2012. bija kārtējais gads, kad ciba atstāta novārtā... Šajā gadā tāpēc, ka vienu no galvenajām tīklā meklētajām, pētītājām, lasītajām tēmām cibā nu galīgi apspriest negribējās - lielāko daļu tas neinteresē vispār un tos, kam interesē, asi sadala daudzās Vienīgā Pareizā Viedokļa nometnēs - jo tas ir ļoti personīgs un ar milzīgu aizspriedumu slāni saistīts temats. Svars un uzturs. Šis ir posts kuru es šogad esmu mēģinājusi rakstīt krietni daudzas reizes. Te nu viss, kas atlicis, dažu secinājumu un atziņu virkne.

Ap jauno gadu iesāktas apņemšanās nav slikti. Kaut vai tāpēc, ka ap jauno gadu var atrast daudz citus pusanonīmos internetā, kam tā pati doma prātā, un tad kaut kā kopīgi savstarpēji motivēties, līdz izdodas saprast vairāk un nostāties uz savām kājām.

Vairums 'patiesību' par lieko svaru ir labākajā gadījumā puspatiesības, sliktākajā - pilnīgas muļķības. Muļķības atmetot, vairumā gadījumu tie ir shortcuti, kas aprakstīti izlaižot principus.. un bez principiem jebkurš gīks pamanīsies izpildīt shortcutu, bet netiekot pie vajadzīgā levelupa.

'Veselīgās' lietas un 'neveselīgās' lietas svara ietekmes ziņā atšķiras daudz mazāk, nekā varētu šķist. Veselīgās ēdienkartes svaram galvenokaŗt līdz tikai tik tāl, cik tāl tā ir viena no metodēm ieradumu mainīšanai. Vienlaicīgi uzstādī par mērķi gan 'veselīgu ēdienkarti' gan 'svara zaudēšanu' var gan palīdzēt, gan arī traucēt.

Tas ir daudz lēnāk, nekā varētu šķist. Cipari uz svariem un izmēru etiķetēm spoguļattēlu ietekmē daudz mazāk, nekā varētu šķist. Par 'grūti'.. reizē grūtāk un vieglāk, nekā biju iztēlojusies. Tieši lēnums arī ir tas grūtākais - saskatīt tendenci statistikas troksni un saprast to troksni. Saprast izsalkuma 'kā, kad un kāpēc'. Saprast, ka arī paškontrole nav 'tik liela, cik vien vēlies'.

Popsci nesen rakstīja, ka visi tie jaunie glorificētie soļu skaitītāji fitnesa gadžeti ir ļoti draņķīgas ziemassvētku dāvanas Un tā droši vien ir.... Bet ir gadžeti, kas palīdz, ļoti - svari, virtuves svari, kaloriju tabulas&reģistri. Wii/kinect - saņemties darīt vismaz kaut ko. Pulsometrs - objektīvāks atskaites punkts 'nevaru' un 'negribu' atšķiršanai. Nu un... nu jā, pats galvenais. Telefons. Viedtālrunis. Motivācijai paskriet tas laikam noderēja vairāk nekā jebkas cits - jo var redzēt savus iepriekšējos cipariņus, jaunos cipariņus un, galvenais, tikt pie iedrošinājuma 'nu nekas, ka nevaru neko daudz paskriet - paskriet-paiet-paskriet-paiet stingri noteiktos un uzskaitītos intervālos taču vismaz varu'. Tas maina attieksmi... un 'kaut kas' ir neizmērojami vairāk par 'nekas'.