Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Negribu lieku reizi izklausīties patētiska, bet nudien nesaprotu lēnprātību, kādā pašreizējā Teoloģijas fakultāte ļaujas saplosīties. Kā tāds jēriņš uz Tālbergu_Vanagu_Stankeviču asiņainā altāra. Noraud savā šaurā lokā sūru, akadēmisku asariņu un ļauj melnsvārčiem ar Vatikāna svētību (un kas nav mazsvarīgi - valsts piķi) plosīties tālāk, kamēr no akadēmiskas reliģiju pētniecības Latvijā nekā nebūs palicis.
  • Viņi domā ilgtermiņā, lai pēc 300 gadiem pāvests atzītu viņus par Svētajiem mocekļiem. :P
    • Raugi, tur jau tā lieta, ka pašreizējā LU TF no valdošo baznīcēnu viedokļa ir pretīgs liberastu midzenis, kur cilvēkiem ļauj arī domāt un pētīt, nevis tikai zaurēt Rakstus un lūgties, tāpēc steigšus jāklapē ciet un jābrauc pāri ar buldozeru.
      Kopš viņiem vairs nav Cālīša, neviens tur nav gatavs iziet TV kameras priekšā un pateikt, ka šobrīd gan valdība, gan Muižnieks rīkojas antikonstitucionāli.
  • "Lai gan Muižnieks joprojām bažījas, ka mācībspēku izvēlē pārāk liela teikšana būs baznīcai, viņš norāda, ka šāda fakultāte ir nepieciešama sabiedrības integritātes nodrošināšanai." WTF? Man vajag tulkojumu.
    • sabiedrība dezintegrēsies, ja katoļi nedabūs, ko grib? (brīvs tulkojums – tulk. piez.)
    • Jā, es arī ļoti gribētu zināt, ko Muižnieks še domājis ar sabiedrības integritāti!

      Vienotu kristieša viedokli par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, nevis kā tagad - neatgriezeniski sašķeltu "akadēmiski izglītotā teologa" un "arhibīskapiem padevīgā, patstāvīgi nedomājošā baznīcēna" viedokļos?
    • Vienīgā sistemātiskā teoloģija, kas bakalauriem (un maģistriem) tiek pasniegta, ir Jura lasītā luterāņu http://www.tf.lu.lv/zinas/t/44533/
      Tīri plašākam akadēmiskam redzeslokam un lielākai harmonijai kāds varētu lasīt arī katoļu, ne?
      Btw, man liekas nepareizi, ka teoloģijas fakultātes mājaslapa ir platforma, kurā daži mācītāji (visu cieņu viņiem) nāk klajā ar savām teoloģiskajām nostājām, lai kādas tās arī būtu (skat. pēdējo rindu http://www.tf.lu.lv/). Šķiet, ka fakultāte diemžēl ir atkritusi no akadēmiskas neitralitātes, pirms vēl tur vispār ir iefiltrēti Stankeviča cilvēki.
      • Droši vien būtu īsti vietā runāt par nepieciešamību paplašināt programmu utt. Galu galā - arī Filozofijas nodaļā netiek detalizēti mācīti visi filozofijas virzieni, un daudz kas varētu būt citādi. Iespējams, arī citās LU fakultātēs kādam ir līdzīgi iebildumi par nepietiekami izvērstu akadēmisko saturu.
        Taču tas nav iemesls radīt alternatīvu fakultāti, ko pārvaldītu klēriķi.
      • Tās tomēr ir divas dažādas lietas - pašreizējās fakultātes kvalitāte un jautājums par jaunas fakultātes izveidi.
        Vai nu (1) es kaut ko nezinu vai arī (2) Muižnieks feilo.
        • Viens otru neizslēdz.:)
        • Viņš varbūt ir ļāvies pārliecināties, ka būtu vērtīgi sekot Vācijas, Francijas un citu valstu piemēram, kur kopš 16. gs. lielākoties tā arī ir - divas fakultātes, protestantu un katoļu. Bet es arī nepiekrītu un bažos - vajag sakopt esošo TF, nodrošināt neitralitāti un vienlīdzīgu mācību priekšmetu sadalījumu. Turklāt katoļiem jau ir RARZI, atvērta visiem gribētājiem.
