*

nu začīši es tik gribēju teikt, lai liekat aiz garauss, ka šon iestājas pilnmēness + ir mēness aptumsums -
Jāatceras, ka jebkurai darbībai, kas veikta Mēness aptumsuma laikā, ir grūti labojamas sekas, tāpēc dariet tikai labus darbus. vēljovairāk tamdēļ, ka tibetiešu astroloģija par šo dienu saka tā - Lunar Eclipse. Another very positive day, favoring accomplishment. Effects of actions multiplied 1,000 times today.

es tad nu beidzot esmu iztaisījusies iešanai pļavās.

ev frendliste, negrib kāds man šovakar sastādīt kompāniju?
man i 2 gab ielūgumi uz šo koncertu, bet dzīvesbiedrs komandējumā, mamma šorīt izdomāja, ka tomēr neiešot - man nav ar ko iet un slinkums baigi domāt un zvanīties riņķī un piedāvāties.

m?

ā ja, kādam intresē, ta šodien, rīt un parīt JRT lielajā zālē var iet klausīties budistu mūku no Birmas.
šodienu es pati nogulēju, bet rīt/parīt moš aiziešu.

Dhammatalks conducted by Venerable U Rewata

10th of June at 19:00
11th of June at 19:00
12th of June at 16:00

will be held in New Riga Theater
Lacplesa str. 25, Riga

labdien, mani sauc Inese un es vakar normāli piemāvos.

viss sākās tāpēc, ka mums ar izrāžu vadītāju bija pēdējā šīs sezonas izrāde. sarunājām, ka iesim pēc tam dzert. gājām, gājām, bet viņa vienā brīdī kautkā sagriezās un aizgāja mājas, es paliku līdz otrajam vilcienam Ļeņingradā tērzējot ar Wateru (iedomājaties, izrādās es viņu jau 9 gadus pazīstu. kur paliek laiks?).
stulbākais ir tas, ka man ap 10iem no rīta zvanīja divi cilvēki no darba. to, ka es ar viņiem runāju, es atceros, bet ko - man nav ne mazākas nojausmas. kā lai to tagad uzzina?

bet tā vispār - mīļā vasara, lūdzu, lūdzu pacieties mazliet, man vēl reizīti jāaiziet uz darbu viss nokrāmēt un, tad es būšu pavisam un tikai tava.

p.s. lūdzu, uztaisiet man kāds saldējuma kokteili, citādi es drīz nomiršu.

nuvottā, viss teātris šodien vilšanās pārņemts - Ziedonis neatnāca uz Ziedoni - esot bik apslimis.
nākamnedēļ, gan nākšot Zatlers, bet Zatlers jau nav nekāds Ziedonis.

a man līdz sezonas beigām palikusi 1 gab garderobes haltūra, 2 gab manas strādājamās izrādes, 1 diena pēc izvēles, kad aiziet visu novākt uz vasaru un 1 gab sezonas noslēguma balle. un tad līdz augusta otrajai pusei pilnīgs frīdoms.
nav jau īpaši daudz darba bijis arī pēdējā laikā, bet droši vien tieši tāpēc, uz šitām pēdējām darbdienām tik šausmīgi negribas iet un neko darīt.

Ot 6/7 20:25 Rīga 00:55 Tbilisi
Tr 28/7 07:45 Erevāna 09:35 Rīga

par visām naktsmājām un Armēnijas vīzām un visu pārējo es domāšu citreiz.

starp citu no šodienas līdz 31.05. ir Airbaltic akcija.

dārgie draugi, tā kā šonedēļ ir 18. maijs un arī Vasarsvētki un tā, kā manliekas, ka vismaz reizi gadā vajag mājās uzrīkot grandiōzu ballīti (man šķiet, ka kopš mājkonča pie mums nav bijis vispār neviens ciemiņš, izņemot digna un kp), tad esiet laipni aicināti ciemoties mūsmājās, šo sestdien, 22. maijā. sākt varētu ap kādiem četriem pēcpusdienā.

