Vakar ap šo laiku jau ģērbu zābakus uz poliklīniku. Šorīt vēl mierīgi dzeru tēju un ēdu brokasti un domās jau apsveru braucienu. Esmu nedaudz nervoza. Jo, protams, nedaudz bail, ka pateiks kaut ko tādu, ko negribētu dzirdēt. Lai gan.. ko tur baidīties. Pateiks to, ko pateiks un tad jau skatīsies, ko darīt.
Vienīgais, kas ar visiem ārstiem sarežģī vai arī atvieglo darba dienu - sanāk mazāk stundas uz vietas, līdz ar to īsākā laikā ir jāizdara vairāk. Bet no otras puses - vismaz mazāk rausta uz visām malām.
Un vēl - šodien ir PIEKTDIENA! :) Un šodien pēcpusdienā kādu glāzi limonādi būs jāiedzer par priekšnieka nosaukuma dienu. :) Vienojāmies, ka šodien "ieskandinām" svinēšanu, bet pirmdien tad tā kārtīgāk manējo ciparu un viņa nosaukumu nosvinām. ;)