      • Turklāt, kas attiecas uz teoloģisko nostāju pārstāvēšanu - cik nu man gadījies būt klāt LU teologu disputos, allaž šķitis ļoti simpātiski, ka tajās pie vārda arvien tikuši gan izteikti konservatīvu, gan liberālu nostāju paudēji. Manuprāt, tieši universitātes fakultātei jābūt tai videi, kur sastopas un reizēm arī saduras dažādi skatījumi uz visu, tai skaitā, reliģiju, tai skaitā Rakstiem.
  • šitas ir pamatīgs rektora feils - valsts izglītības iestādē jābūt plaša spektra izglītībai, attiecīgi fakultāte tās liberastiskajā formā ir perfekti. Savkuārt jezuītu seminārus lai sponsorē jezuīti u.tml.
    • Tam visam aizkadrā stāv pāvesta nuncija vizīte pērngad un SlepenāsSarunas starp Kučinski, Muižnieku un Svētā Krēsla sūtni, kurās, protams, neviens no esošajiem akadēmiskajiem teologiem nedrīkstēja piedalīties. Nezinu, ko tas kardināls tur bija vicinājis pa gaisu - it kā līgumu starp K.Ulmani un pāvestu par katoļu fakultātēm Latvijā mūžīgi mūžos, it kā vēl ko, it kā 30 sudraba grašus solījis, bet nu Muižnieks apsolījies, ka viss būšot, kā nākas.
      • Nu, kučinskis locīsies pa to vēju, kas tam vēlētāju balsis nodrošinās (atminamies Stambulas konvencijas, kur šis ne cepts ne vārīts, it kā jā, it kā nē, vairāk tā kā nē (jo tauta nē), savukārt jā (kad prezidents jā)), pofig, kas Satversmē rakstīts, tas it kā skaidrs, bet ko tad Muižnieks? Slavas kārīte, mīzieniņš, nespēja vadīt izglītības iestādi bez politisku pimpju sūkāšanas budžeta pieņemšanas sakarā, vai kas, jo viņam par politisko žēlastību personiski tā kā nebūtu jāsatraucas?
        • Jā, šajā visā mani visvairāk interesē Muižnieka motivācija.
          Slavas kāre - diez vai. Akadēmiskajās aprindās ar to drīzāk būs neslava. Un viņš izskatās pēc tipiņa, kam slava ir riktīgi dziļi pie pēcpuses.
          Nauda - varbūt. Ar naudu visiem švaki, LU nav izņēmums, studentu skaits rūk un turpinās rukt.
          Vai vēl kas? Nezinu, nav ne jausmas. Pērnās sarunas ne velti bija superslepenas.
  • vēl dziļākā mērā man liekas ļoti interesanti tas, ka LV katoļi arvien konkrētāk iet pretējā virzienā tam, ko pauž pašreizējais pāvests. kāda tur tuvākmīlestība un pieņemšana, ko Francisks iemieso - pie mums ir atgriešanās kaut kādus daudzus gadu desmitus atpakaļ.
    • Jā, kaut kas tāds dīvains pie mums notiek - protestanti tuvinās katoļiem, katoļi tuvinās saviem viduslaiku senčiem.
  • Vai tad nav tā, ka akadēmiska reliģiju pētiecība ir vēstures un filozofijas fakultātē?
    • Nē, šobrīd tā nav, un es arī nedomāju, ka noteikti vajag.
      T.i., filozofi apgūst (vismaz manā laikā apguva) reliģiju vēstures pamatus, un tie, kuri padziļināti pēta kādu no reliģiozajiem domātājiem, nemitīgi saskaras ar teoloģijas un reliģijzinātnes problemātiku, bet tā tomēr ir atsevišķa nozare.
      • OK, es izlasīju to rakstu un sapratu problēmu - baznīcu (konkrēti RKB laikam) netīrāks riokas kārtējo reizi lieln valsts kabatā.

