir jaabuut!