Pēdējā laikā nesanāk diez ko daudz piesēst pie kino skatīšanās. Šo to redzēju TV, šo to pati noskatījos. Nekas daudz, tomēr nelielai kino atskaitei sanāks.
Labor Pains (2009) skatījos kā fona kino TV. Paredzami joki un sižets. Šad tad gan spēja no manis izdabūt smaidu. Tāda vāja meitenkomēdija.
Patīkams pārsteigums bija Shutter Island (2010) . Galu galā sapinos un pati vairs nesapratu, kā tad īsti viss ir. Smalki savīts sižets. Tiešām laba bija.
Van Gogh: Painted with Words (2010). Neteikšu, ka šādas filmas ir mana ikdiena, bet reiz pa reizei patīk tādas filmas. Šo to par Van Goga dzīvi jau zināju, bet diezgan daudz kas bija jaunums. Un, protams, daudz, daudz, daudz gleznu.
Netipiska Čelentano filma - Yuppi du (1975). Tomēr nedaudz par daudz bija jezgas filmā. Vai arī man vienkārši nekad nesaprast itāļus ;)
Zambezia (2012). Sākumā likās, ka būs viena no multenēm, kas man nepatīk. Tomēr, kad tiešām sāku skatīties rūpīgi to, tad iepatikās. Jā, varbūt pietrūka spilgtās krāsas kā "Rio", tomēr sižets un varoņi iepatikās. Varbūt nebija izcila, bet bija gana laba un pamācoša.
Un saldais ēdiens - Frankenweenie (2012). Reklāmas rullīši kaut kā bija radījušas pilnīgi citu iespaidu, bet, kad skatījos, salikās pilnīgi citi uzsvari. Un lielais pluss - melnbalta multene! :) Šī tiešām dikti iepatikās ;)

Un vēl šajā gadā jāuzraksta par izrādi, ko noskatījos jau novembra beigās. Ar Rūtu bijām aizgājušas uz Liepājas teātra viesizrādi - "Pūt, vējiņi". Nē, nebija Aiša galvenajā lomā ;) Un varbūt arī labi, ka tā. It kā viss bija labi, tomēr man pietrūka iespēja padomāt. Viss kaut kā acīmredzami un plakani kā bildītē. Stāsts ir izstāstīts un viss. Jā, vizuāli pievilcīgi un arī skaņa glāstīja ausi, tomēr pietrūka dziļuma.