        Vispārīgi es domāju ka teoloģija - reliģiju zinātne pietiekamā mērā ir filozofijas un vēstures daļa, lai vienkārši izveidotu VVF šāda profila katedras. Tad vispār nekādas teoloģijas fakultātes nevajadzētu. Tīrs ietaupījums.

        Jo galu galā, tad jau var taisīt okultisma, hermētisma, gnosticisma un tā tālāk fakultātes ( arī filozofijas virzieni un vēsturiski nozīmīgas uzskatu sistēmas)
        • Teoloģijas fakultāte, protams, ir tāpēc, ka ir tāda tradīcija, ka universitātēs ir teoloģijas fakultāte. Ja kāds mēģinātu veidot universitāti no balsta lapas, tad pieņemu, ka teoloģijas fakultātei tur vieta neatrastos. Tiesa, kā savā pēdējā grāmatiņā norādīja Maikls Damits (un šeit es viņam piekrītu) tas attiecas arī uz filozofijas fakultāti.
          • 1) nu jā, inerce - t.s. Boloņas sistēma
            2) ir jau nevis filozofijas bet vēstures un filozofijas fak => lielākai daļai filozofijas tiešām ir tikai vēsturiska vērtība, bet ir labi zināt, kā cilvēku domāšana attīstījās.
            • Vēstures un filozofijas fakultāte ir sadalīta divās nodaļās, tām ir atšķirīgas, savstarpēji nepārklājošās studiju programmas. (Vispārējo vēsturi filozofiem un ievadu filozofijā vēsturniekiem lasa minimāli, apmēram tikpat, cik visiem citiem humanitāro & sociālo zinātņu pārstāvjiem). Arī šī sapārošana balstās pamatā tradīcijā, un tikpat labi varētu būt cita nozaru kombinācija - LU ir bijusi arī Filozofijas un filoloģijas, kā arī Vēstures un filoloģijas fakultāte.
              Kas attiecas uz filozofijas vēsturi, tā ir viena no, bet ne vienīgā filozofam apgūstamā disciplīna.
              • Nu jā, jebkurā gadījumā vēl vienu teoloģijas fakultāti nevarētu izskaidrot arī ar tradīciju, tas būtu kaut kāds, eeee, onkoloģisks jaunveidojums.

                PS, nē es nenoliedzu filozofijas nozīmi vispār, es tikai kritiski skatos uz to [palielo] viņas daļu, kas sen vairs nav nekādā konnekcijā ar dabas zinātnēm un spēlējas ar novecojušiem jēdzieniem.
  • Tas gan traki, ka no akadēmiskas reliģiju pētniecības Latvijā nekā nebūs palicis, šobrīd vistomēr Latvija ir pasaules akadēmiskās reliģiju pētniecības pašā smailē, ne tikai musulmaņi, budisti un hinduisti neskaidrību gadījumos vēršas pie Latvijas teoakadēmiķiem pēc padoma un šķīrējtiesas, pat amišiem vienīgais tālruņa numurs vienīgajā tālrunī ir uz Latvijas teoloģijas fakultāti :))
    • esmusapulceee bet sasumigi gruti tureties nesmejoties
      • Uzrakstīju indīgu komentāru un izdzēsu.
        man nepatīk jūsu abu attieksme, es to uzskatu par aprobežotu. Lūdzu, atturieties komentēt par šo tēmu.
        • petnieciba ir nodarbe, kuras rezultataa petijumi tiek publiceti un citeti. Ja siis sadaljas nav, tad - kur tiesi ir taa petnieciba ? Vari saukt to par aprobezotu attieksmi, bet jaa - ludzu jusu publikaciju rekordu (ir vajadziga pusminute, lai redzetu, kas LU publicee un kas nee, apskatijos). varbut ir kadi specifiski iemesli, kapec nepublicee, ne man to zinaat.

          • labi, sis varbut izklausijas iedomigi, bet jaa - kaapeec taa Teol fak nepublicee ?
