Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Negribu lieku reizi izklausīties patētiska, bet nudien nesaprotu lēnprātību, kādā pašreizējā Teoloģijas fakultāte ļaujas saplosīties. Kā tāds jēriņš uz Tālbergu_Vanagu_Stankeviču asiņainā altāra. Noraud savā šaurā lokā sūru, akadēmisku asariņu un ļauj melnsvārčiem ar Vatikāna svētību (un kas nav mazsvarīgi - valsts piķi) plosīties tālāk, kamēr no akadēmiskas reliģiju pētniecības Latvijā nekā nebūs palicis.
  • Tas gan traki, ka no akadēmiskas reliģiju pētniecības Latvijā nekā nebūs palicis, šobrīd vistomēr Latvija ir pasaules akadēmiskās reliģiju pētniecības pašā smailē, ne tikai musulmaņi, budisti un hinduisti neskaidrību gadījumos vēršas pie Latvijas teoakadēmiķiem pēc padoma un šķīrējtiesas, pat amišiem vienīgais tālruņa numurs vienīgajā tālrunī ir uz Latvijas teoloģijas fakultāti :))
    • esmusapulceee bet sasumigi gruti tureties nesmejoties
      • Uzrakstīju indīgu komentāru un izdzēsu.
        man nepatīk jūsu abu attieksme, es to uzskatu par aprobežotu. Lūdzu, atturieties komentēt par šo tēmu.
        • petnieciba ir nodarbe, kuras rezultataa petijumi tiek publiceti un citeti. Ja siis sadaljas nav, tad - kur tiesi ir taa petnieciba ? Vari saukt to par aprobezotu attieksmi, bet jaa - ludzu jusu publikaciju rekordu (ir vajadziga pusminute, lai redzetu, kas LU publicee un kas nee, apskatijos). varbut ir kadi specifiski iemesli, kapec nepublicee, ne man to zinaat.

          • labi, sis varbut izklausijas iedomigi, bet jaa - kaapeec taa Teol fak nepublicee ?
            • Klau, varbūt tiešām nediskutēsim par nozari, kurā vienai no mums (man) ir diezgan ierobežotas zināšanas, bet otrai (Tev) nav pat aptuvena priekšstata. Citādi tūdaļ izklausīsimies vairs ne tikai aprobežotas.
          • Saprotu, ka arī tev vienīgā zinātne ir tā, kurā pati darbojies un attiecīgi kaut ko jēdz (tostarp no kritērijiem), bet nu diemžēl realitāte - pat tāds sīks realitātes nostūrītis kā akadēmiskā realitāte ir daudz sazarotāka.
            Reliģiju pētniecībai un, vēl jo vairāk - teoloģijai - netiek piemēroti dabaszinātņu kritēriji sistēmā "viens pret viens". Un, jā, reliģijas zinātnē var būt cilvēks, kurš savā mūžā apkopojis, izanalizējis un konceptualizējis nesalīdzināmi lielāku informācijas daudzumu nekā ietverts tavā rakstā par zivīm, taču viņam, šausmas, šausmas, nav publikācijas scopusā, un nekad arī nebūs. Un, nē, tas nenozīmē, ka viņa pienesums ir mazāks par tavējo.
            • 1) sitie kriteriji nav tikai manai zinatnei, bet zinatnei kopumaa
              2) bet pilnigi piekritu, ka var but iznemumi - bet tad kadi kriteriji ir teologijaa ? kaa atskirt spozu teologu no viduveja un no vaaja ? kur var redzet to vinja darbu ? vai tie ir citi zurnaali, kas nav scopus vai teiksim gramatas ? kaa vini vispaar dara citiem zinaamu par svau eksistenci ?
              3) kapec ir tadi zurnali kaa Journal of Theological Studies / Harward Theological Review /Theological studies ? paskatijos - viniem arii ir most read/ most cited articles, IF utt
              4) apskatijos tos autorus, kas publicee Journal of Theological studies - viniem ir gan normals publikaciju rekords/ citejamiba scopusaa
              • Jā, ir kas raksta monogrāfijas, ir kas publicējas žurnālos. Liela nozīme, ir kuros žurnālos kurš publicēsies, jo, atšķirībā no, piem., bioloģijas, nozīme ir arī konfesionālai piederībai vai filozofiskai tradīcijai.
                Piedod, es negribēju Tev uzbraukt. Tāda pati neizpratne ir vairumam dabaszinātņu pārstāvju, reizēm šķiet, ka dzīvo pilnīgi paralēlā visumā.
                • paldies un taa, bet isti atbildi neredzu: ok, publicee monografijas, nepublicee rakstus ? tas varetu but iemesls, bet vai tiesaam ta ir ?
                  jautajums, ja 5 petnieki pretendee uz vienu vietu, ka vinus izvertee, vai tomer ne pec publikacijam un citejamibas ?
                  • Kur pretendē? Latvijā? Vatikānā? Lēvenes katoļu universitātē? Kādā no protestantu akadēmijām?
                    Tā ir arī man visai pasveša joma, tomēr es saprotu, ka atbildes visos šajos gadījumos būs atšķirīgas.
                    • universitates / institutaa/ petijumu centraa - visur kur nodarbojas ar petnieciibu !