tā kā šomēnes esam dzīvojuši bišķi pāri saviem līdzekļiem, būtu ļoti foršiņi, ja jūs paķertu sev līdzi kauko ēdamu un dzeramu. būs pieejams grils.
un forši būtu, ja jūs par savu ierašanos pirms tam paziņotu, lai varam aptuveni rēķināties ar pūļa lielumu.

tie, kas ir paspējuši aizmirst, kur dzīvojam vai tie, kuri nekad to nav zinājuši - rakstiet man uz ēpastiņu, es visu paskaidrošu.
+ pēdējie sabtransporti prom no Salaspils ir vilciens 22:46 un autobuss 22:00. pirmie no rīta - vilciens 5:39 un autobuss 5:40. nelielu bariņu varēsim arī izguldināt.
nākamajā dienā visticamāk mazs āfterpārtijiņš.

ā un vēl - ņemiet vērā, to, ka šogad odu ir krietni vairāk nekā pieneņu. neizturami pilns dārzs ar šamiem.

dzīvās mūzikas nebūs.
Ivo arī ne.

*) aizvakardiena bija diezgan kreizī - dzīvesbiedra vecāki pirmoreiz brauca pasērst ar manējiem uz Saļiku. visa 5diena aizgāja mājas spodrināšanai (mans tētis ņirgājās par mums citējot Gogoli*) un visa 6diena vecāku ganīšanai. rezultātā iestājās totāls vecāku overdōzs, kuru vajadzēja noskalot ar pāris dzērieniem Zirgā;
*) vakar bija zirdziņdiena - no rīta pa ilgiem laikiem tiku uz NH treniņu pie Līgas, bet pēcpusdienā gāju apciemot Upenīti;
*) šodien dzīvesbiedrs aizdevās uz Saldu, bet es apsveru domu apmeklēt Sabot konci Dērtīdīlā. starp citu, pirms diviem gadiem viņi Rīgā spēlēja 16. maijā. es uz to konci aizgāju pēc pilnīgi šausmīgas nakts, kam bija sekojusi normāla darbdiena. bi ritīgkruta.

p.s. biju pavisam aizmirsusi, ka 6dien tak bi jublejums - 7 gadi kopš dzīvoju Saļikā!


________________________
*Pie mums brauc revidents

manliekas, ka mans žurnālis paliek par pilnīgu uķiķuķipuķi, bet ko es varu darīt, ja vienīgais, kas mani šobrīd interesē ir ārs, būt ārā un zvēri. un ir taču mans vismīļotais maijmēnesis ari.
papētīju darbēšanas grafiku un konstatēju, ka pēc šī vakara gardrobes haltūras man darbā jābūt tikai nākampiektdien (eu, Presīt, manliekas, ka mēs netiekam divdesmitpirmajā uz Saulčiem, jo man ir līdz desmitiem vakarā jādarbē). tad nu es varēšu iet un iet un iet ārēt un turpināt uķiķuķipuķināties.

( intereses objekti šodien pastaigājoties )

sen nav būts Depiņā.
žēl tik, ka dzīvesbiedram rīt 9os jādarbē.

zirgu barā baigais šums - divas sportiskākās jaunkundzes aizvestas uz citu stalli ērzeļos un, uz laiku kamēr šīs bauda medusmēnesi, viņu vietā iemitinājies svešs skaistulis. līdz ar to pulkā visādas intrigas un stress un nervozēšana un sevis apliecināšana un visvisāda ņemšanās. svešo ārā pagaidām nemaz nelaiž - ka nesanāk faits. labāk, lai saostās ar visiem papriekš stallī.
treniņā gāja forši - kamēr gāju uz stalli bi apmācies, kamēr pucēju Upeni - gāza, kā izvedu no staļļa tā noskaidrojās un izlīda smuka saulīte ārā. līdz ar vasaras tuvošanos nodarbības bišķi nopietnākas paliek, šodien sāku strādāt ar kavaletēm, bet vispār man ļoti pietrūkst iespējas regulāri braukt mācīties natural horsemanship.

