Ceturtdiena, 2005. gada 6. janvāris

x-ƒ (x_f)

x-ƒ: "Es jūs ienīstu!"*

2005. gada 6. janvāris, 5:36 pm, 8 atsauksmes

Nu, ne gluži, taču tēma te ir tikai uzmanības piesaistīšanai. [info]kruts par šo jau rakstīja Ziemassvētkos, tāpēc man neko tādu tad negribējās, bet tagad gan mīļuprāt.

Draugiem.lv. Es vienkārši nesaprotu. Kāda velna pēc tas sūds ir tik populārs? Ņemot vērā attieksmi pret tā lietotājiem ("ja vakar sūtījāt vēstuli, nosūtiet to šodien vēlreiz", "jā, draugi ir pazuduši, pievienojiet tos vēlreiz", "būsim atpakaļ pēc brīža"). Un galvenais – ņemot vērā, ka, atšķirībā no gandrīz visiem pārējiem web-projektiem, šajā nevar izmantot savu niku, bet ir jālieto īstais vārds. Pat retais no Cibas vecajiem ir atklājis savu vārdu, kur nu vēl uzvārdu un izskatu. Un vēl ko es nesaprotu – kāpēc tas tiek lietots tik universāli? Tik idiotiski vispārīgi, ka riebjas.

Ignorējot 21. gadsimta iespējas, nupat bijušajos Ziemassvētkos es nosūtīju vairākus apsveikumus. Papīrrakstiskus. Izmantojot Latvijas Pastu un savu diezgan kreisāsvistaskājas rokrakstu. Tāpat vien, pārmaiņas pēc un lai vismaz es atšķirtos uz labo pusi. Dziļi sirdī es kaut nedaudz ticēju, ka kaut ko līdzīgu saņemšu arī pretī. Un tas nebūs tāpat vien. Kaut kas līdzīgs arī bija. Saņēmu vairākas vēstules, kas sūtītas, izmantojot Draugiem.lv pasta pakalpojumus. Brr.. Atbildēju tikai uz pirmo un arī uz to ar sakostiem zobiem. Pārējās tika vienkārši ignorētas. *** Tad jau pat elektroniskā pasta vēstule būtu personiskāka! Man bija liela vēlēšanās atbildē nosūtīt saiti uz Kruta Skuju ierakstu, kuru minēju sākumā, taču tomēr pārdomāju. Es to visdrīzāk izdarīšu pēc 350 dienām, ja nekas nebūs mainījies. Tikai saiti un piebildi "un nav nekā jauna šajā pasaulē". Saņemtie apsveikumi lielākoties saturēja pantiņus, kas dīvainā kārtā neatkārtojās.

LNT, 900 sekundes, šorīt:
Ziemassvētkos un gadumijā mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais Telefons" klienti nosūtījuši 6 miljonus īsziņu, un tas ir par 800 tūkstošiem īsziņu vairāk, nekā 2003. gada nogalē; tā liecina apkopotā statistika.

Vēl viens sūda fenomens. Īsziņu masveida sūtīšana gada beigās. Ņemam nupat saņemtu Ziemassvētku vai Jaungada apsveikuma pantiņu un pārsūtām to dažiem citiem. Gan nosūtītājs apmierināts, ka nav stāvējis malā, gan saņēmējs priecīgs, ka nav aizmirsts, lai arī ne pārsteigts, jo nupat šādu apsveikumu saņēma no otras Latvijas malas. Arī īsziņu veidā es saņēmu apsveikumus. Atbildēju uz vairākiem, taču ne visiem. Un arī – tikai atbildēju, pats nesūtīju. Ļaunais es.

Īsziņa, protams, ir personiskāka par Draugiem.lv. Jo tā nav anonīma, tiek sūtīta no vienas personas otrai, nonāk tieši tur, kur vajag. Un tomēr – tā ir īsa ziņa, un tas ir telefons šeit un telefons tur. Tā vietā, lai piezvanītu.

Es jau neko, dažreiz savādāk vienkārši nevar. Katrā ziņā bija patīkami, ka [info]troller mani atcerējās. Arī īsziņa no [info]phoenix'as bija jauks pārsteigums. Tā kā tikāmies tikai vienu reizi un mazu brīsniņu, tas bija daudz vairāk, nekā vispār varēju vēlēties. Uz tādām īsziņām arī bija vērts un iespējams atbildēt. Bet par visu pārējo var tikai..

Baidos, ka nezinu, kā to savādāk izteikt,
Tāpēc teiksim tā: "Sistēma, dirst ej!"
(Gustavo)

___________
* Waldis to saka Gustavo un Žakam "Radio NABA" raidījumā "Pierasti ieraksti" 2003. gadā.