Da nu i nafig. Diena, kā jau nojautu, bija ļoti 'interesanta'. Vesela ieraksta vērta diena. Bet nu šodien negribas to visu aprakstīt - padomāšu, paskatīšos un pēc tam izdarīšu secinājumus.
Bet nu diena sanāca gana rosīga...
Smieklīgākais ir tas, ka savā vārda dienā braukšu komandējumā uz BRU uz kārtējo darba grupas sēdi. Boss gan bija domājis, ka neviens no mums nebrauc, bet šobrīd ir pārāk liels risks, ka atašeji būs aizņemti un nebūs tad neviena, kas piedalās. Līdz ar to drošības labad ir jābrauc. Lai priekšnieks pēc tam dusmojas, cik uziet. Apnicis jau mūžigi justies vainīgai. Par visu. Da nu.. vienā brīdī jau ienāca prātā doma - paņemt savus trīs mēnešus atvaļinājuma no augusta līdz novembra sākumam un uzrakstīt atlūgumu. Ja viss ir tik slikti, tad atbrīvošu cilvēku no savas klātbūtnes - varbūt tad viņa dzīve kļūs vieglāka, laimīgāka utt. Bet nu labi.. pagaidām nestrebšu karstu.
Protams, dienas bildē varētu ielikt vakara jauko pasākumu - frizētavas apmeklējumu. Nu, patīk man, kad kāds ķimerējas ar maniem matiem. Tomēr šodien kaut kā atstāja vienaldzīgu mani tas viss. Jā, ir smuki! Jā, ir gaišāki mati! Bet.. šodien tas nesagādāja prieku... Mīļōtais gan ieraudzīja un teica, ka esmu smuka un izskatos jaunāka! ;)) Bet nu darbs tomēr noēda visu prieku.