Jā, man ir!
Vakar tiešām bezgala jauki un mīļi pasēdējām pie Zajas. Elīze jau gana nopietna un pieaugusi no vienas puses, no otras puses - delveris joprojām iekšā! :) Ko gan var gaidīt no 10gadīga bērna :)Bet varēja redzēt, ka viņai jau dikti patika tā gatavošanās mammas dzimšanas dienai. Ne tikai gatavoja kopā ar mammu, bet pati uz savu roku glāzes dekorēja ar cukura maliņu. Arī galdu klāja un viesus sagaidīja :). Un vēl bija izdomājusi mammas visiem izklaides. Nedaudz bērnišķīgas, bet vienalga - bija sirsnīgi un mīļi!
Sen nesatiktie Lauma ar Ēriku un abiem meitukiem. Pata joprojām nopietna un klusa. Jau pirmklasniece! Bet Felicita..Felicita ir riktīga dzirkstele. Ne vienu vien jautru mirkli radīja mums visiem! :)
Un vēl arī Iluta ar Ingu. Nemaz nav mainījušās.
Pēc tam, izmantojot situāciju aizbraucām pie Sašas un Denisa. Kamēr Vlads ir jūrā, aizbraucām izklaidēt abus:) Puišelis ir riktīgi tēta dēls. Vlada acis un arī seja. Mīļotais smejoties mazo sauc par mazo arābēnu :)Nu...varbūt kaut kas tajā arī ir:) Lai gan Vladu nekādi nenosauksi par arābu :D Bet nu mazie bērni ir mazie bērni. Izauklējos nu jau astoņkilogramīgo brīnumiņu. Runātājs un siekalotājs šobrīd viņš ir.Bet foršs! :)
Līdz ar to vakar krietni vēlu bijām mājās. Un vakar radās ideja, ka varētu vienu mazo Robertu šodien apciemot. Kā partizāni vienojāmies, ka skatīsimies, kā diena izskatās un vakarā izdomās, ko darīt. Es pa dienu jau apsvēru, kādu ātro keksu uzcept, atnākot mājās, jo galu galā ātrāk par astoņiem nekādi nevarēsim aizbraukt ciemos. Bet nu.. pienāca vakars un.. auto pievīla. Kā sāk remontēt, tā sāk visādi brīnumi notikt. :( Tā nu šodien mazā Roberta lielos un jaukos vecākus nācās telefoniski apsveikt. Un..un sarunājām tikšanos tuvākajā laikā. Varbūt pat šajā nedēļas nogalē! :)
Jau ar nepacietību gaidu to brīdi!
Un secinājums pēc vakardienas un šīs dienas - man ir lieliski draugi! Nē, ne jau vakar šī doma radās. To zinu jau krietni sen. Tomēr šī ir atkal tā reize, kad ir tik daudz pozitīvu emociju un gribas atkal un atkal atkārtot šiem cilvēkiem, cik burvīgi viņi ir!

Kas vēl šodien noticis? Atkal viena traka diena. Daudz, daudz, daudz darbu. Bet vismaz uzrakstīju atvaļinājuma iesniegumu. Ceru, ka to arī vadība akceptēs. Tad divas ar pusi nedēļas varēs atpūsties. Sakārtot galvu. Tomēr pēdējie septiņi mēneši lielā skriešanā pagājuši. Vajag uz brīdi paiet maliņā un paskatīties uz visu ar citu aci. Un jāsāk arī kausēt tie lielie atpūtas uzkrājumi. Ja viss labi, tad beidzot būs viss, kas pienākas par 2010.gadu, izmantots.
Plānu atvaļinājumam pagaidām īsti nav. Svarīgākais - vienkārši izgulēties un iztukšot smadzeņpodu.