*

mīļie draugi un jaukie paziņas - visi, kas vēlas mūs satikt un saviesīgi pasēdēt mūsmāju dārzā, laipni gaidīti ciemos sestdien, 28. maijā.
ierasties vēlams dienas pirmajā pusē, jo gribas visu tā jauki un mierīgi iekļaut vienas dienas ietvaros (bez tam man nākamās dienas pēcpusdienā jābūt darbā). bet, ja nu kāds beztransporta nesalaspilietis aizsēdēsies, protams izguldīsim. būtu forši, ja katrs paķertu kādu provianta groziņu līdzi.
vēl būtu forši, ja nācēji iepriekš ziņotu par savu ierašanos.

pārāk daudz stresa man tuvākajā laikā paredzēts:

ā) piektdien piedalīšos savās pirmajās sacensībās kopā ar zirgu, kuras būs arī manas pirmās orientēšanās sacensības. viņas gan notiek Dabaszirgos, nelielā, savējo lokā (es gan visus savējos vēl nemaz personīgi nepazīstu), bet tomēr ar kārtīgu nolikumu, svinīgu pirmsstarta parādi, kontrolpunktiem, laika limitu un pucēšanos, protams. it kā jau nekas traks, bet negribas arī gluži tā galīgi izgāzties - neatrodot nevienu kontrolpunktu vienkārši apmaldīties mežā;

bē) otrdien no rīta man ir braukšanas eksāmens CSDD. pagaidām šķiet, ka tas būs kaukas krietni briesmīgāks par bakalaura eksāmnu LKA;

cē) piektdien vakarā, kaukad pēc mačiem, mums ar Radiku ir sarunāts pirmais treniņš pie iejādes treneres. vispār var teikt, ka tas būs pirmais, pavisam īstais jāšanas treniņš manā mūžā. tie pāris mēneši Kleistu mācību grupā pie Villijas 1997. gadā neskaitās.

sēžu, klausos Latvijas dziedātājputnus Rudbāržos un ilgojos pēc pavasara dubļu smaržas, sniegpulksteņiem un sausa asfalta.



vismaz hiacinte smaržo tepat man blakus

šodien uz treniņu gāju ar pārliecību, ka noteikti kārtīgi atsalšu, bet kaukā pilnīgi neticami nosala tikai rokas. un arī tik pašā sākumā un pašās beigās.
pa ilgiem laikiem, bija tāda treniņīga sajūta, nu ka kaukas tiek strādāts un darīts, nevis tikai atsēdēts zirga mugurā (kas, protams, arī nav nekas neforšs). padarbojos ar manēžas rikšiem - tie muguras dēļ nebija piekopti kopš decembra sākuma, pamocīju sevi arī atvieglotajos rikšos bez kāpšļiem un lēkši ar forši sanāca, lai arī pavisam rāmi un mierīgi. Upenei nebij tā tipiskā, ziemas nostāvējuma enerģija iekšā, kad vajag spītīgi test un bizenēties, ik pa laikam haotiski mainot ātrumu. tāpēc varēju palocīt jostasvietu pilnajā uzsēdē. kāja kaukā aizdomīgi labi stāvēja vietā un kāpšļi ar nekur nekratījās. vienīgais, kas izbesīja - nepārtrauktā, apnicīgā un ļoti skaļā sniega čīkstēšana zem zirga nagiem. un, protams, pēc izdzīvošanās pa svaigo gaisu ārkārtīgi negribējās braukt uz darbu pelnīt naudu maizītei (un izpriecām!!!).

kopumā gan sajūta viegli sērīga, apzinoties, ka Upenei drošvien vairs tik pāris reizes sanāks uzkāpt mugurā, jo no šī staļļa pavisam drīz eju prom. ir jau tai vietai savi trūkumi, nepilnības un savā ziņā ierobežotas iespējas, bet manā dzīvē viņa (ij vieta, ij Upene) ienāca īstajā laikā un pat ļoti īstajā vietā. tagad pienācis laiks iet un augt tālāk. par to jau es te mazliet rakstīju. bet, tāpat, noteikti iešu ciemos pie sava līdz šim tuvākā, mīļākā, pazīstamākā zirga - Upenes. un nebēdnīgajai Lēdijai tak pēc pāris mēnešiem dzims kumelītiņš, kuru ļoti gribētu paņurcīt un redzēt augam.