                      http://www.nottingham.ac.uk/theology/research/centres.aspx
                      • Par konkrēto centru varbūt jautā viņiem pašiem - nevis man, no teoloģijas diezgan tālu stāvošam cilvēkam.
                        Kas attiecas uz konfesionālajām augstskolām, tur kritēriji var būt arī publicēšanās šauri specifiskos konfesionālos izdevumos, kuri scopusā nenokļūst. Tāpat var būt arī reģionāla specifika (piem., Latvijas vecticībnieku kopienas pastorālais darbs u.c.), kas neinteresē starptautiskos žurnālus. Kad satiksi S., viņa tev varēs paskaidrot vairāk.
                        Katrā ziņā - mehāniski pārcelt vienas nozares kritērijus uz citu ir drusku naivi.
                        Neesmu īpaši bruņota ar argumentiem par mūsu TF, kurā neesmu mācījusies, bet zinu, kādas ir kopīgās problēmas visām humanitārajām zinātnēm (kas neizslēdz daudzas atsevišķas, no konkrētās specifikas izrietošas).
                        Izņirgt svešas nozares mācību iestādi, nekā nezinot nedz par nozari, nedz par iestādi, arīdzan man šķiet nepareizi.
                    • lēvenas katoļu universitātē no katolicisma ir tikai nosaukums. mani abi, MS un MA, ir no turienes. un, jā, viņiem ir spoža zinātniskā bāze, pētnieciskā bāze un izcils personāls. ekonomistiem viena no labākajām universitātēm eiropā un, liekas, humanitārajiem arī. un, jā, publikāciju skaits skaitās arī teologiem.
            • atradu milzu kaudzi ar zurnaliem, tai skaitaa Contemporary Buddhism, Islam and Christian–Muslim Relations, Journal of Contemporary Religion utt utt utt!! tur petnieki publiceejas ! raksti tiek citeeti !
              vardu sakot, kapec daziem religiju peetniekiem tie raksti/citejamiba tomer ir, un ir loti uzskatami un neapsaubami, ja tas nav nekads kriterijs;
              kas ir tas kriterijs, ja sis nav ?
              • Cik jauki, ka esi sākusi interesēties par šo tēmu. Ceru, ka pēc dažiem gadiem arī atradīsi atbildes uz Tevi satraukušajiem jautājumiem.:)

                • mana atbilde ir tada, ka teologija nebut tik loti neatskiras, ir kaudze teologijas profesoru / peetnieku ar labiem publikaciju rekordiem, tiesi tapat kaa citaas nozarees
                  viens piemers:
                  http://www.nottingham.ac.uk/theology/people/thomas.oloughlin

