Par ciesām nezināju, taču tās, šķiet, izskatās vairāk pēc tādām ūdens-tuvuma-zālēm. Molīnijas arī rādās tādas pašķidras – tā kā tas būs dzīvžogā, tad gribas ko pamatīgāku.
Tie raksti, ko es lasīju, minēja, ka miskantes der mūsu klimatam. Gribas tam ticēt, protams, jo sakrīt ar maniem plāniem. :) Varbūt, ja pirmai ziemai kārtīgi piesegtu, tad pēc tam jau pašas tiktu galā. Es vēl pakonsultēšos uz vietas tuvējās stādaudzētavās.
Zinu, ka pampu zāle galīgi netur aukstumu, bet tā izskatās tik iespaidīgi, ka ir doma pamēģināt to lielā podā, kuru pa ziemu varētu nonest pagrabā, divreiz gadā jau tādēļ var papūlēties.

Peonijas pagaidām ir apbērtas, pavisam sausumā neatstāju, kamēr neesmu līdz galam nolēmis, kur tās stādīt. Man kaut kā vēl ir sajūta, ka, ja kaut ko stāda, tad tas tur paliek uz mūžīgiem laikiem, tāpēc tādas šaubas par īsto vietu. Pārstādīt taču ir traumatiski un tāds darbs.