Ziemsvētku kaktuss uzziedējis.

Bet citās ziņās – uzzināju, cik izmaksās zemes līdzināšana. Viens uzņēmums to esot gatavs izdarīt par 650 eirām, otrs teica, ka pie līdzena mauriņa parasti tiek par 1 €/m², citi nereti prasot pat 1.5. Abos variantos tas ir vairāk kā biju gaidījis. Ar pirmajiem gan klātienē netikos (tie ir tie, kas te bija, paši paskatījās un visu izdomāja), bet otrais bija ļoti sakarīgs, visu saprata un ieteica dažādus variantus. Vienu lielo zemes kravu vajadzēs, bet bez vēl divām plāna vidū varot iztikt, ja tomēr atbrīvojos no četriem jāņogu un viena upeņu krūma. Labprātāk jau būtu tos saglabājis, tomēr to izravēšana arī krietni atvieglotu visus darbus, jo šobrīd tie ir it kā uz paaugstinājuma. Kādreiz nebija, bet tad ap un uz tiem bērta zeme, līdz ar to, tos saglabājot, būtu jāceļ augšup viss pārējais. Tas tiešām nav racionāli. Ja to nav, tad viss esošais nelīdzenums tikai jāaizbīda pa citām vietām. Turklāt tās ir tikai jāņogas (tikai jāņogas!) un tas vecais un ļoti izplatījies upeņu krūms. Varu iztikt. Vēl tur bija arī kaut kas par bobkata īri ar operatoru uz dienu vai divām pa 200 eirām dienā. Tad es to varētu diriģēt pēc vajadzības. Un vēl celmu frēzēšana – atradu četrus augļu koku celmus un uztaisīju vēl četrus (zilo plūmju vairs nav, tās jau bija 70% sausas). Tas arī tiks darīts, citādi traucēs zemes frēzēšanai. Vēl iespējams variants, ka viņi tikai izlīdzina, bet zālāju pats sēju. Teorētiski jau tas ir vienkārši, bet es pat par to nez kāpēc šaubos.

Onkulīt's arī teica, ka vecās ābeles noteikti jāatstāj, tā ir svēta lieta (piekrītoši tikai māju ar galvu), bet ogu krūmus jau gan varot pa piečuku nopirkt jaunus un ģenētiski modificētus (joks). Viņa telefons zvanīja ik pēc dažām minūtēm, svarīgs kadrs (uzņ. vadītājs vispār). Neatceros, kurš to man jautāja, taču kāds teica, ka viņam ir svarīga uzdoto darbu veicēja seja – vai tā rada pareizo, uzticamo iespaidu. Bet es vairs neatceros, kurš to teica, nevaru atskaitīties, taču, spriežot pēc šī vīra sejas iespaida, darbu rezultātam vajadzētu būt kvalitatīvam.

Otra vēsts ir par liepu. Ceļa malā ir viena, kas draudīgi izaugusi un noliekusies prom no ielas. Teorētiski tā šobrīd man netraucē, taču praktiski tā vasarā, kad būs lapas, pie spēcīgāka austrumu vēja var uzgāzties elektrolīnijai. Un vainīgs būšu es. Tā jau žēl kociņa, bet tas ir šaubīgs un saules mūžu noteikti nepieredzēs. Par tās nolaišanu no kātiem prasa aptuveni 200 eiras (aptaujāju vairāk kā vienu), jo tuvu tai pašai elektrolīnijai, līdz ar to nav tā vienkārši un uzreiz nozāģējama. Turklāt pēc 15. aprīļa to vairs nedrīkst darīt. Tas nav nekāds Mēness kalendārs, bet gan pašvaldības saistošie noteikumi. Žēl, ka par to mani neviens nebrīdināja laicīgāk, jo izrādās, ka 15. aprīlis ir jau šonedēļ. Pēc tam drīkstēs tikai pēc Jāņiem, bet tad, protams, būs ar lapām, un, bāc, ak, meh.