p.s.
man gribas puķes. principā vienalga kādas, bet labāk tādas, kas smaržo.
man liekas, ka laikos, kad daudz dzēru, lietoju narkotikas un drāzos riņķī, man bija labāka humora izjūta.
degunā kaukādi puņķi iemetušies.
gaidu, kad beigsies visas apkārt braukāšanas, svarīgās darīšanas un plānošanas un varēs ļauties mierīgai, mājīgai un mietpilsoniskai ikdienas dzīves rutīnai.

varbūt kāds vēlas nākt ar mani rīt uz koncertu?
kaukāds jocīgs tāds http://latvijaskoncerti.lv/lv/news/517.html
besī, ka ielūgumi uz visādiem koncertiem man vienmēr iegadās brīžos, kad dzīvesbiedrs atronas ārvalstīs.

ja nu ir gribētājs, ta lai piesakās. vienīgi jābrīdina, ka es kļūstu par aizvien nesociālāku radījumu un visticamāk nebūšu baigi intrsanta, runīga un saviesīga.

p.s. tur tai info teikts, ka Ķīnas raidorganizāciju ķīniešu tautas orķestris ir simt mūziķu liela skaniska vienība, bet man ielūgumu piegādātāja teica, ka LV būšot tikai 25 gabali.

ir pamats cerēt, ka šīs būs ilgstošas attiecības, kurās pietam nejauksies neviens cits. turklāt Dabaszirgos.

šodien bija ārkārtīgi produktīva diena. neatceros, kad es (lielais un mājās dirnošais slinkumaiss) pēdējoreiz būtu tik daudz visu ko vienā dienā izdarījusi.
atzīmēšanas vērtas no tā visa liekas trīs lietas:
ā) beidzot aizvedu savu, pirms diviem mēnešiem no zirga nokritušo, muguru pie ārsta. ja kāds man būtu pateicis cik tas ir vienkārši, būtu uzreiz to izdarījusi (ņem savu, darbā piešķirto Gjensidige platīna polisi, aiziet uz ARSu, parāda un apmeklē kādus speciālistus tik ievajagas). uztaisīja rentgenu, rīt būs rezultāti, ta redzēs;
bē) iestājos autoskolā. nodarbības sāksies 15.02. ceru, ka šis piegājiens būs veiksmīgāks, nekā iepriekšējais, kas bij pirms kādiem 7 gadiem;
cē) eju pa ielu un domāju par vienu cilvēku. divas minūtes pēc tam viņš izaug no zemes tieši manā priekšā. krutākais, ka viņš tipa nemaz nav LV. nu ir, bet uz tik, tik īsu laiciņu, kas tas neskaitās. absolūti lieliski, absolūti nejauši un absolūti necerēti.

January 4, 2011 - A partial Solar Eclipse is observed today, so the effects of positive and negative actions are multiplied by 10,000. Particularly note that tonight is the night when the fates of those to die during 2011 are decided. With all this energy, today is definitely a day to set aside for strong practice and elaborate offerings.
/avots/

g) esam par soli tuvāk būšanai par īstiem midlklās buržujiem - kopš šodienas mums ir pašiem savs ceturtais golfs, 14 gadus vecs, bet lieliskā stāvoklī (vienas aizmugurējās durvis netaisās vaļā) un ar minimālu nobraukumu. un tas viss par baltu velti;
a) jāsāk meklēt autoskola un es varēšu, kad vien ienāks prātā, pati aizbraukt pie savas zirgu guru. eckursijā arī;
t) šodien Ziemīšu balle teātrī, nevar saprast, ko vilkt uz muguras. tēma esot glamūr (jāpiezīmē, ka ārkārtīgi oriģināli);
j) joprojām nav ne jausmas ko iesākt Vecgada vakarā. no vienas puses nekādu baigo ļembastu negribas (un gan jau šovakar tāpat dabūsim kauko tādu), no otras puses es jau 3-4 iepriekšējos gadus esu sagaidījusi mājās Saļikā un tas ir galīgi apnicis. toties man 2.01. jau pirmspusdienā jābūt darbā. vot.