            • Klau, varbūt tiešām nediskutēsim par nozari, kurā vienai no mums (man) ir diezgan ierobežotas zināšanas, bet otrai (Tev) nav pat aptuvena priekšstata. Citādi tūdaļ izklausīsimies vairs ne tikai aprobežotas.
          • Saprotu, ka arī tev vienīgā zinātne ir tā, kurā pati darbojies un attiecīgi kaut ko jēdz (tostarp no kritērijiem), bet nu diemžēl realitāte - pat tāds sīks realitātes nostūrītis kā akadēmiskā realitāte ir daudz sazarotāka.
            Reliģiju pētniecībai un, vēl jo vairāk - teoloģijai - netiek piemēroti dabaszinātņu kritēriji sistēmā "viens pret viens". Un, jā, reliģijas zinātnē var būt cilvēks, kurš savā mūžā apkopojis, izanalizējis un konceptualizējis nesalīdzināmi lielāku informācijas daudzumu nekā ietverts tavā rakstā par zivīm, taču viņam, šausmas, šausmas, nav publikācijas scopusā, un nekad arī nebūs. Un, nē, tas nenozīmē, ka viņa pienesums ir mazāks par tavējo.
            • 1) sitie kriteriji nav tikai manai zinatnei, bet zinatnei kopumaa
              2) bet pilnigi piekritu, ka var but iznemumi - bet tad kadi kriteriji ir teologijaa ? kaa atskirt spozu teologu no viduveja un no vaaja ? kur var redzet to vinja darbu ? vai tie ir citi zurnaali, kas nav scopus vai teiksim gramatas ? kaa vini vispaar dara citiem zinaamu par svau eksistenci ?
              3) kapec ir tadi zurnali kaa Journal of Theological Studies / Harward Theological Review /Theological studies ? paskatijos - viniem arii ir most read/ most cited articles, IF utt
              4) apskatijos tos autorus, kas publicee Journal of Theological studies - viniem ir gan normals publikaciju rekords/ citejamiba scopusaa
              • Jā, ir kas raksta monogrāfijas, ir kas publicējas žurnālos. Liela nozīme, ir kuros žurnālos kurš publicēsies, jo, atšķirībā no, piem., bioloģijas, nozīme ir arī konfesionālai piederībai vai filozofiskai tradīcijai.
                Piedod, es negribēju Tev uzbraukt. Tāda pati neizpratne ir vairumam dabaszinātņu pārstāvju, reizēm šķiet, ka dzīvo pilnīgi paralēlā visumā.
                • paldies un taa, bet isti atbildi neredzu: ok, publicee monografijas, nepublicee rakstus ? tas varetu but iemesls, bet vai tiesaam ta ir ?
                  jautajums, ja 5 petnieki pretendee uz vienu vietu, ka vinus izvertee, vai tomer ne pec publikacijam un citejamibas ?
                  • Kur pretendē? Latvijā? Vatikānā? Lēvenes katoļu universitātē? Kādā no protestantu akadēmijām?
                    Tā ir arī man visai pasveša joma, tomēr es saprotu, ka atbildes visos šajos gadījumos būs atšķirīgas.
                    • universitates / institutaa/ petijumu centraa - visur kur nodarbojas ar petnieciibu !

                      http://www.nottingham.ac.uk/theology/research/centres.aspx
                      • Par konkrēto centru varbūt jautā viņiem pašiem - nevis man, no teoloģijas diezgan tālu stāvošam cilvēkam.
                        Kas attiecas uz konfesionālajām augstskolām, tur kritēriji var būt arī publicēšanās šauri specifiskos konfesionālos izdevumos, kuri scopusā nenokļūst. Tāpat var būt arī reģionāla specifika (piem., Latvijas vecticībnieku kopienas pastorālais darbs u.c.), kas neinteresē starptautiskos žurnālus. Kad satiksi S., viņa tev varēs paskaidrot vairāk.
                        Katrā ziņā - mehāniski pārcelt vienas nozares kritērijus uz citu ir drusku naivi.