                  man liekas, ka LU ir vispaar vaaji ar kriterijiem un - ja pasniedzejs neko nekad nav publicejis (vietejaa prese neskaitaas) - lidz ar to vinam nav par to nojeega - kaa vins var iemacit studentiem publiceet ?
                  • Nu, žēl, ka Tev nācies mācīties tik sūdīgā pāķu universitātē, ko lai vēl piebilst... ak, jā, tev taču bija pusgads Upsalā, tad jau viss štokos.
                    Par "importance of citation in arts and humanities" noteikti googlei arī ir kas sakāms, ja interese nav noplakusi, varbūt tas mazliet paplašinās ieskatu.
                    • - es nekur neteicu, ka nozeloju, ka macijos LU (un nenozeloju)
                      - mana LU pieredze (3 gadus pasniedzeja), ka neizskatas, ka pasniedzejus verte pec sis publikaciju kriterija, bet pec velnsvinzinkaa ! un citaas universitates ir sie kriteriji - ja tev nav x gados y publikacijas (noteiktaa limenii), tad paarveertee tavu atbilstibu amatam
                      - nedriskt bus ta, ka cilveks var but vispar bez publikacijam, bet pasniedzejs/ profesors (pec kaa vins novertets ? vnk gudrs ? )
                      ir pat ARTS & HUMANITIES CITATION INDEX (Chomsky ir citetakais), neko netaradu, ka citesana sai jomaa nestradatu vai ko tadu, tapat visi prezentee savu publikaciju sarakstu
                      • Mums TIEK prasītas publikācijas, lai cilvēks vispār tiktu pie grāda, nemaz nerunājot par to, lai varētu pasniegt. Nezinu, kā bija tajos laikos, kad tu kaut ko pasniedzi (runa ir par 90., ja pareizi saprotu, kad vispār bija cita situācija), bet publikācijas tiek ņemtas vērā, tomēr, jā, starptautiskā peer review nozīme pētījumam par naftas urbumu ietekmi uz globālo ekosistēmu vai pētījumam par Zlēku baznīcas sienu gleznojumiem būs atšķirīga, un šīs jomas nav savstarpēji salīdzināmas.
    • Nesapratu ironiju. Goda vārds, nesapratu. Tev ir kas personisks pret konkrētiem cilvēkiem tajā fakultātē, vai kas?
      Vai bija domāts, ka jānožmiedz katra izglītības iestāde, kas nav vadošā pasaulē? Piemēram, ja Latvijas inženieri nav starptautiski arbitri inženierzinātnes jautājumos, likvidējam RTU attiecīgo fakultāti?
      • Ironiju tur var saprast tikai tie, kuriem līdzīgi uzskati kā unpijam. Un unpijs, man šķiet, nekad nav īpaši slēpis, ka viņam da visi humanitārie skaitās pie liekēžiem, kur nu vēl teologi, par kuriem viņam vispār nav ne jausmas, ar ko šamie nodarbojas.
        • Jā, es zinu, ko viņš domā par humanitārajām zinātnēm, taču dīvainajā jokā akcents bija nevis uz to, ka teologus normāli klapēt ciet, jo unpijs nesaprot, ar ko viņi nodarbojas (tiesa, tas neizskaidrotu, kāpēc ir normāli atvērt jaunus, daudz klerikālākus, un aizklapēt esošos), bet gan uz to, ka Latvijas reliģiju pētnieki, izrādās, neesot pasaules slaveni (atšķirībā no visiem citiem Latvijas zinātniekiem, laikam), un tas ir nenormāli smieklīgi.
      • Gluži otrādi, esmu ļoti augstās domās par konkrēto fakultāti, taču neatturējos nepaironizējis par Tavu histēriju, ka "akadēmiskā reliģiju pētniecība" dēļ katoļu piesaistes aizies skuju taku. Nav tur nekādas "akadēmiskās reliģiju pētniecības" kādā kaut nedaudz cienījamā līmenī, vienkārši nav.
        • Nav runas par katoļu piesaisti - katoļu garīdznieki kā mācībspēki tur strādā arī šobrīd. (Piem., A.Priede )
          Runa ir par to, ka tiek veidota principā jauna fakultāte. Tāda, kurā būtu arhibīskapu (tiklab katoļu kā luterāņu) izvēlēti pasniedzēji. Runa ir par akadēmiskās neatkarības zaudēšanu, par valsts un universitātes Satversmes pārkāpšanu.

          Par esošās fakultātes līmeni ar Tevi nediskutēšu. Neesmu eksperte, un man ir aizdomas, ka Tu arī nē.
Powered by Sviesta Ciba