Cik jauki, pēc ~1h sākas MADARA labo cenu diennakts, -40% visiem produktiem un bezmaksas piegāde pa Latviju.

Vakar pienāca no amazona pasūtītā ( Kaķmāja )

Rudzu maizes cepšana otrais dublis. Cerams, ka šoreiz nebūs ārā metams, ja tā - tad nāksies vien mācīties no profiņa dzīvajā. Doma jau tam visam varenforša - nedēļu  raudzīgo maizes baktēriju baroju ar rudzu miltiem, cukuru un ūdeni, t.i., maize ir bez rauga (veselīgāka?) un garša nav salīdzināma ar to, ko var nopirkt veikalos, vismaz tāds galarezultāts ir profiņam. Tā otrā daļa par garšu gan man pagaidām pieklibo un vispār pieklibo. Pirmajā reizē maizi cepu 4h (1,5h vietā) un tā tāpat bija jēla iekšā un vai manu dies'  - doba, jo konsistences apzīmējums "slapjas smiltis" man likās krietni šķidrāks nekā tam, kurš šo apzīmējumu izdomāja.

UPD: viss izdevās lieliski.

Labi darbi sasilda.
"Pavasaris sākas ar darbiem, tomēr ne visi tos spēj paveikt. Tieši tādēļ Junkers aicina palīdzēt cilvēkiem, kuri paši nespēj tikt galā ar pavasara darbiem. Atrodi kartē darbu, kuru tu vēlētos paveikt, iepriecini kādu un gūsti gandarījumu pats. Kad esi izvēlējies darbu, zvani koordinatorei un viņa tev sniegs nepieciešamo informāciju, lai paveiktu darbu. Projekts ilgs līdz maija beigām."

Kartē atzīmētas velosipēdu popolārākās zagšanas vietas.

Vispār nejauki, ka tik foršā saulainā dienā mans kakls pēkšņi tā ņem un izdomā sāpēt.

Esam sākuši skriet. Pagaidām tās gan bijušas tikai divas reizes, bet sajūtas visnotaļ foršas. Tā mierīgi, paskrienam, paejam, lai nav šoks organismam. Pēdējā reize bija ~1/2h pēc lietus, un bija ideāli - cilvēku maz, gaiss svaigs, viss apkārt plaukst.
Patīkami pārsteidza tas, ka neesmu nemaz tik švaka kā pašai likās. Neregulāra mīšanās uz velo tomēr ir devusi zināmu izturību.

Reiz gadījās nogaršot Franču maizes sāļo kliņģeri (ar žāvētu vistu, plūmēm un valriekstiem), garšoja fantastiski labi. Nu lūk, pirms dažām dienām mēģināju uzcept ko līdzīgu, kādā recepšu portālā izlasīju, ka sāļajam kliņģerim derot parastā raugu mīkla, bet nea, neder gan. Un pārāk daudz pildījuma saliku. Iečekoju vēl pāris mīklas receptes, jācer, ka rīt izdosies. Citādi kliņģeris būs jāslēpj no ciemiņiem tālā stūrī.

Medus kūka uztaisīta ar'.

Vakaros pēc 22 man pēkšņi uzrodas enerģija un es varu sākt kārtot māju, cept kūkas un visādi citādi gāzt kalnus.

Lācenes Mades nošaušana ir nepamatoti pretīga. Man kauns par tiem speciālistiem.

Lapu salāti, lociņi, dilles, pētersīļi, redīsi un gurķis šodien garšoja un smaržoja pēc vasaras.

Starp citu, no sportsdirect sporta botes saņēmām apmēram nedēļas laikā, piegādāja kurjers līdz pašām durvīm. Kvalitāte ir ļoti laba. Nedaudz iegrābos ar izmēru, pasūtīju 36,5, vajadzēja 37, nākošreiz vajadzēs rūpīgāk izpētīt EUR-UK izmērus, izrādās, ka tie var atšķirties par pusizmēru dažādiem brendiem.

Mans velosipēds šodien tika atvests uz Rīgu. Patiesībā nebija nemaz traki, riteņa pārvešana vilcienā nesagādāja nekādas raizes.
Un šodien pēc gandrīz 4 gadu pauzes (reizes 5 gan tā tika pārtraukta), es ar viņu riteņoju līdz stacijai, pirmās 5 minūtes bija ļoti neierasti, vajadzēja pierast pie sēdekļa, stūres.
Secinājums - jaunuzceptā Rēzeknes veloceliņa funkcijas pašlaik netiek īsti izprastas. Ietve ir sadalīta divās daļās, vienā daļā bruģis sarkans, otrā pelēks. Nu lūk, dažas dāmas tāpat gāja pa sarkano daļu (imagināro sarkano paklāju) lai arī es ar velo braucu viņām tieši pretī. Bet kopumā iedzīvotāji visnotaļ ātri pagāja maliņā, kad es skandināju zvanu, Rīgā tas gan notika lēnāk.  Situācija ar nobrauktuvēm gan Rīgā, gan Rēzeknē ir visnotaļ dramatiska. Tās nevar nosaukt par nobrauktuvēm. Nu vai tiešām grūti apmali uzlikt tādā pašā līmenī kādā ir ietve?

Tad nu lūk, cepju šokolādes kēksu. Pusdivos naktī, jā. Viņam bija jābūt gatavam 45 minūtēs, bet nea, šis spītējas, cepjas jau divtik ilgi un vēl joprojām nav gatavs. Tas saucas - improvizācija mīklas pagatavošanā.