![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Negribu lieku reizi izklausīties patētiska, bet nudien nesaprotu lēnprātību, kādā pašreizējā Teoloģijas fakultāte ļaujas saplosīties. Kā tāds jēriņš uz Tālbergu_Vanagu_Stankeviču asiņainā altāra. Noraud savā šaurā lokā sūru, akadēmisku asariņu un ļauj melnsvārčiem ar Vatikāna svētību (un kas nav mazsvarīgi - valsts piķi) plosīties tālāk, kamēr no akadēmiskas reliģiju pētniecības Latvijā nekā nebūs palicis.
Reliģiju pētniecībai un, vēl jo vairāk - teoloģijai - netiek piemēroti dabaszinātņu kritēriji sistēmā "viens pret viens". Un, jā, reliģijas zinātnē var būt cilvēks, kurš savā mūžā apkopojis, izanalizējis un konceptualizējis nesalīdzināmi lielāku informācijas daudzumu nekā ietverts tavā rakstā par zivīm, taču viņam, šausmas, šausmas, nav publikācijas scopusā, un nekad arī nebūs. Un, nē, tas nenozīmē, ka viņa pienesums ir mazāks par tavējo.
2) bet pilnigi piekritu, ka var but iznemumi - bet tad kadi kriteriji ir teologijaa ? kaa atskirt spozu teologu no viduveja un no vaaja ? kur var redzet to vinja darbu ? vai tie ir citi zurnaali, kas nav scopus vai teiksim gramatas ? kaa vini vispaar dara citiem zinaamu par svau eksistenci ?
3) kapec ir tadi zurnali kaa Journal of Theological Studies / Harward Theological Review /Theological studies ? paskatijos - viniem arii ir most read/ most cited articles, IF utt
4) apskatijos tos autorus, kas publicee Journal of Theological studies - viniem ir gan normals publikaciju rekords/ citejamiba scopusaa
Piedod, es negribēju Tev uzbraukt. Tāda pati neizpratne ir vairumam dabaszinātņu pārstāvju, reizēm šķiet, ka dzīvo pilnīgi paralēlā visumā.
jautajums, ja 5 petnieki pretendee uz vienu vietu, ka vinus izvertee, vai tomer ne pec publikacijam un citejamibas ?
Tā ir arī man visai pasveša joma, tomēr es saprotu, ka atbildes visos šajos gadījumos būs atšķirīgas.
http://www.nottingham.ac.uk/theology/re
Kas attiecas uz konfesionālajām augstskolām, tur kritēriji var būt arī publicēšanās šauri specifiskos konfesionālos izdevumos, kuri scopusā nenokļūst. Tāpat var būt arī reģionāla specifika (piem., Latvijas vecticībnieku kopienas pastorālais darbs u.c.), kas neinteresē starptautiskos žurnālus. Kad satiksi S., viņa tev varēs paskaidrot vairāk.
Katrā ziņā - mehāniski pārcelt vienas nozares kritērijus uz citu ir drusku naivi.
Neesmu īpaši bruņota ar argumentiem par mūsu TF, kurā neesmu mācījusies, bet zinu, kādas ir kopīgās problēmas visām humanitārajām zinātnēm (kas neizslēdz daudzas atsevišķas, no konkrētās specifikas izrietošas).
Izņirgt svešas nozares mācību iestādi, nekā nezinot nedz par nozari, nedz par iestādi, arīdzan man šķiet nepareizi.
vardu sakot, kapec daziem religiju peetniekiem tie raksti/citejamiba tomer ir, un ir loti uzskatami un neapsaubami, ja tas nav nekads kriterijs;
kas ir tas kriterijs, ja sis nav ?
mana atbilde ir tada, ka teologija nebut tik loti neatskiras, ir kaudze teologijas profesoru / peetnieku ar labiem publikaciju rekordiem, tiesi tapat kaa citaas nozarees
viens piemers:
http://www.nottingham.ac.uk/theology/pe
man liekas, ka LU ir vispaar vaaji ar kriterijiem un - ja pasniedzejs neko nekad nav publicejis (vietejaa prese neskaitaas) - lidz ar to vinam nav par to nojeega - kaa vins var iemacit studentiem publiceet ?
Par "importance of citation in arts and humanities" noteikti googlei arī ir kas sakāms, ja interese nav noplakusi, varbūt tas mazliet paplašinās ieskatu.
- mana LU pieredze (3 gadus pasniedzeja), ka neizskatas, ka pasniedzejus verte pec sis publikaciju kriterija, bet pec velnsvinzinkaa ! un citaas universitates ir sie kriteriji - ja tev nav x gados y publikacijas (noteiktaa limenii), tad paarveertee tavu atbilstibu amatam
- nedriskt bus ta, ka cilveks var but vispar bez publikacijam, bet pasniedzejs/ profesors (pec kaa vins novertets ? vnk gudrs ? )
ir pat ARTS & HUMANITIES CITATION INDEX (Chomsky ir citetakais), neko netaradu, ka citesana sai jomaa nestradatu vai ko tadu, tapat visi prezentee savu publikaciju sarakstu