Maukšu pa purnu tam, kurš sacīs, ka gadi dziedējot visas brūces.

Vakar vakarā, kad devos mājās, man uz ielas pienāca klāt kāds pavecāks onkulīt's un smaidot krievu valodā teica: “Atvainojiet, vai jūs ticat brīnumiem?” Es nedomājot papurināju galvu un devos tālāk. Patiesībā vakar bija vairāki notikumi, taču tieši pēc šī es sapratu, ka vakar sākusies jauna dzīve. Varbūt kādreiz, bet tagad es tiešām neticu brīnumiem.

Tas citāts, lūk, tur, augšā ir mana atbilde trz komentāram. Bet vispār tie ir vārdi no Willow Farm dziesmas Ledus acis. Un vispār tam ir saistība ar svētdienu. Skaidrs, ka tik traki jau nav. Bet tomēr.

Ja man tagad būtu iespēja apgulties zaļā, mīkstā, smaržīgā mauriņā un aizmigt uz vairākiem gadiem, līdz viss atkal būs labi vai viss būs aizmirsts, tad es tā darītu. Patiešām gribu aizmigt uz ilgu laiku, bet negribu to darīt viens. Šis gan nav domāts drūmais ieraksts, bet tomēr. Man ir tāda sajūta, it kā pēkšņi viss būtu izkritis no rokām, izšķīdis un tagad būtu nevis saslaukāms un aizmetams, bet gan rūpīgi savācams un salīmējams pēc iespējas vesels. It kā nekas nebūtu bijis. Lūk, šādos brīžos mani pārņem sajūta, ka viss, ko es esmu darījis (vienalga, savā vai citu labā), viss, ko esmu teicis (vienalga, kam), ir bijis vienkārši tāpat. Nekam. Tāpēc, ka tā toreiz vajadzēja. Vienkārši tāpēc. Ka nekam nekad nav bijis kādas vērā ņemamas nozīmes. Sajūta, ka, ja kāds nepaņems mani aiz rokas šonedēļ un uz brīdi neļaus aizvērt acis, pārņemot domāšanu manā vietā, es vienkārši sabrukšu. Putni aiz loga rīta agrumā arī (maitas) dzied pārāk skaļi. Saule lec pārāk agri. Līst pārāk bieži. Un vispār.

Būs jau citas dziesmas, dūjas un naktis. Būs arī Saule manā ielā. Gan jau reiz. Bet.

Interesanti laikam, bet es jau kādu laiku izvairos satikt Kristīnes (viņas man jauc galvu), gaišmates (arī apmēram tas pats) un Ineses (kas nekaiš, profilaksei). Tad jau redzēs, cik ilgi man tā sanāks.

Un vēl. Vakar vakarā piezvanīja mamma, apjautājās, kā iet, un izrādās, ka es arī šajā nedēļas nogalē mājās būšu gandrīz viens. Ir jauki. Kaķis gan nav sajūsmā par manu mūzikas gaumi, bet citādi ir labi (viņa tagad iet gulēt verandā). Vien neko nevaru tādu izdomāt, ko es varētu sadarīt. Bez mājas sakopšanas. :) Bet ko vēl, nezinu.

Papildināts Kompensācijai. :) (Uzmanību! Daudz.)