                        Neesmu īpaši bruņota ar argumentiem par mūsu TF, kurā neesmu mācījusies, bet zinu, kādas ir kopīgās problēmas visām humanitārajām zinātnēm (kas neizslēdz daudzas atsevišķas, no konkrētās specifikas izrietošas).
                        Izņirgt svešas nozares mācību iestādi, nekā nezinot nedz par nozari, nedz par iestādi, arīdzan man šķiet nepareizi.
                    • lēvenas katoļu universitātē no katolicisma ir tikai nosaukums. mani abi, MS un MA, ir no turienes. un, jā, viņiem ir spoža zinātniskā bāze, pētnieciskā bāze un izcils personāls. ekonomistiem viena no labākajām universitātēm eiropā un, liekas, humanitārajiem arī. un, jā, publikāciju skaits skaitās arī teologiem.
            • atradu milzu kaudzi ar zurnaliem, tai skaitaa Contemporary Buddhism, Islam and Christian–Muslim Relations, Journal of Contemporary Religion utt utt utt!! tur petnieki publiceejas ! raksti tiek citeeti !
              vardu sakot, kapec daziem religiju peetniekiem tie raksti/citejamiba tomer ir, un ir loti uzskatami un neapsaubami, ja tas nav nekads kriterijs;
              kas ir tas kriterijs, ja sis nav ?
              • Cik jauki, ka esi sākusi interesēties par šo tēmu. Ceru, ka pēc dažiem gadiem arī atradīsi atbildes uz Tevi satraukušajiem jautājumiem.:)

                • mana atbilde ir tada, ka teologija nebut tik loti neatskiras, ir kaudze teologijas profesoru / peetnieku ar labiem publikaciju rekordiem, tiesi tapat kaa citaas nozarees
                  viens piemers:
                  http://www.nottingham.ac.uk/theology/people/thomas.oloughlin

                  man liekas, ka LU ir vispaar vaaji ar kriterijiem un - ja pasniedzejs neko nekad nav publicejis (vietejaa prese neskaitaas) - lidz ar to vinam nav par to nojeega - kaa vins var iemacit studentiem publiceet ?
                  • Nu, žēl, ka Tev nācies mācīties tik sūdīgā pāķu universitātē, ko lai vēl piebilst... ak, jā, tev taču bija pusgads Upsalā, tad jau viss štokos.
                    Par "importance of citation in arts and humanities" noteikti googlei arī ir kas sakāms, ja interese nav noplakusi, varbūt tas mazliet paplašinās ieskatu.
                    • - es nekur neteicu, ka nozeloju, ka macijos LU (un nenozeloju)
                      - mana LU pieredze (3 gadus pasniedzeja), ka neizskatas, ka pasniedzejus verte pec sis publikaciju kriterija, bet pec velnsvinzinkaa ! un citaas universitates ir sie kriteriji - ja tev nav x gados y publikacijas (noteiktaa limenii), tad paarveertee tavu atbilstibu amatam
                      - nedriskt bus ta, ka cilveks var but vispar bez publikacijam, bet pasniedzejs/ profesors (pec kaa vins novertets ? vnk gudrs ? )
                      ir pat ARTS & HUMANITIES CITATION INDEX (Chomsky ir citetakais), neko netaradu, ka citesana sai jomaa nestradatu vai ko tadu, tapat visi prezentee savu publikaciju sarakstu
                      • Mums TIEK prasītas publikācijas, lai cilvēks vispār tiktu pie grāda, nemaz nerunājot par to, lai varētu pasniegt. Nezinu, kā bija tajos laikos, kad tu kaut ko pasniedzi (runa ir par 90., ja pareizi saprotu, kad vispār bija cita situācija), bet publikācijas tiek ņemtas vērā, tomēr, jā, starptautiskā peer review nozīme pētījumam par naftas urbumu ietekmi uz globālo ekosistēmu vai pētījumam par Zlēku baznīcas sienu gleznojumiem būs atšķirīga, un šīs jomas nav savstarpēji salīdzināmas.