šodien beidzot beigies dzīvesbiedra četri-pēc-kārtas komandējumu sērija un līdz janvāra beigām būs miers.
starp citu pāris stundas pēc ielidošanas viņam jākāpj uz skatuves -

šodien atcerējos par, nu jau vairāk nekā divus gadus veco, ieceri kopā ar dzīvesbiedru pamazām apstaigāt visas galvaspilsētas baznīcas (kā architektoniskus veidojumus, nevis draudzes) un nospriedu, ka pienācis īstais laiks šo ideju īstenot. tāpēc dodiet man tagad, lūdzu, tādu sarakstu, kurā ir nodrukātas visas Rīgas baznīcas ar adresēm blakus. vai vismaz labu Rīgas karti, kurā viņas visas ir skaidri iezīmētas (taustāmā, ne digitālā formātā). vai arī vienkārši ziņojiet par foršiem sakrālās architektūras paraugiem pilsētas perifērākajās daļās.

uz šī fona liekas smieklīgi, ka nemaz neesmu bijusi (iekšā) nevienā no Salaspils baznīcām.

resurss

p) nevaru sagaidīt, kad apkārtējais ēters beidzot attīrīsies no tā šausmīgi uzbāzīgā politspama!
o) oktobrī dzīvesbiedram veseli 3 gab komandējumi (un vēl viens novembra sākumā), uz pirmo no tiem viņš aizdevās šodien, puspiecos no rīta. tāpēc šomēnes rēķinieties ar pastiprinātu klabošanu no manas puses. kaukā jau tas ikdienišķi ierastais valodas kamolītis ir jāizritina;
e) esmu ļoti noilgojusies pēc eckursijā braukšanas, bet tuvākajā laikā diemžēl nespīd.

paļaujoties uz to, ka atlikušajā pusstundā jau nu nekas nelabs vairs nepaspēs notikties, teikšu to, ka šī bija viena ļoti laba, mierīga un jēdzīga nedēļa. nākamo varētu ieturēt visnotaļ līdzīgā garā, tikai 5x mazāk ēdot.

šitā vasara bija ritīgi forša. jūnijs tāds pagarlaicīgs, toties viss jūlijs noceļots un augustā kārtīgi pa festivāliem izbraukāts. un zirgi bija un daba bija un karstums bija. pagājšvasar pavisam otrādi - jūnijs bija foršs ar Portugālsbraucienu un mājkonci, bet visa pārējā vasara diezgan bōring. pat nevienā festivālā nepadzīvojāmies, tikai tik cik aizbraucām uz Mīlas Vasaru, nospēlējām un braucām prom. rudens sajūta ar pagājšgad piemetās krietni ātrāk.
vēl es šovasar, atšķirībā no pagājšvasaras, krietni mazāk domāju, ķēru atklāsmes vai urķējos būtības dzīlēs. protams, bija arī visādi garīgi ieguvumi (piemēram, tas ceļojums šausmīgi daudz ko iedeva un atklāja), bet kopumā vairāk vienkārši biju un dzīvoju. un forši bija tā būt un dzīvot.
ak jā, un tik daudz skaistus saulrietus, kā šovasar, laikam iepriekš nebiju redzējusi. trāpīju arī uz pāris saullēktiem.

tagad klāt rudens apcerīgums. liekas, ka galvā šausmīgi savairojušās visādas domas, kas lēni slīd šurpu turpu kā zivis ēnainā dīķī. gribas viņas pamakšķerēt, papētīt un palaist atkal projām, lai peld. un plāni ar šādi tādi realizējami - beidzot jāpabeidz Duetas Kjū ieraksts. un jāatsāk regulāri darīt jōgu. bija jau plāns no šonedēļas, bet diemžēl tā nodarbība, uz kuru varējām abi tikt, tika atcelta. un vēl viskas tāds foršs un labs. cilvēkus gan diezko negribas. vismazāk gribas kādu piedzērušos cilvēku tuvumā, festivālos izbaudīju līdz pašai augšai tādus.

