Agrāk, ja kāds atsūtīja sms, es steidzami čikāju atbildi un ātri, ātri sūtīju. Tagad visbiežāk ir tā, ka es vai nu vispār neatbildu vai nu atbildu ar nokavēšanos - kad nav slinkums uzčikāt. Ja kādam kaut ko vajag steidzami - piezvanīs. Es pati labprātāk zvanu nekā sūtu sms.
Pateicoties telefoniem visi domā, ka nu cilvēks vienmēr un visur ir pieejams, bet redz, es dažreiz negribu būt pieejama. Es labāk izslēdzu telefonam skaņu un vēl pāris stundas novārtos gultā.

Gandrīz vienmēr, kad redzu kādas mašīnas numuru, visus numura skaitļus saskaitu un tad dalu ar 4 (ja numurā ir tikai 3 cipari, tad ar 3 utt.), lai noskaidrotu vidējo aritmētisko. Man nav ne jausmas, kāpēc un kad tas ir sācies, bet tā es sev kavēju laiku, kad braucu sabiedriskajā transportā.

Šodien ir manāms progress braukšanā, šoreiz es jau pati braucu līdz Uzvaras parkam, ne reizi nenoslāpa mašīna, man gan ir aizdomas, ka varbūt instruktors kaut kā pa kluso palīdzējis, jo nebija gandrīz nekādas aizķeršanās braucot pa Rīgu. Lai vai kā, man ir prieks, ka mans pirmais brauciens pa Rīgu mani morāli netraumēja. Svētdien brauksim no Uzvaras parka līdz lidostai. Tagad ir pilnībā skaidrs, ka ar 14 braukšanas stundām (7 braukšanas) man noteikti nepietiks, jo šodien bija 4.braukšana (8 braukšanas stundas), palikušas tikai trīs. Pamazām manas bailes atkāpjas un pie stūres sāku justies drošāk.

Jēj, man ir baltās tiesības!
Šodien CSDD pieturā redzēju vienu māmiņu ar mazo peciņa, apm. 3-4gadus jaunu, nu tīīk skaists bērns. Perfekti veidoti sejas vaibsti, īsts šedevrs. Mazā bija uzlikta uz paaugstinājuma un apķēra mammu ap kaklu, tas bija tik mīlīgi, ka es atplauku smaidā. :)
Šo sestdien man pirmā braukšanas nodarbība, līdz tam laikam jāiemācās visas zīmes.  Tiku pie tā paša instruktora, pie kura Mīļais mācījās braukt.

Nesen atnācu no autoskolas pirmās palīdzības nodarbības. Ja vēl sākumā likās ļoti pat ok, tad uz beigām viss tika ļoti sasteigts, es nepaspēju rakstīt, kā slaidi nomainīja viens otru un pasniedzējas info plūsma lidoja ārā pa logu. Tas viss dēļ karstuma. It kā saprotams, ka grūti izturēt šādu cepšanos un tā, bet tomēr es būtu ar mieru paciest, jo šīs lietas tiešām var noderēt.
Anniņas (tas gan izskatījās pēc vīrieša) elpināšana notika pēc konveijera principa, ok sirdi es atradīšu, bet, vai spēšu pareizajā ritmā un dziļumā spiest? It kā tika izdarīts, saprasts, bet man ir šaubas, ka panikas brīdī, kad situācija sit pa nerviem, manas rokas vadīs atmiņas un nojausma par to, kā tas ir jādara.

Vakar ar  wick bijām uz Harry Potter and the Deathly Hallows part 2. Līdz ar to esmu noskatījusies visas HP daļas, tagad man ir uznācis iekāriens izlasīt grāmatas.

Man likās, ka tā pēdējā cīņa būs smagāka. Gaidīju, ka Harijam vajadzēs kaut ko saprast pašam, izdomāt, ko un kā. Neskatoties uz to, man filma patika, labs nobeigums.