    • Nesapratu ironiju. Goda vārds, nesapratu. Tev ir kas personisks pret konkrētiem cilvēkiem tajā fakultātē, vai kas?
      Vai bija domāts, ka jānožmiedz katra izglītības iestāde, kas nav vadošā pasaulē? Piemēram, ja Latvijas inženieri nav starptautiski arbitri inženierzinātnes jautājumos, likvidējam RTU attiecīgo fakultāti?
      • Ironiju tur var saprast tikai tie, kuriem līdzīgi uzskati kā unpijam. Un unpijs, man šķiet, nekad nav īpaši slēpis, ka viņam da visi humanitārie skaitās pie liekēžiem, kur nu vēl teologi, par kuriem viņam vispār nav ne jausmas, ar ko šamie nodarbojas.
        • Jā, es zinu, ko viņš domā par humanitārajām zinātnēm, taču dīvainajā jokā akcents bija nevis uz to, ka teologus normāli klapēt ciet, jo unpijs nesaprot, ar ko viņi nodarbojas (tiesa, tas neizskaidrotu, kāpēc ir normāli atvērt jaunus, daudz klerikālākus, un aizklapēt esošos), bet gan uz to, ka Latvijas reliģiju pētnieki, izrādās, neesot pasaules slaveni (atšķirībā no visiem citiem Latvijas zinātniekiem, laikam), un tas ir nenormāli smieklīgi.
      • Gluži otrādi, esmu ļoti augstās domās par konkrēto fakultāti, taču neatturējos nepaironizējis par Tavu histēriju, ka "akadēmiskā reliģiju pētniecība" dēļ katoļu piesaistes aizies skuju taku. Nav tur nekādas "akadēmiskās reliģiju pētniecības" kādā kaut nedaudz cienījamā līmenī, vienkārši nav.
        • Nav runas par katoļu piesaisti - katoļu garīdznieki kā mācībspēki tur strādā arī šobrīd. (Piem., A.Priede )
          Runa ir par to, ka tiek veidota principā jauna fakultāte. Tāda, kurā būtu arhibīskapu (tiklab katoļu kā luterāņu) izvēlēti pasniedzēji. Runa ir par akadēmiskās neatkarības zaudēšanu, par valsts un universitātes Satversmes pārkāpšanu.

          Par esošās fakultātes līmeni ar Tevi nediskutēšu. Neesmu eksperte, un man ir aizdomas, ka Tu arī nē.
  • Pieņemu, ka sava loma ir arī tam, ka Indriķis pēc uzbūves un izcelšanās ir eksakto zinātņu vīrs. Ja ko griezīs, tad to, ko sirds dziļumos uzskata par mazāk vērtīgu.
    • Mja, šis varētu būt viens no iemesliem - sak, tāpat jau tie ir tikai humanitārie pekstiņi, kāda starpība, zem kāda nosaukuma.
      • Es pat pieņemu, ka viņš no filozofiem un co neko lielu nesaprot un viņam vispār šķiet, WTF, kam tādi vajdzīgi. Viņš jau arī par ibiologiem, kuri nav balto apkaklīšu ibiologi, visādiem tur zoologiem, pasistiem ekologiem un citādiem reliktiem nebija tādās ļoti augstās domās. :)
    • Diez vai. Viņa meita ir filozofijas doktore, un pats kā prorektors bijis humanitārajām specialitātēm ļoti labvēlīgs. Te ir runa par konkrētu klerikāļu un politiķu spiedienu jaunas fakultātes veidošanai, kas varētu būt liktenīga vecajai.
  • Ateistus ļoti satrauc kas notiek ar teoloģijas fakultāti. Didn't know you care. :{
    • Mani satrauc, kas notiek ar LU un augstāko izglītību Latvijā.
      Tai skaitā arī ar LU Teoloģijas fakultāti, kura man personiski allaž šķitusi ļoti simpātiska, esmu pat vairākkārt apsvērusi iespēju tajā studēt.
Powered by Sviesta Ciba