( a te random bildes, kas ienākušās pa augustu )

*) Mīlas Vasara bija jauka un mīlīga, kā jau allaž. patika siltā nakts, patika nepiedzerties, patika beidzot nomēģināt Andrīša brūvēto aliņu, patika krītošās zvaigznes un ļoti jēdzīga saruna ar cilvēku, kurš dzīvo Jēzū Kristū. patika, ka tēta Volvo pikaps piedāvā lielu, horizontālu platību gulēšanai, jo telšu celšanas un gulēšanas ārā man laikam jau līdz kaklam. patika aizmigt ar vienu aci pa bagažnieka stiklu, kā pa TV, vērojot pēdējās grupas uzstāšanos (ļoti jocīgs kaukas), kas dziedāja dziesmu par to, ka kantrī patiesā dzimtene ir Smiltene. patika arī piecelties 8os no rīta, aiziet pavisam vienai nopeldēties Gaujā un tad gulšņāt, lasot grāmatu par budismu un gaidīt, kad modīsies Kārlis;
*) Mīlas Vasarā nepatika tas, ka tie pārsimts cilvēki pamanījās sataisīt lielāku miskasti nekā 3000 Labas Dabas apmeklētāji. un šausmīgi nepatika apdzērušies latviešu bērni, kuri nepārtraukti lamājās un vispār izrunājās nenormāli prasti, trakāk vēl par pieaugušiem krievu urlām;
*) jā, bet laikam labāk par pašu festivālu man patika rīta eckursija uz Sietiņiezi. nebiju bijusi nekad. ļoti skaista un mierīga vieta. kaukādu enerģiju arī tur sajutu. izstaigājām iezi un pieņēmām ļoti jauku peldi burvīgā Gaujas līkumā, kur Gaujas siltie ūdeņi mijās ar tajā ietekošās upītes ledainajiem. beidzām līdz ar negaisu. negaiss bija arī virs Rīgas, pa gabalu redzējām kā spurainzobainas zibens saknes sazobē Kosmosu ar zemi;
*) un viss, man ballīšu un nakšņošanu ārpus mājas ir līdz ūkai gana. drausmīgi negribu redzēt savā tuvumā nevienu piedzērušos cilvēku. tagad es gribu pavisam mierīgi un rātni dzīvot mājās. gribu atjaunot bišķi parisušo saikni ar suni (suns vispār liekas krietni pieaugušāks un patstāvīgāks kļuvis), gribu atsākt kārtīgi iet darīt jōgu, gribu izdzīt Gruzijā uzēstos taukus no riepas un vēl visu ko tādu;
*) ir vēl viens liels, liels plāns, bet par to nākamnedēļ un/vai tad, kad tas jau būs patiešām noticis.

1) rīt Dirty Deal spēlēs Tesa, Luis Allegre, Unrestrained (ASV);

( plakāts )

2) sestdien ir pats, pats mīlīgākais un šķiet arī pēdējais šīsvasaras festiņš - Mīlas Vasara;

( plakāts )

3) šajā nedēļas nogalē (12.-15.08.) ir ne tikai Mīlas Vasara, bet arī Gara Vasara. kursabiedrene piedalās organizēšanā, lūdza padot info tālāk. tur visādi meditāciju un muzona un jogas vorkšopi notiksies, vēl var paspēt pieteikties.

redzkur laikam atbilde, no kurienes tas šodien skābums. žēl, ka vakar neizlasīju un negāju ziemeļblāzmas lūkoties.
bet tur zemāk komentārijos rakstīts, ka šonakt ap trijiem ar iespējams varēšot redzēt.

tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus. tik ļoti labi ir klīst pa neticami piebriedušo dārzu, sašķīt miltainus tomātus, kraukšķīgus gurķus un burkānus, sulīgu papriku un smaržīgus zaļumus, pēc tam no tā uzburot milzīgu bļodu ar salātiem, kurus neiespējami apstāties ēst. tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus, tik labi ir ļauties plūsmai un karstumam un staigāt bez apakšveļas. nē, nē mani nebaida tas anormālais Krievijas karstums, pēc tālajiem ceļiem, tas izraisa tik smaidu. tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus, tik labi ir neskaitīt laiku cikos jāiet pie miera un cikos jāceļas, tik labi ir neko neskaitīt vispār. tik labi ir nakts vēsmā klausīties sisinātājos un vērot, kā zvaigznes kļūst arvien spožākas un saskatāmākas. un, mīļie mani, tagad taču sākas tie zvaigžņu lieti. tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus, tik labi ir salikt rokas klēpī un gaidīt negaisu atnākam, tik laba ir rimta dīkdienība, kas mijas ar priekpilnu mājas soli. ai, ai, tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus un ir tik daudz, kas labi bez tā, ko teikt un, ko tik ļoti negribas vēl laist vaļā. es zinu, ka kautkad to gribēsies, bet nē, vēl, ne. tikai ne tagad, tik ne tūlīt.


nujā, Kārlim jau rītrītā uz darbu jāiet. a man vajadzētu uz Rīgu kautkā nebūt iztaisīties, jo esmu aizmirsusi i-bankas paroli, bet nenāktu par skādi beidzot uzzināt cik naudas pēc tā brauciena vispār ir kontā atlicis.

nu, čau, začīši, mēs pēc stundiņas laižam projām, būs jums apmēram 3 nedēļu atvaļītis no mums. domāju mums tur negadīsies īpaši daudz pieejas globālajam tīmeklim.

bet vispār diena diezgan kreizī. pastnieks tā arī neatnesa internetā pirkto lonlīplanet ceļvedi, kuram vakar vai šodien točna bija jābūt, izdomājām aizlaist uz pastu, moš tur ieķēries. aizbraucām, bet izrādās ka nezinkāpēc tieši otrdienās pastam mainīts darblaiks un viš strādā līdz 14iem. mēs, protams, bijām tur pusstundu vēlāk. mājās braucot sašķaidījām tēta Volvo labo spoguli, kas ir patiešām šausmīgi, jo tētim nav uz pasaules nekā mīļāka par viņa mašīnu. un es vēl pāris min pirms tas notikās padomāju, ka šodien tāda skāba diena. nu, jā un vēl no virtuves skapīša nogāzās skārda bundža ar vīgriežu tēju, daļu tējas izbārstot un savā lidojumā sašķaidot arī vienu bļodiņu. pēc tā visa ļoti ceru, ka visa negatīvā enerģija būs paspējusi atrast veidus kur izlādēties un, ka lidostā, lidojumā un galamērķī viss būs pavisam, pavisam labi un veiksmīgi.

Gruz Gruz Gruzonsija

šodien jōgas nodarbības laikā, kamēr visi atradāmies trikonāsanā, pa atvērto logu iekāpa iekšā liels kaķis jocīgā krāsā un ilgi mūs pētīja.

vēl šodien mamma veda mani izvēlēties dāvānu un pirmais, kas piesaistīja uzmanību bija gredzens ar nefrītu. beigās paļaujoties uz pirmā impulsa pareizību to arī izvēlējos. atnācu mājās un izlasīju internetā, ka viņš atrisinās visas manas aktuālākās problēmas. vispār jocīgi, akmeņi kaukā lēni, bet neatlaidīgi nāk iekšā manā dzīvē, lai gan nav man nekad īpaši intrsējuši - pagājšgad uz dz.d. Kārļa mamma uzdāvināja melno oniksu, šogad mana mamma zaļo nefrītu. nākamgad gan kāds labāk varētu man uzdāvināt zirgu.

un rīt mēs beidzot brauksim pirkt jaunu plīti un es varēšu mācīties cept maizi un šmorēt visādas citas smalkas lietas. šitās vecās, stulbās cepeškrāsns dēļ es, manlieks, esmu jau zaudējusi miljons nervu šūnas.