un es jau sāku ļoti gaidīt, to brīdi, kad pēc apmēram 11 mēnešiem Lēdijai un Kapellai būs kumeliņi. man tiiiiik sen nav bijusi nekāda tuvāka saskarsme ar maziem zirgbērniņiem.

un vēl, apziņa, ka Upenīte pēc treniņa palaista brīvībā pie pārējiem, nekur neies un stāvēs pie aploka vārtiem, gaidot mani ar kārumiem, lai cik ilgi es arī nečammātos pa stalli, neizmērojami silda sirdi.

pa kārtīgo un ritīgo iztīrīju guļam-muzonistabu; iesēju cūkupupas, cukurziņus, zemās saulespuķes; izmazgāju un izžāvu veļu; uzēdu zupu no jaunajām dārza skābenēm; izstaigājos basām kājām, pa siltu, mitru zemi un zāli; taisīšos tagad uz Rīgu izklaidēties. ta redzēs, kas no tā sanāks. riteņus ņemam līdz, jo nevar zināt vai atkļūsim mājās līdz Kritiskajai Masai (tiekamies rīt, 13:00, pie Dailes teātra). ja nu patiešām gadās tā, ka neatgriežamies, ielikšu uzreizi tematisko attēlu:

esmu nonākusi līdz tam, ka manas skaistās dvēseles brīnišķā tempļa ārējai apkopei pa lielam pietiek ar linsēklām un kokosriekstu eļļu.
matu mazgāšana ar linsēklām gan līdz galam nepavilka, tāpēc nopirku Biotēkā šampūnu. un droši vien būs kaukad jānopērk arī skropstene, priekš izejamajamiem gadījumiem, ikdienā tāpat gandrīz vairs nemaz nelietoju.
pamazām vajadzēs ķerties pie sadzīves ķīmijas izvētīšanas, bet tas rādās būt cietāks riekstiņš, jo 1) pašai viss jāsaprot; 2) jātiek galā ar vecākiem; 3) jāizdomā ko darīt ar visu to ķīmijas kvantumu, kuru vecāki savilkuši mājās vēl laikos, kad Rīgā strādāja.

( sīkāk )

p.s. nez, vismaz man atklāsme par to cik vienkārši, kvalitatīvi, nedārgi, videi un sev draudzīgi ir iespējams sevi apkopt, ļoti silda sirdi.

mums vajag kaukādu rūķīti vai laumiņu, kas saorganizē vasaras ceļojumu - nu tur rēķinoties ar iekrātajiem līdzekļiem, atvaļinājuma garumu un mūsu gaumi, izdara tā, ka konkrētā datumā mēs iekāpjam transportlīdzeklī, nobraucam foršā vietā un mums tur ir kur nakšņot un ko darīt.
tā, kā sākotnējajam, grandiozajam plānam līdzekļu nepietiek, ir gandrīz vienalga kurp doties. izņemot, protams, Vakareiropu.
pa lielam skatāmies uz Vidusāziju un postpadomiskajiem plašumiem, bet tiklīdz jāsāk lauzīt galva par vīzām, rēķināt iespējamie izdevumi un viss tāds, tā gribas lai nāk tas rūķītis un/vai laumiņa un visu nokārto bez mūsu līdzdalības.

varētu jau atkal uz Gruziju doties - vīzu tur nevajag, ir kontakti nakšņošanai, man tur nenormāli patika un Kārlis nav bijis. a moš vispār ar stopiem uz kauko Rumānijveidīgu aizkulties. nu nezinu, nezinu. laiks iet uz priekšu, brīvdienas tuvojas, bet neko konkrētu nevaram izdomāt.

vot šī bija reti jēdzīga, kustīga, piepildīta un priecīga nedēļa. vispār pagaidām viss aprīlis tāds foršs un intrsants iegadījies. ceru, tas foršums turpināsies tāpat uz priekšu ar.

