Es vienkārši nesaprotu. Nekas it kā nav noticis un nekam arī it kā nebija jābūt. It kā jau viss ir tā, kā bijis un it kā arī nekam nevajadzētu mainīties. Un tomēr - jau kopš pagājušās nedēļas sākuma man ir tāda sajūta, ka dzīve
iet uz augšu. Un es nesaprotu, kāpēc.
Ir dzirdēts par tādu lietu, ka neglābjami slimu un nāvei tuvu cilvēku ķermeņi
pirms pašas nāve saņemās ("uz beigām jāsarauj") un sakopo pēdējos spēkus, lai
vēl pirms nāves papriecātos, izpildītu savas pēdējās vēlēšanās. Varbūt ar mani
notiek tas pats. Tikai nu, garīgi, nevis fiziski..?
Vispār es kaut ko sapratu - mani nevajag nevienam, bet man vajag visus! Un tur arī
ir tā starpība, ka man vienalga. Es varu dzīvot, kā gribu, man ne par ko nav
jātaisnojas, jāatskaitās, jāatbild, jāšaubās. Ir vienalga. Tā ir mana dzīve un es esmu brīvs! Bet
šis puksts ir pozitīvs.
--: :) nē. Tev nav..
2004. gada 8. marts, 1:52 pm, 1 atbilde / atbildēt
:) nē. Tev nav jāatskaitās. man arī nevajag, lai Tu atskaitītos. tas bija pavisam vienkaarss, miermiiliigs jautaajums. es nemaz arii nepretendeeju uz taa cilveeka lomu (ja taads ir), kam Tev vajadzeetu atskaitiiteis :)
x-ƒ: un tikpat miermīlīga..
2004. gada 8. marts, 1:54 pm, atbildēt
un tikpat miermīlīga atbilde :)
un tāda cilvēka, manuprāt, vēl nav, kuram man vajadzētu atskaitīties. ar laiku :) kas zina..
un tāda cilvēka, manuprāt, vēl nav, kuram man vajadzētu atskaitīties. ar laiku :) kas zina..
7 atsauksmes / pievienot vēl
x-ƒ: varbūt. a varbūt ne...
2004. gada 8. marts, 1:44 pm, 2 atbildes / atbildēt
man taču nevienam nav jāatskaitās! :) tagad.