14.07.2011. izgāju medicīnisko komisiju autoskolai. Par medicīnisko komisiju gan to nenosauksi, man iedeva lapiņu, kurā vajadzēja atķeksēt, vai pēdējo 3 gadu laikā esmu slimojusi, kādi medikamenti tika lietoti, vai ir dzirdes, redzes traucējumi, ja ir tad - kādi, vai esmu lietojusi narkotikas, ja jā - kādas utt. Šī ķeksēšana aizņēma kādas 2-3min laika. Pie redzes traucējumiem es vēl apzinīgi ierakstīju, ka katrai acij ir apm. -0,5. Tālāk mani iesauc citā telpā vīrietis, ar abām acīm prasa nolasīt mazākos burtus un bišk lielākus (tipa redzes pārbaude). Tālāk viņš kaut ko ātri atķeksē uz savas lapiņas, saka, ka nenorādīs, ka man vajag brilles, lai vadītu auto, jo redzu es labi. Tā es tiku pie savas medicīniskās izziņas ~5min laikā. 
Man tiešām likās, ka man uzdos kādus smadzeņurbjošus jautājumus, pēc kuru atbildēm arī taptu skaidrs, vai esmu psihopāts dziļi sirdī. Lai vai kā, šī procedūra ir ķeksīša pēc, lai nokāstu naudu.

Es tiku ar to grupu, kuru gribēju! Jess! Tas nozīmē, ka rīt 9:00 jau ir pirmā autoskolas nodarbība.

Karstā laikā ir glābiņš - sēdēt mājās apakšveļā ar ieslēgtu ventilatoru.
Pieteicos autoskolai, rīt uzzināšu, vai tiku ar šo grupu. Ja tiku, tad tas ir ideāli, jo īpaši veiksmīgā gadījumā augustā man jau būs tiesības. Tas nozīmē, ka vasara vēl nebūtu zudusi un mēs vēl daudz ko paspētu izdarīt.

Game of thrones šodien pārsteidza, tik daudz negaidītu pavērsienu. Nevaru sagaidīt nākošās sērijas.
Nopietni esmu pievērsusies The Big Bang Theory, tā kā Mīļajam pievienojos tikai ~3 vai 4 sezonā, tad nolēmu, ka man vajag visas sezonas noskatīties no paša sākuma. Burvīgs seriāls, to dziesmu pat uzliku sev kā zvana melodiju.

Saulainās brīvdienas ar Mīļo un vecākiem pavadījām pie Rāznas ezera. Pagozējāmies saulē, peldējāmies. Pilnas plaušas svaiga gaisa. Atpakaļceļā uz mājām, mašīnā, manu ķermeni pārņēma tāda kā eiforija - biju pilnībā atpūtusies, bija iestājies pilnīgākais iekšējais miers un līdzsvars, patīkama atpūtušās ķermeņa sajūta. Tāda nebija bijusi jau sen, tomēr esmu īstens dabas bērns, kopš pārcēlos uz Rīgu, biju to jau piemirsusi. Sestdiena bija ideāla diena.

Mums ir jauns seriāls, Game of Thrones

Brīvdienās braukšu padzīvoties pie vecākiem :) Jātiek vaļā no sava monitora iedeguma.

Ir, aizstāvējos veiksmīgi! :) Nebija nemaz tik traki.

Gar zemi   :D

Man ir bail no komisijas, no recenzenta. Liekas, ka es tur viņu priekšā stāvēšu pavērusi muti un no bailēm neko pateikt nevarēšu kaut gan pateikt man ir ko, turklāt ļoti daudz.
Tik ļoti man patīk uzstāties, jā. Kā dzimusi prezentācijām, aizstāvēšanām un tamlīdzīgām jaukām nodarbēm.

Es nezinu tas no stresa vai no kā, bet pēdējo nedēļu man galīgi nav apetītes. Pat tas, ko es ēdu tiek iemocīts iekšā ēšanas pēc, lai tik organisms funkcionē.