Garais autobuss tīši mēģināja nospiest no Brīvības ielas (piestāju, parunājos, piedraudēja, nofotografēju, rakstīšu RS), pēc tam savācāmies veseli pieci un kā normāla baikeru banda aizbraucām līdz jūŗai pēc gaisa.

Atceļā divi atkrita, pēc tam vēl vienam pietika, divatā ar brālēnu mazliet pariņķojām pa Mežparku, un beigās viens devos uz centra pusi, kur saskrējos ar kādu riteņbraucēju – abi lavierējām starp cilvēkiem uz celoveliņa, līdz pēdējā brīdī pamanījām un uzslīdējām viens otram virsū. Dabūju pa kāju un vispār jutos to tiešām pelnījis, bet viņa tā iesaucās un tik gādīgi apjautājās, vai man viss kārtībā.