Gan jau daudziem ir pazīstama šī sajūta, ka no Jaunā gada nu gan būtu beidzot jāsāk jauna dzīve, jāatmet kaitīgie ieradumi, jāpieņem jauna dzīves uztvere, jātiek pie jaunas.. Nu, jā. Arī man, kārtējo reizi mainoties gadiem, uzmācas tādas domas. Ka kaut kas jādara citādi. Citādi..

Joņodams pa dzīves tekām,
Drusku padomā par sekām.
Vienu dienu ne no kā
Atnāks ciemos kaulainā.

Lai gan manā gadījumā te maz vairs ko var pasākt lietas labā. Man būtu vajadzīga otra personība. Tīra, godīga, kārtīga, labi audzināta. Nesasmērējusies. Ar labu reputāciju un patīkamiem uzticības kredītprocentiem. Personību, kas būtu sabiedriska, nebūtu intraverta un pēc temperamenta ne-flegmatiska. Personība, kurai nebūtu grūtību uzsākt sarunu, kurai nepatiktu paturēt savas domas pie sevis. Neliktos nesvarīgi lieku reizi labāk noklusēt "paldies", "lūdzu", "vienmēr laipni". Negribētos pagaidīt kaut kam labāku mirkli, ne šo. Piemistu lielāka atbildības un pienākuma sajūta. Būtu nopietnākas aizraušanās vai arī to nebūtu vispār. Nebūtu problēmu ar uzmanības noturēšanu ilgāku laiku. Gaišs skatījums uz dzīvi jebkurā laikā, jebkurā vietā.

I want a perfect body, I want a perfect soul.
(Radiohead)

Varētu arī izveidot citu žūrnālu, kurā rakstītu vismaz divreiz dienā – 10:35 un 17:20, izņemot piektdienas pēcpusdienas un svētdienas. Rakstītais vienmēr ietilpinātos 100-300 simbolu robežās. Vienmēr būtu politkorekts un nevienu neaizskarošs un neinteresējošs saturs. Daudz draugu un divreiz vairāk friend of. Krāsas! Daudz.

Erase and rewind, 'cause I've been changing my mind.
(The Cardigans)

Šogad ap Ziemassvētkiem ir doma pasākt vēl nebijušu spamošanas akciju. Īsziņu vietā lietot pastkartes vai vēstules ar kartiņu (SMS, tāpat kā Jaffa, vairs nav modē, turklāt / tāpēc pagājušajā gadā pat to nedarīju). Interesanti, ko par to teiks mani izvēlētie upuri? Vēl neesmu izšķīries, kuru variantu izmantot, jo uz viena var sarakstīt mazāk, uz otra – vairāk, un man labāk patiktu mazāk, bet ir arī otram variantam plusi, tā ka.. Vēl tikai jācer, ka man pietiks dūšas to vispār izdarīt. Dzīvoju jau tikai vienreiz, taču, kad lieta nonāk līdz darīšanai, es parasti pārdomāju vai atlieku uz nenoteiktu laiku. Man vajag to otru personību! Taču pieteikties var. Ja nu patiešām to izdaru..? Puikām gan neko nesūtīšu.

These things almost make me smile.
(Looper)