Kaut kā sērīgs man tas 24.pienācis.
Kaut kāds kašķis parāva. Un, līdz ar to arī puņķis un asara.
Tad vēl tas sniegs sāka gāzt un putināt, un vecāki pateica, ka nav ko tādā laikā vazāties apkārt. Ja būs labāki laika apstākļi, tad pēc egles varēs braukt pakaļ rīt vai pirms jaunā gada. Pie viņiem knapi tajos 500 metros kas redzams..
Tagad uzcepšu maizi, saposīšos un aiziešu pakaļ zivij. Varbūt vēl kādu kūku uzcepšu.
Egles nav. Oma nav. Bet vismaz uz galda būs svētki.