šodien atkal biju jāt. plānoju tagad konstanti ņemt divus treniņus nedēļā + pēc iespējām, vienu to natural horsemanship. šīsdienas darbības gan īsti par treniņu nevar nosaukt - jutos ļoti lēna un laiska, tāpēc paņēmu Upenīti atkal bez segliem un mierīgi pačunčinājāmies tāpat pa laukumu. staļļa meitene gan brīnījās un slavēja manu līdzsvara izjūtu, jo man kautkā izdodas sēdēt taisni zirgam pa vidu, ar kājām vispār speciāli neturoties. rikšos toč nav nekādu problēmu, lēkšos ar ne, ja vien Upene nesāk taisīt savu savādo čigānzirga (viņa pirms daudziem gadiem atpirkta no čigāniem) gaitu, kurā ar priekškājām lēkšo, bet pakaļkājas liek kā rikšos. vēl tā meitene teica, ka mums ar Upeni pārāk labi kopā ejot, ka vajagot man ņemt kādu sarežģītāku zirgu, bet es tai ķēvei jau esu diezgan pieķērusies un manliekas, ka man vēl daudz ko mācīties kopā ar viņu.

tikko izlīdu no dušas, dzeru tējiņu un jūtos ļoti labi - pilnīgi mīksta, smaga, inerta un slinka masa.

ā baizevei, jūs zinājāt, ka Stīvens Sīgals ir pārdzimis budistu treasure revealer Chungdrag Dorje?

1) esmu sajūsmā par to cik tieši, konkrēti un nepārprotami Kosmoss atbild uz maniem jautājumiem un šaubām. nu karavāna var atkal iet mierīgi tālāk;

2) ja nu kādam interesē, es kaukad drīz varēšu padalīties ar Indijas jūras rīsa sēni, man viņa diezgan normālā ātrumā vairojas. ja, kas piesakās tepat komentārijos.
info
:Vides Vēstīs
:Vikijā
:te vispār rakstīts, ka viņa palīdz pret jebko sliktu, kas vien var piemeklēt cilvēcisku būtni

man laikam klabā rakstīšana ir kā vāciņa uzlikšana tikko izvārītai zaptei.
kaut kas notiek, virmo, ņirb, vārās, veidojas, top, darās un tad beidzas, bet man iekšā joprojām viss notiek, virmo, ņirb, vārās, veidojas, top, darās un tad, es apsēžos un lēnā garā ieģērbju to vārdos, sakarīgos teikumos, konkrētās domās un tā es saleju to svaigo, smaržīgo zapti burciņā.
un, kad tiek nospiests Update Jounrnal, tad vāks ir virsū. domas ir norimušas, skatiens skaidrāks, prāts vēsāks un var rāmi apcilāt, ko tas viss man ir devis un nozīmējis.

(visa šī doma man ienāca prātā, tāpēc, ka šodien pavadīju lielisku dienu un manī tas viss joprojām notiek, virmo, ņirb, vārās, veidojas, top, darās, bet man galīgi nav spēka un saprašanas, lai to salietu burciņā un aizvākotu. tāpēc braukšu tagad labāk skatīties Ziedoņa un Visuma pirmizrādi un ļaušu tikmēr tai zaptei mazliet vēl padzist)

