Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
9.2.17 12:04
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Negribu lieku reizi izklausīties patētiska, bet nudien nesaprotu lēnprātību, kādā pašreizējā Teoloģijas fakultāte ļaujas saplosīties. Kā tāds jēriņš uz Tālbergu_Vanagu_Stankeviču asiņainā altāra. Noraud savā šaurā lokā sūru, akadēmisku asariņu un ļauj melnsvārčiem ar Vatikāna svētību (un kas nav mazsvarīgi - valsts piķi) plosīties tālāk, kamēr no akadēmiskas reliģiju pētniecības Latvijā nekā nebūs palicis.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]krii
    9.2.17 18:47
    Uzrakstīju indīgu komentāru un izdzēsu.
    man nepatīk jūsu abu attieksme, es to uzskatu par aprobežotu. Lūdzu, atturieties komentēt par šo tēmu.

    • [info]snorke
      10.2.17 15:00
      petnieciba ir nodarbe, kuras rezultataa petijumi tiek publiceti un citeti. Ja siis sadaljas nav, tad - kur tiesi ir taa petnieciba ? Vari saukt to par aprobezotu attieksmi, bet jaa - ludzu jusu publikaciju rekordu (ir vajadziga pusminute, lai redzetu, kas LU publicee un kas nee, apskatijos). varbut ir kadi specifiski iemesli, kapec nepublicee, ne man to zinaat.

      • [info]snorke
        10.2.17 15:02
        labi, sis varbut izklausijas iedomigi, bet jaa - kaapeec taa Teol fak nepublicee ?

        • [info]krii
          10.2.17 15:49
          Klau, varbūt tiešām nediskutēsim par nozari, kurā vienai no mums (man) ir diezgan ierobežotas zināšanas, bet otrai (Tev) nav pat aptuvena priekšstata. Citādi tūdaļ izklausīsimies vairs ne tikai aprobežotas.

      • [info]krii
        10.2.17 16:00
        Saprotu, ka arī tev vienīgā zinātne ir tā, kurā pati darbojies un attiecīgi kaut ko jēdz (tostarp no kritērijiem), bet nu diemžēl realitāte - pat tāds sīks realitātes nostūrītis kā akadēmiskā realitāte ir daudz sazarotāka.
        Reliģiju pētniecībai un, vēl jo vairāk - teoloģijai - netiek piemēroti dabaszinātņu kritēriji sistēmā "viens pret viens". Un, jā, reliģijas zinātnē var būt cilvēks, kurš savā mūžā apkopojis, izanalizējis un konceptualizējis nesalīdzināmi lielāku informācijas daudzumu nekā ietverts tavā rakstā par zivīm, taču viņam, šausmas, šausmas, nav publikācijas scopusā, un nekad arī nebūs. Un, nē, tas nenozīmē, ka viņa pienesums ir mazāks par tavējo.

        • [info]snorke
          10.2.17 16:39
          1) sitie kriteriji nav tikai manai zinatnei, bet zinatnei kopumaa
          2) bet pilnigi piekritu, ka var but iznemumi - bet tad kadi kriteriji ir teologijaa ? kaa atskirt spozu teologu no viduveja un no vaaja ? kur var redzet to vinja darbu ? vai tie ir citi zurnaali, kas nav scopus vai teiksim gramatas ? kaa vini vispaar dara citiem zinaamu par svau eksistenci ?
          3) kapec ir tadi zurnali kaa Journal of Theological Studies / Harward Theological Review /Theological studies ? paskatijos - viniem arii ir most read/ most cited articles, IF utt
          4) apskatijos tos autorus, kas publicee Journal of Theological studies - viniem ir gan normals publikaciju rekords/ citejamiba scopusaa

          • [info]krii
            10.2.17 16:46
            Jā, ir kas raksta monogrāfijas, ir kas publicējas žurnālos. Liela nozīme, ir kuros žurnālos kurš publicēsies, jo, atšķirībā no, piem., bioloģijas, nozīme ir arī konfesionālai piederībai vai filozofiskai tradīcijai.
            Piedod, es negribēju Tev uzbraukt. Tāda pati neizpratne ir vairumam dabaszinātņu pārstāvju, reizēm šķiet, ka dzīvo pilnīgi paralēlā visumā.

            • [info]snorke
              10.2.17 17:00
              paldies un taa, bet isti atbildi neredzu: ok, publicee monografijas, nepublicee rakstus ? tas varetu but iemesls, bet vai tiesaam ta ir ?
              jautajums, ja 5 petnieki pretendee uz vienu vietu, ka vinus izvertee, vai tomer ne pec publikacijam un citejamibas ?

              • [info]krii
                10.2.17 17:41
                Kur pretendē? Latvijā? Vatikānā? Lēvenes katoļu universitātē? Kādā no protestantu akadēmijām?
                Tā ir arī man visai pasveša joma, tomēr es saprotu, ka atbildes visos šajos gadījumos būs atšķirīgas.

