x-ƒ (x_f)

x-ƒ: D#22: diedelandel

2018. gada 27. augusts, 11:13 pm, 8 atsauksmes / pievienot vēl

Pirmā bilde ir no Google Streetview 2011. gadā, un tajā redzams hortenziju krūms (zaļi baltais vidū). Otrajā – daļa tā krūma 2018. gadā.

Siguldā vēl viens publiskais skvēriņš ir ticis apjozts, lai nozāģētu kokus un sāktu būvēt kārtējo iepirkšanās centru. Piezvanīju vienam, piezvanīju otram, tiku pie "pasūtītāja pārstāvja" un pajautāju, vai drīkstu savākt no būvlaukuma hortenzijas un peonijas, ja reiz tās tāpat tiks likvidētas. Man atļāva. (omgomgomg)

Tādēļ piektdien ātrāk aizšmaucu no darba (priekšniecība saprata), lai mazliet pirms pieciem pēcpusdienā kā Sprīdītis ar lāpstu KĀ BOSS iemaršētu būvlaukumā garām visiem strādniekiem un ekskavatoriem, nevienam neko nesakot, un sāktu rakt. Iepriekš sazvanītais man deva laiku "kamēr tur kāds strādās, līdz kādiem sešiem", taču reāli visi strādnieki notinās īsi pēc pieciem, ko es apzinīgi izlikos nemanām un paliku tur tālajā stūrī kopā ar apsargiem pie izejas. Tāpēc darboties nācās ļoti steidzīgi un nesaudzīgi, turklāt, ņemot vērā, ka viss tur audzis gan jau kādus desmit gadus, peonijas bija ļoti dziļi, bet hortenziju saknes bija ļoti daudz un samudžinātas. Turklāt vēl bija ļoti karsts (pēdējā vasaras diena).

Kaut kad pēc sešiem biju izravējis trīs peonijas un kādu trešdaļu no tā hortenziju krūma. Pēc tam vēl pagāja kādas desmit minūtes, kamēr to visu kaudzi vairākos piegājienos ar nopietnu sejas izteiksmi aizstiepu garām apsargiem un salādēju bagāžniekā. Neviens neko neprasīja, nevienam neko neteicu. Sociālā inženierija, lol, – izturēties tā it kā man tas vienkārši jādara un viss, lai gan reāli es tur, protams, klasificējos zem "nepiederošām personām aizliegts". Nedomāju, ka tas pasūtītāja pārstāvis bija kādam uz leju ko bildis. (Vispār apsvēru kādu pateicību tam pārstāvim, ja viņš tur būtu, jo tās taču ir faking hortenzijas, bet, tik viegli tiekot pie viņa atļaujas, bija skaidrs, ka viņš nezina, ka kādam tā varētu būt liela vērtība.)

Hortenzijas nav nekāda fancy šķirne, tās ir parastas skarainās (Hydrangea paniculata) ar gaišzaļiem ziediem. Bet par brīvu, nav iemesla sūdzēties. Es gribu kaut kur iestādīt arī kādu kokveida hortenziju – tādu, kas no baltas kļūst sarkana.

Kas tur sanāks no peonijām, vēl ir liels jautājums, līdz to stādīšanai vēl netiku (divas dienas mirkt lietū bija par daudz), bet šīs hortenzijas kļuva par dzīvžogu gar vienu malu. Līdzšinējais saulespuķu dzīvžogs nebūs diez ko noderīgs lielāko gada daļu. Stādīju ar lielām atstarpēm, lai pamīšus starpās sastādītu lielās miskantes kā jau pašā sākumā bija plānots. Tās gan vēl jāatrod, jāsastāda un tad laikam dažus gadus jāpagaida, bet reiz būs.

putnu novērotājs (_re_)

putnu novērotājs: par miskantēm tikko..

2018. gada 28. augusts, 8:02 am, 1 atbilde / atbildēt

par miskantēm tikko lasīju vienā vidzemes kolekcionāru dārza aprakstā, ka tās viņi neaudzē, jo netur mūsu klimatu (man arī vienu vasaru brangi sakuplojošās nomira pirmajā ziemā), bet gan stāda molīnijas un ciesas, kas līdzīgas pēc būtības, bet aug bez problēmām.
peonijām viss būs labi, imho, tās izraktas, bez zemes un sausumā var ilgi izciest, lai arī tagad tik modīgas, tās ir izturīgs, ierasts augs katrā lauku sētā no seniem laikiem.
 
x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Par ciesām nezināju,..

2018. gada 28. augusts, 10:07 pm, atbildēt

Par ciesām nezināju, taču tās, šķiet, izskatās vairāk pēc tādām ūdens-tuvuma-zālēm. Molīnijas arī rādās tādas pašķidras – tā kā tas būs dzīvžogā, tad gribas ko pamatīgāku.
Tie raksti, ko es lasīju, minēja, ka miskantes der mūsu klimatam. Gribas tam ticēt, protams, jo sakrīt ar maniem plāniem. :) Varbūt, ja pirmai ziemai kārtīgi piesegtu, tad pēc tam jau pašas tiktu galā. Es vēl pakonsultēšos uz vietas tuvējās stādaudzētavās.
Zinu, ka pampu zāle galīgi netur aukstumu, bet tā izskatās tik iespaidīgi, ka ir doma pamēģināt to lielā podā, kuru pa ziemu varētu nonest pagrabā, divreiz gadā jau tādēļ var papūlēties.

Peonijas pagaidām ir apbērtas, pavisam sausumā neatstāju, kamēr neesmu līdz galam nolēmis, kur tās stādīt. Man kaut kā vēl ir sajūta, ka, ja kaut ko stāda, tad tas tur paliek uz mūžīgiem laikiem, tāpēc tādas šaubas par īsto vietu. Pārstādīt taču ir traumatiski un tāds darbs.