kā jau dzīvesbiedrs to melns uz balta aprakstījis savā burtnicā, pēdējās dienas ir pagājušas diezgan slapjā garā. kā nu ir tā ir, tāpēc uzņemto dzeramvirzienu rīt turpināšu, mēģinot atturēties no jebkādas cietas barības un dzerot tikai bērzeni no pagalma (es sākotnēji uzrakstīju nevis 'pagalma', bet 'pagalam') bērza un varbū kādu tējiņu, ja sagribēsies ko siltu.
kad sāku rakstīt šo ierakstu, man likās, ka pohas pa lielam ir mani pametušas. galu galā mēs nogulējām pusi dienas, aizbraucām piedzīvojumā uz veikalu (vispār iepirkšanās paģiru stāvoklī ir diezgan neveselīga ģimenes budžetam, jo mēs notērējām pussimta latu un es neesmu droša, ka mums to visu patiešām vajadzēja), svētlaimīgi paēdām salatķikus (lapu salāti+tomāti+gurķis+redīsi+mocarella+īsts baziliks no saldētavas+ķiplokpipari+DIY baziliketiķis+tuč tuč eļļa=absolūta ekstāze), izbraucām lielu loku ar riteņiem (memoriāls un dambis) un vēl graužot popkornu noskatījāmies ļoti stilīgu dokumentāriju par saules sistēmas brīnumiem. bet izrādās, ka man tomēr vēl ir tās pohas, jo ir gan grūti savirknēt vārdus loģiskos teikumos, gan vispār saprast ko un kā un kāpēc es gribēju te rakstīt.

kas attiecas uz tusēšanu, es sāku ļoti gaidīt, kad beidzot nokļūšu kādā saviesīgā vakarā, kurā varēs vienkārši, priecīgi dancot pie patīkama muzikālā pavadījuma, nevis kratīties pie kautkādas pretīgas šļurgas vienlaicīgi cenšoties caur visām pōrām izstarot, ka tas netiek domāts nopietni, ka tā nav dancošana, bet tizlošanās. tai Saldus diskotēkā, kurā bijām ieklīduši Klusajā sestdienā, es nevarēju saņemties pat tam otrajam variantam, bet vakar Zirgā vienu dziesmu tomēr nokratījāmies. a es vispār neatceros, kad es pēdējreiz forši izdancojos. gribs kaukādu dzīvespriecīgu Depo mazās zāles dissseni, kur Guntis liek vienu bērnības dienu superhītu pēc otra un apkārt ir milzīgs, saviesīgi noreibušu, pazīstamu cilvēku jūklis, kas visi jautrā dancī lec vai līdz pašiem griestiem, skaļi līdzbļaudami dziesmu tekstus.

gribēju pievienot arī pāris fotoatelu no pēdējām dienām, kuros gan nav itin nekā, kas liecinātu par to, kā šīs dienas patiesībā pagāja, bet šaubos vai paspētu izčakarēties ar tām bildēm, līdz brīdim, kad Kārlis iznāks no dušas un mēs iesim gulēt, tāpēc teikšu Jums - arlabunakti mazie bibji, pasaku par Diegabiksi izlasiet jel paši.

nu tā. māja iztīrīta (noteikti jāpiemin, ka ar lielu Kārļa līdzdalību) un sakārtota, veļa samazgāta un izžauta, vīrs pabarots, pīrādziņi tūlīt būs izcepušies un es varēšu vairs neko, neko nedarot, mierīgu sirdi gaidīt mājās mammu, kura šodien atgriežas pēc gandrīz divu mēnešu prombūtnes Londonijā. es viņu ļoti, ļoti gaidu, jo man ir apnicis vienai dzīvot lielā mājā, kopā ar trim vīriešiem, no kuriem viens ir mans tētis (spēj nokaitināt sekundes simtdaļā, bezdarbnieks), otrs tēta pusbrālis (vecpuisis - tas izsaka ļoti daudz, bezdarbnieks un vispār jucis) un trešais ir mans mīļais, mīļais Kārlis (ar kuru, par laimi, sadzīves ziņā ir krietni mazāk problēmu nekā vidēji mēdz būt ar vīrieškārtas pārstāvjiem).

es vairs nekad, nekad netīrīšu savus zobus ar eidžent orindž!!!

more and more