                • [info]snorke
                  10.2.17 17:47
                  universitates / institutaa/ petijumu centraa - visur kur nodarbojas ar petnieciibu !

                  http://www.nottingham.ac.uk/theology/research/centres.aspx

                  • [info]krii
                    10.2.17 18:09
                    Par konkrēto centru varbūt jautā viņiem pašiem - nevis man, no teoloģijas diezgan tālu stāvošam cilvēkam.
                    Kas attiecas uz konfesionālajām augstskolām, tur kritēriji var būt arī publicēšanās šauri specifiskos konfesionālos izdevumos, kuri scopusā nenokļūst. Tāpat var būt arī reģionāla specifika (piem., Latvijas vecticībnieku kopienas pastorālais darbs u.c.), kas neinteresē starptautiskos žurnālus. Kad satiksi S., viņa tev varēs paskaidrot vairāk.
                    Katrā ziņā - mehāniski pārcelt vienas nozares kritērijus uz citu ir drusku naivi.
                    Neesmu īpaši bruņota ar argumentiem par mūsu TF, kurā neesmu mācījusies, bet zinu, kādas ir kopīgās problēmas visām humanitārajām zinātnēm (kas neizslēdz daudzas atsevišķas, no konkrētās specifikas izrietošas).
                    Izņirgt svešas nozares mācību iestādi, nekā nezinot nedz par nozari, nedz par iestādi, arīdzan man šķiet nepareizi.

                • [info]jojo
                  10.2.17 19:18
                  lēvenas katoļu universitātē no katolicisma ir tikai nosaukums. mani abi, MS un MA, ir no turienes. un, jā, viņiem ir spoža zinātniskā bāze, pētnieciskā bāze un izcils personāls. ekonomistiem viena no labākajām universitātēm eiropā un, liekas, humanitārajiem arī. un, jā, publikāciju skaits skaitās arī teologiem.

        • [info]snorke
          10.2.17 16:49
          atradu milzu kaudzi ar zurnaliem, tai skaitaa Contemporary Buddhism, Islam and Christian–Muslim Relations, Journal of Contemporary Religion utt utt utt!! tur petnieki publiceejas ! raksti tiek citeeti !
          vardu sakot, kapec daziem religiju peetniekiem tie raksti/citejamiba tomer ir, un ir loti uzskatami un neapsaubami, ja tas nav nekads kriterijs;
          kas ir tas kriterijs, ja sis nav ?

          • [info]krii
            10.2.17 17:43
            Cik jauki, ka esi sākusi interesēties par šo tēmu. Ceru, ka pēc dažiem gadiem arī atradīsi atbildes uz Tevi satraukušajiem jautājumiem.:)

            • [info]snorke
              10.2.17 18:12

              mana atbilde ir tada, ka teologija nebut tik loti neatskiras, ir kaudze teologijas profesoru / peetnieku ar labiem publikaciju rekordiem, tiesi tapat kaa citaas nozarees
              viens piemers:
              http://www.nottingham.ac.uk/theology/people/thomas.oloughlin

              man liekas, ka LU ir vispaar vaaji ar kriterijiem un - ja pasniedzejs neko nekad nav publicejis (vietejaa prese neskaitaas) - lidz ar to vinam nav par to nojeega - kaa vins var iemacit studentiem publiceet ?

              • [info]krii
                10.2.17 18:20
                Nu, žēl, ka Tev nācies mācīties tik sūdīgā pāķu universitātē, ko lai vēl piebilst... ak, jā, tev taču bija pusgads Upsalā, tad jau viss štokos.
                Par "importance of citation in arts and humanities" noteikti googlei arī ir kas sakāms, ja interese nav noplakusi, varbūt tas mazliet paplašinās ieskatu.

                • [info]snorke
                  10.2.17 18:55
                  - es nekur neteicu, ka nozeloju, ka macijos LU (un nenozeloju)
                  - mana LU pieredze (3 gadus pasniedzeja), ka neizskatas, ka pasniedzejus verte pec sis publikaciju kriterija, bet pec velnsvinzinkaa ! un citaas universitates ir sie kriteriji - ja tev nav x gados y publikacijas (noteiktaa limenii), tad paarveertee tavu atbilstibu amatam
                  - nedriskt bus ta, ka cilveks var but vispar bez publikacijam, bet pasniedzejs/ profesors (pec kaa vins novertets ? vnk gudrs ? )
                  ir pat ARTS & HUMANITIES CITATION INDEX (Chomsky ir citetakais), neko netaradu, ka citesana sai jomaa nestradatu vai ko tadu, tapat visi prezentee savu publikaciju sarakstu

                  • [info]krii
                    10.2.17 19:03
                    Mums TIEK prasītas publikācijas, lai cilvēks vispār tiktu pie grāda, nemaz nerunājot par to, lai varētu pasniegt. Nezinu, kā bija tajos laikos, kad tu kaut ko pasniedzi (runa ir par 90., ja pareizi saprotu, kad vispār bija cita situācija), bet publikācijas tiek ņemtas vērā, tomēr, jā, starptautiskā peer review nozīme pētījumam par naftas urbumu ietekmi uz globālo ekosistēmu vai pētījumam par Zlēku baznīcas sienu gleznojumiem būs atšķirīga, un šīs jomas nav savstarpēji salīdzināmas.
Powered by Sviesta Ciba