Nezinu, bet ir kaut kādas divējādas sajūtas. It kā ir nedaudz savstarpējā konkurence, un tajā pat laikā, redzu, ka liela daļa tiek atdots darīšanai un izlemšanai man.
Protams, nedaudz bažīgu padara tie teksti par to, ka 2015.gadā cilvēks domājot, ka būšot kaut kur citur, nevis šeit.. Nē, nu katrs, protams, ir savas laimes kalējs un katrs izvēlas to, kas ir svarīgāks un labāks. No otras puses - tie, kas daudz runā par aiziešanu, ne vienmēr spēj saņemties un tiešām aiziet.
Un vēl... Bija brīdis, kad likās, ka tā notiek tikai pie mums, bet, parunājot ar Ilzi, saprotu, ka viņiem ir līdzīgi. Neteikšu, ka tas nomierināja, bet vismaz mazāk cepšos par šo jautājumu.
Jebkurā gadījumā šobrīd gan visu to, kas notiek cenšos vairs īpaši neanalizēt, jo saprotu, ka vienalga visu līdz galam nevarēšu saprast. Notiek kaut kas gana dīvains un nesaprotams. Un vieglākais ir to vienkārši pieņemt - tā tas ir.
Un vēl.. laikam jāņem vērā Ilzes teiktais par komandējumiem. Viņa pēdējā laikā ir ļoti daudz ārpus ofisa. Tā teikt iegūst zināšanas, iemaņas, prasmes un ir prom no tā, kas ir ikdienā.
Nu, ko.. rīt arī es dodos nelielā aizlecienā uz bru un atpakaļ. Galvenais, lai sniegs netraucē lidmašīnām un izdodas tiešām savlaicīgi ierasties gan tur, gan atpakaļ.Protams, tas, ka ne pārāk patīk - agrais rīts, bet jācer, ka lidmašīnā izdosies nedaudz pasnaust.