Negribu lieku reizi izklausīties patētiska, bet nudien nesaprotu lēnprātību, kādā pašreizējā Teoloģijas fakultāte ļaujas saplosīties. Kā tāds jēriņš uz Tālbergu_Vanagu_Stankeviču asiņainā altāra. Noraud savā šaurā lokā sūru, akadēmisku asariņu un ļauj melnsvārčiem ar Vatikāna svētību (un kas nav mazsvarīgi - valsts piķi) plosīties tālāk, kamēr no akadēmiskas reliģiju pētniecības Latvijā nekā nebūs palicis.
Vienotu kristieša viedokli par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, nevis kā tagad - neatgriezeniski sašķeltu "akadēmiski izglītotā teologa" un "arhibīskapiem padevīgā, patstāvīgi nedomājošā baznīcēna" viedokļos?